Ziemeļu forti un Ziemeļu mols

Brauc uz Liepāju izvējoties!

Dzintara meklēšana Karostas jūras zālēs

Pirmā rudens vētra klāt

Afoņa savā pēdējā braucienā

Šodien jau no 8.30 Promenādē bija sākusies rosība, lai Liepājas Jūras koledžas mācību kuģi “Afanasijs Ņikitins” nogādātu uz savu pēdējo galapunktu- kuģu remontu rūpnīcu “Tosmare”. Tas bija reizē skumjš un reizē priecīgs notikums. Skumjš tādēļ, ka šis bija pēdējais šādas klases kuģis Latvijā. Šis kuģis bija kļuvis par savdabīgu Liepājas simbolu. Taču reizē arī priecīgs notikums, jo teju pusgadsmitu vecais zvejas kuģis bija ārkārtīgi bēdīgā stāvoklī. Lai to uzprišinātu, bez miljoniem vērtiem tēriņiem iztikt nevarēja. Bet jūras koledžai no Jūras spēkiem mantojumā nācis daudz labāks mācību kuģis- “Namejs”. Uz tā esot gan klase mācībām, gan tapšot neliels muzejs. Arī vizuāli kara kuģis M-03 atstāj vairāk nekā patīkamu iespaidu.
Tādā lūk noskaņojumā liepājnieki pavadīja lielo kuģi, neizpaliekot fotoaparātu klikšķiem, intervētāju čalām un vienkāršu malā skatītāju sarunām.
Te neliela reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626260748457/

Ziemeļu mola panorāma

Pilnam izmēram spiediet uz bildes.

Vētra aizgājusi kā nebijusi, bet drēgnais oktobra vējelis vēl skraidā. Un tomēr tas netraucē ļaudīm doties uz iemīloto pastaigu un makšķērēšanas vietu- uz Ziemeļu molu.

Pēc pirmās rudens vētras

Tā sakot, nolēmu aizcierāt līdz Ziemeļu molam after pirmās 2010. gada rudens vētras. Un kā jau bija gaidāms, viss savās vietās. Jo Liepājā kā jau tas vēju pilsētai nākas, viss, ko var noraut un izraut, sen norauts un izrauts. Tātad- viss kluss, viss mierīgi!
Ak jā, pamanīju, ka arī fotogrāfs ar palamu Netjan no Liepājniekiem.lv šai pašā vietā guvis baudījumu, notverot jauku mirkli: http://www.liepajniekiem.lv/lat/galerijas/lietotaju_galerijas/2010/10/16/4cb89dde012cb-liepajas-rudenim-savi-raksti-krasas/6/

Jūra jūriņa

Baltijas jūras viļņi pārbauda mola izturību.

Pēc vairāku diena vēsuma, šodien Liepāju lutināja īsts pavasaris ar visām no izrietošajām sekām. Taču man vajadzēja nieka desmit minūtes pie Ziemeļu mola, lai saprastu, cik mānīgs ir pavasara siltums. Blakus jūrai īsti okeāna viļņu šļācieni un maktens jūras vēsums. Necik ilgi un nav jāgaida, lai iesnas pierautu. Neskatoties uz to, uz mola pilns ar ļaudīm. Spriežot pēc desmitiem mašīnu ar leišu numuriem, šiem Liepāja pa prātam joprojām.

Ostas akvatorija

Kad spīd saule, par to nemaz nedomāju, Taču, kad saules nav, tad gan par saules gaismu vien gribas domāt. Un redzi, vakar tāds brīnums. Bija tik drēgns un apmācies laiks, kad pašā pēcpusdienā pēkšņi tik spilgti dzeltena saule pie debesīm parādījās. Un man par laimi- rokās bija mīļais fotoaparāts.

 

Karostas katedrāle no jūras puses

Esot uz Ziemeļu mola, Karostu ieraudzīju rudenīgu un skaistu.

Esot pašā pilsētā, par skaistumu bieži vien aizmirstas. Taču paejot mazliet tālāk, atkal un atkal atceros, cik daudz skaista un varena Liepājā atrodams. Lai gan būšu netaisns, ja teikšu, ka tā pati Karosta nav mainījusies. Ir jau ir. Sakārtota ir daudz, daudz vairāk.

Tālākie novērojumi

Šodien saņēmos un devos uz paša Ziemeļu mola galu, lai kārtīgi piefiksētu to, par ko jau rakstīju. Bija tā vērts. Jo noskaidroju, ka celtne ir pamatīgi cietusi un viļņu sadrupināta. Redzams, ka kādreiz logi celtnei bijuši lielāki. Vēlāk logu ailes aizmūrētas, atstājot vien mazāku lodziņu caurumus. Diemžēl, neko vairāk no Ziemeļa mola saredzēt neizdevās.
Ziemeļu mols arī pārsteidza. Par to rakstīšu atsevišķi.

 

Būve uz viļņlaužiem

Vienu dienu paņēmu binokli un devos pētīt, kas atrodas jūrā iepretīm Karostas kanālam. Jau agrāk zināju, ka tur atrodas pamatīga betona ēka, kuru agrāk izmantoja padomju kara flote. Tieši kādēļ, nezināju. Diemžēl, ar 300mm objektīvu pietrūka, lai ēku ieraudzītu labāk. Attālums tomēr par lielu. Atzīšos, pārāk daudz par šo būvi nezinu.