Bez tenisa nekādi

Jūrmalas parka tenisa kortos labi jūtas sportisti no visām pasaules malām!

25. jūnijā Liepājas Tenisa sporta skolā sākās starptautiskais tenisa turnīrs “Liepaja International Tournament 2012″ U14 vecuma grupā. Turnīrā piedalījās dalībnieki no Krievijas, Austrālijas, Anglijas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Portugāles un arī Latvijas.
Trīs dienu garumā vietējie un ārzemju jaunie tenisisti rādīja savu varēšanu.
Plašāk par to te: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/sports/veiksmigi-nosledzies-liepaja-international-tournament-2012-video/

Dzērājšofera BMW ielido arhīva pagalmā

Lai novilktu spēkratu nost, talkā nācās saukt kravas mašīnu, bet vairākiem vīriem nācās piedomāt, kā avarējušo spēkratu izdabūt no žoga dēļu un akmeņu gūsta.
28. jūnija pēcpusdienā visai amizanta aina pavērās Krūmu un Mucenieku ielas krustojumā, kur kāds BMW spēkrats bija burtiski ielidojis žogā un aiz tā esošajā puķu dobē.
Mazliet vairāk par to te: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/kriminals/papildinats-bmw-ielido-arhiva-pagalma-galerija/

Kaķītis

Nezinu gan kādēļ, bet kaķiem patīk sēdēt aiz loga.

Arī kaķīši grib savas mājas, kurās varēs sēdēt uz palodzes un skatīt cauri logam, kas notiek ārpusē. Šis pagaidām vēl bez mājām, jo mitinās Liepājas dzīvnieku patversmē.

Priežu meža neburvība

Mežs kā pļaujas lauks.

Mūsu lauku pusē vienmēr bija tāda īpaša sajūta. Agrāk Kalnišķi bija diezgan dzīvelīgs ciems Tagad jau vairs ne. Taisnības labad gan jāsaka, ka tas ir objektīvi. Tāpēc tā nomales ir diezgan klusi meža nostūri. Un lielā mērā tas bija un ir pasakaini.
Nu viss mainījies. Apkārtējo mežu īpašnieki savu mežu izpārdeva un tagad tur ir tā kā redzams bildē. Es protams saprotu, ka mežs nevar pāraugt un ciršana ir dabiska. Bet... žēl bez gala. Te pavadīti labi laiki bērnu dienās.

Noslēpums Liepu ielā

Liepa un āķis.

Liepu ielā jau no senseniem laikiem, kad es vēl skolnieks būdams nācu no skriešanas stundām stadionā, redzama liepa, kura stumbrā iedzīts šis āķis. Tam ir savāds magnētisms, jo cilvēkam, kurš iet garām, gribas kokam palīdzēt. Bez maz vai katrs, kas tai iet garām, cenšas āķi pakustināt un izvilkt, kas protams neizdodas. Gadu gaitā tas metāla gabals kļuvis spīdīgs. Varētu bilst, koka mocīšana, bet šīs sīkumiņš ir kļuvis par Liepu ielas simboliņu.
Un joprojām man ir viens jautājums: kas to tur iedzina?

Nobružājuma skaistums

Esot Dzintaru ielā vienmēr ar kaifiņu skatos uz afišu sienu, kas gadu desmitiem stāv Jūrmalas ielas krustojumā. It kā jau pilnīgi nekas- dēļu siena, bet tāda veco laiku sajūta. Īpaši prieks, kad vecās afišas vēl nav nodīrātas un tās kārtas ir biezas jo biezas. Tajās nav mūsdienu detaļu sterilitātes, ko veido plastmasas logi, jaunie apdares materiāli, betona klucīši trotuāros, jaunās ceļa zīmes utt. Nu ir taču patīkami, ja bruģītis nodilis spīdīgs, ja kapara vai bronzas durvju rokturis ir sens un nopulēts spīdīgs vai nama mūris ir vecais un to neklāj putuplasta sienas ar Depo pirkto apmetumu.
Šoreiz tā pamaz pārpalikumu, bet siena jauka tik un tā.

Paradise- 0 km

Niknais knauķis parāda, kurš ir paradīzes saimnieks.

