Zudusī godība

Vārti, kas ved tikai uz atmiņām.

Reiz taču visi zināja, kas ir "Baltijas" sērkociņi. Citādāk saucot, tie bija Liepājas sērkociņi. Kārtīgi sērkociņi ar brūnām galviņām, kas aizdegās no pirmā šķiliena un nemēdza nolūzt. Kārtīgās kastītēs no koka, nevis papīra. Ar etiķetēm, kuras iegūt gribēja ikviens puika savai etiķešu kolekcijai.
19. gadsimta beigās Liepājas sērkociņu darinātāji varēja saražot 250 000 kastīšu ar sērkociņiem dienā, tātad aptuveni 91 000 000 sērkociņu kastīšu gadā. Lieli preču pasūtījumi tika izvesti arī uz ārzemēm, piemēram, caur Londonu uz Lielbritānijas kolonijām. Arī padomju gados te notika varena rosība. Bet tagad jaunie nemaz nezin, ka Liepājā ir Fēniksa iela. Daudzi nemaz nezin, ka "Sanistal" santehnikas veikals Jaunā ielā bija agrāk tik pazīstamais sērkociņu fabrikas klubs, kurā ģitāras zāģēja Liepājas supegrupa "Credo".