Vakar bija super laiks. No rīta riktīgi lija, pēc tam superīga saule un mazliet Liepājas vēja. Tāpēc nolēmām izstaigāties no visas sirds. Un bija tīri jauki. Kad pēkšņi uznāca riktīgs vējš. Ar smiltīm aizpūta pludmales takas, pludmalē palika vien retais. Un tad pēkšņi sāka nākt virsū tik melli mākoņi, ka šķita, ka maz nebūs! Jau grasījāmies mesties prom, kad ieraudzījām uzrakstu, ka līdz paradīzei nieka 0 km. Un tā arī bija. Pat drausmīgās lietusgāzēs un vējā, kas ilga nieka pārdesmit minūtes, Liepājas pludmale bija burvīga.

Kad debesis saiet ar zemi

Pludmalē ne tikai var ķert saules vannas. Te mēdz zibeņot...

Liepājas neatvairāmā burvība pirmkārt ir tā, ka pilsēta atrodas milzu plašuma malā. Iedomājieties- simtiem kilometru ūdens plašumi, virs kuriem mēdz plosīties negaiss, sakuļot jūru tā, ka vairs nevarat atšķirt, kur horizonts, kur augša, kur leja. Zināt kā tas ir? Nē?

Redzēt Liepāju

Virs visiem Vecliepājas jumtiem.

Iz seniem laikiem cilvēkus vilinājušās debesis. Lidot, tiekties uz augšu ir bijis tāds kā cilvēces dzinējspēks. Agrākos laikos, kad par lidmašīnām un raķetēm cilvēce pat nesapņoja, tapa varenas baznīcas, kuru torņi kļuvuši par pilsētu simboliem. Liepājas raksturīgākā baznīca ir Sv. Trīsvienības katedrāle. Tā bijusi daudzās hronikās, gleznota, fotografēta. To apmeklējuši slaveni cilvēki. Baznīca pārdzīvojusi visus karus, kas vēlušies pāri Liepājai. Pilsēta ap dievnamu mainījusies un augusi. Vien paliek noslēpums, vismaz man: kur un kā apskatīt Liepāju no Sv. Trīsvienības baznīcas torņa agrākos laikos?

Jauni akcenti vecā vietiņā

Graudu ielas un Kūrmājas prospekta krustojuma lielākais ieguvums pēdējos gados ir stārķis.

Esot autobraucējam, bieži vien nemaz nepamanu, cik pilsētai mēdz būt jaukas ainas, kādas no mašīnas neieraudzīt. Tāpēc 24. jūnija vakarā nolēmu izvēdināt galvu un pacierāt pa tukšo pilsētu.Un biju varen priecīgs, kad ieraudzīju sen zināmas vietas no kājāmgājēja skatupunkta.

Tramvaju depo

Varbūt es izklausos bērnišķi, bet man ir bijis sapnis kopš skolas gadiem izstaigāt tramvaju depo. Iespējams pie vainas, ka 9 gadus tomēr nomācījos blakus tramvaju depo. Gaiteņa logi bija pret depo, bet skolas pagalmu no depo atdalīja vien šķirbains dēļu žogs, kam, atzīšos, bieži līdām pāri.
Laiki mainījušies, bet tā arī esmu saglabājis to iekšējo vilinājumu izstaigāt depo ar kameru. Vai man to atļaus?

Izmēram nav nozīmes!

Šovakar gar māju ducināja garām kāds mopēds vai motocikls. Nevarēja saprast. Kā eju pie loga skatīties, šis jau garām. Beigās bērni sauc, lai apskatos. Uz ielas stāv meitene ar puisi. Meitene ar to mocīti vizinājās, ka maz nelikās. Šis esot baigi ašais verķītis, jaunieši pastāstīja. Ārzemēs ar tādiem tiek rīkotas arī sacensības.

Laiks velosipēdam!

Arī mūķene!

Protams, ka šogad vasara diezgan vienaldzīga pret mums. Nekāds baigais siltums nav. Bet jāpriecājas par to, kas ir, tādēļ ir labs iemesls likt savus auto uz steķiem un ņemt velosipēdus. Zinot, cik ārprātīgi sastrēgumi tagad Liepājā, cik daudzas ielas zem skalpeļa, tas būtu labs risinājums, ko?

Sunītis grib mājas!

Arī šis brīnišķais šunelis grib mājas!

Liepājas dzīvnieku patversme atrodas pagalam nepiemērotā vietā. Starp gružu mašīnām, aiz milzīgiem metalurga cehiem, putekļaina un dubļaina laukuma malā. Arī pati patversme man ne īpaši patīk. Pēdējo reizi, kad tur biju 2011. gada vasarā, tu bija šausmīgi. Pēc tam, kad portāls Irliepāja.lv dzīvnieku stāvokli šajā patversmē pievērsa uzmanību, tur daudz kas gājis uz labu.
Jā, es saprotu, ka pārāk esmu iespaidojies no patversmēm, kurās ir ļoti labi apstākļi. Piemēram, Saldus patversme. Jā, es saprotu, ka visam vajag naudu un ir daudz citu apstākļu un paldies, ka Liepājā ir tāda patversme, kāda ir. Tomēr man nepatīk, ja patversmes saimniece aizklapē patversmes durvis mana deguna priekšā un aizslēdz durvis, lai tikai plašsaziņas nevarētu nofotografēt, kas tur notiek. Uzreiz prātā nāk tikai sliktākais, ja neļauj fotografēt, jo fotogrāfija jau nemelo...
Te par šausmām, ko patversmē piedzīvoju pērnvasar: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/dzivnieku-maja/dzivnieku-patversme-parkapumu-vairak-neka-sunim-blusu/
Te par šīs patversmes tēmu vēl mazliet: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/viedokli/pardomas-pec-liepajas-dzivnieku-patversmes-apmeklejuma/
Bet te stāsts par Saldus patversmi: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/dzivnieku-maja/majas-par-kadam-liepajas-pamestie-dzivnieki-var-tikai-sapnot-galerija-video/

Nostaļģiskie zili...

Jau ilgāku laiku Liepājā glābēji var lepoties ar jaunām mašīnām. Viena otra vecā padomju tehnika vēl ir, bet tā redzama gaužām reti.
Bet te saulainā pēcpusdienā pa Brīvības ielu garām aizbrauc pažarnieki. Bez bākugunīm, bez steigas. Es nudien nezinu kur šie ugunsdzēsēju zili brauca, bet bija diezgan nostaļģiskas sajūtas. Atceros šo mašīnu rēkoņu, kad tās nesās uz ugunsgrēku. Nemaz nevajadzēja dzirdēt skaņas signālus, mašīna tā rēca, ka pa kilometru bija dzirdams. Mašīnas nebija tik ātras kā šodien un tām vienmēr sekoja tekoša ūdens strūkliņa, tāpēc pat ar riteņiem centāmies tās noķert, lai redzētu, kur tās skrien. Citreiz nekā nebija, bet citreiz sirds vai lēca pa muti laukā, kad ugunsdzēsēji ritināja šlūtenes un sāka dzēst sarkandzeltenās liesmas. Visspilgtāk palika atmiņā kāds ugunsgrēks Cenkones ielā 55 pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē. Trešajā stāvā dega dzīvoklis, bet dzīvokļa iemītnieks bezpalīdzīgi stāvēja uz palodzes mells no dūmiem vienās apakšbiksēs, gaidot, kad ugunsdzēsēji zaļos frenčos pieliks garās alumīnija trepes. Un lielā mērā arī kopš tiem laikiem man palikusi zēniska interese par pažarnieku darbu, kuru ar lielu prieku arī fotografēju. Cik nu rodas iespēja.
Salīdzinot, kā mūsdienās rosās pažarnieki, protams ir pavisam savādi to atcerēties. Tehnika skrien lieliem soļiem uz priekšu. Tādas nu man atmiņas vizualizējās, ieraugot šos ziliņus...

 

Neviens nav aizmirsts...

14. jūnijā Centrālkapos liepājnieki pulcējās uz tradicionālo svētbrīdi, kurā, klātesot ārlietu un tieslietu ministriem, un pilsētas mēram, notika jaunas piemiņas plāksnes atklāšanu deportētajiem un Vjatlaga koncentrācijas nometnēs bojā gājušajiem novadniekiem.
Plašāka galerija te: http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/godina-14-junija-represiju-upurus/

Big Fish

Daudz mazu lodziņu...

Dzīves stila noliktava „Big Fish”, kā ēku dēvē tās saimnieki, pamazām uzsāk savu darbību. Un lai arī stilīgā celtne tapa treknajos gados, līdz šim tā stāvēja neapdzīvota. Nu viss mainās. Ēka tiešām ir jauka. Te plašāka galerija: http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/driz-vers-durvis-liela-zivs/

Jūras ielas aplī atkal ziedēs puķes

Pagājušogad priecājos, kad Jūras ielas aplī tika uzstādīta jauna vides reklāma, kas reizē arī bija ziedu rota pilsētai: http://www.liepajnieks.lv/2011/05/juras-ielas-apli-jauna-vides-reklama.html. Nu atkal vides reklāma ir vietā un atkal tur ziedēs puķes Swedbank krāsā.

Pilsēta ar dvēseli

Katrai vietai sava burvība.

Mēdz teikt, ka Liepāja ir viena no pilsētām, kas ir pilsēta ar dvēseli. Tas nozīmē, ka vide ne tikai ir daudzmaz sakārtota un tajā apskatāmi vides objekti, bet vides objekti ir dziļi simboliski un katrs nes kādu vēsti. Esot ikdienas tiem blakus, protams tas nonivelējas, bet kad paskatās, tad jau taisnība vien ir. Cauri Liepājai vijas īpaša aura.

Amber City kokteilis- Liepājas kokteilis

Latvijas bārmeņu federācijas priekšsēdis Raitis Akerblūms lepojas ar jauno kokteili.

Tas nu ir noticis, Liepājas kokteilis ir radīts, tā garšu, smaržu un krāsu varēja nobaudīt piektdien restorānā „Upe”, saņemot glāzi no autora rokām. Autors – bārmenis un Latvijas bārmeņu federācijas priekšsēdis Raitis Akerblūms – savu meistardarbu, kam dots vārds „Amber City” piektdien, 8.maijā, prezentēja medijiem, restorānu, kafejnīcu, bāru un klubu īpašniekiem, pilsētas uzņēmējiem.
Vairāk par to te: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/izklaide/liepajai-jauns-suvenirs-amber-city-galerija-video/ 
 Te arī video!
 

Sv.Trīsvienības katedrāles tornis no iekšpuses

Ar platu skatu uz augšu.

Parasti tādos gadījumos saka: kas lācītim vēderā... Šoreiz tas lācis tāds monstrozs- Sv. Trīsvienības katedrāles tornis no iekšpuses.

Juris Raķis- Liepājas uniformētā leģenda

Juris Raķis- atvaļinātais Latvijas robežsardzes virsnieks pēc armijas gaitām uniformu nav novilcis. Pēdējos desmit gadus viņš vada ekskursijas Karostas cietumā un jau kļuvis par vienu no Liepājas simboliem. Te viņš jūs iepazīstinās ar okupācijas laika stāstiem, iespundēs jūs karcerī, liks soļot un pat izpildīt vienu otru pazemojošu vingrinājumu, lai neliktos, ka pie komunistiem bija jautra dzīvāšana, kā tie mēdza dziedāt savās dziesmās.

Starp citu, vai esi apmeklējis Karostas cietumu? Ja nē, te iekārdināšanai neliela galerija: http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/karostas-cietums-dizojas-ar-jaunu-ekspoziciju/

Bet te video par Karostas cietuma jaunumiem!

Gulbju dīķītī drīz ziedēs ūdensrozes

Pirms stādīt rozes, dīķītis tika uzposts. Tā tas notiek bieži, vīri teicās.

Šodien Gulbju dīķītī uzņēmuma Tranzīts-L vīri sāka stādīt ūdens rozes. Būšot skaisti. Savukārt kāds riteņbraucējs teicās, ka tas var arī nebūt īpaši labs variants, jo ūdensrozes izplatoties ļoti ātri. Ar rozēm esot aizaudzis viss Papes ezers, Bārtas upe un pat Liepājas ezers no Reiņu puses. Es gan neņemos spriest. Man jau šie augi patīk, jo redzējis ūdensrozes esmu ļoti reti. Ja atklāti...
Te mazliet vairāk bildes: http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/gulbju-dikiti-stada-udens-rozes/

Detaļu burvība

No šādiem sīkumiem veidojas Liepājas vēsture.

Šad tad izdodas pamanīt kādu sīkumu, kas iepriecina. Reiz priecājos par šiem krikumiem, kas patiesībā ir riktīgi lielisks vēstures relikts: http://www.liepajnieks.lv/2011/01/mazo-detalu-burviba.html.Savukārt Dīķa ielā iekrita acīs šis padomju laika relikts: http://www.liepajnieks.lv/2010/02/plafons-iz-pagatnes.html. Jā, tie ir sīkumi, bet tie, pazūdot no pilsētas vides, neglābjami maina pilsētas izskatu un garu. Bet tas laikam būtu atsevišķas tēmas stāsts.
Esot Klints ielā, allaž priecājos par šīm detaļām. Jau sen aizmirstas, taču svarīgas lietiņas, kuras nezin kādēļ pilsētā palikušas pavisam maz. Labprāt arī pie sava nameļa tādas pieliktu, bet taisīt esmu par slinku. Nopirkt tādas mūsdienās var?
Reiz pat pamanīju, ka vienā vietā zem notekcaurules bija novietots no akmens izveidotas notekas. Aizmirsu, kur tas bija. Ja atceraties, padodiet ziņu. Tīri intereses pēc.

Lielmutis Fricis un Lielmute Marta

Nogurums piederas pie lietas.

Par spīti nejaukajiem laikapstākļiem ģimeņu svētki "Lielmutis Fricis un Lielmute Marta" sestdien risinājās ar tādu joni, ka maz nelikās. Uz kopāsadancošanos 2. jūnijā sapulcējās tūkstošiem Liepājas puses dejotāju, liekot laika apstākļiem pārtraukt nejauko lietu un piesūtīt sauli.
Te mazliet vairāk bilžu: http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/lielmutis-fricis-un-lielmute-marta-liela-sadancosanas/

Un te neliels video.

Mūsu policija mūs sargā!

Policijas specnazieši bieds noziedzībai, bet draugi bērniem!

Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas un ģimenes svētku "Lielmutis Fricis un Lielmute Marta" ietvaros, valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde rīkoja atvērto durvju dienu.

Policijas apmeklējuma laikā bērni un viņu vecāki varēja doties ekskursijā pa plašo policijas ēku, bet policijas kompleksa pagalmā visu apskatei tika izstādīts arī policijas aprīkojums- automašīnas, laiva un citi palīglīdzekļi, ko ikdienā izmanto policisti.

Kā jau ierasts, vislielāko bērnu interesei raisīja tieši operatīvās reaģēšanas grupas policistu demonstrētie tuvcīņas paņēmieni un viņu iespaidīgais bruņojums- ķiveres, vairogi, automāti, snaipera šautene un pat trokšņa granātas, ko izmanto teroristu un bīstamu noziedznieku aizturēšanai. Tik pat aizrautīgi bērni vēroja kinologa un viņa suņa Enigmas rosīšanos, kura demonstrēja neticamu uzticamību un paklausīja saimniekam- policijas seržantam ik uz vārda.

Te mazliet bildes: http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/policija-bernu-draugs/

Google Street View Liepājā

Liepāja top iefotografēta!

2011. gada septembrī Liepāju jau vagoja Google Street View spēkrati, tāpēc ar baudu varu paziņot, ka esmu tur redzams: http://ej.uz/google-liepaja.
Šodien pamanīju, ka gar manas mājas logiem atkal aizčunčināja Googles opelis. Iedomājos, varbūt mesties no mājas plikam ārā, lai par mani varētu smieties visa pasaule, bet tad sapratu, ka laikam ideja ir galīgi garām. Mani izrakstīs no dzīvesvietas...
Bet, esot Jaunliepājā, Google mani pieķēra atkal, tāpēc uztaisīju pāris bildes, pāris ielas pasekojot.
Te par to mazliet vairāk: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/vide/google-street-view-fotografe-liepaju-galerija/

Uldis Sesks un brīnumainā gaisma

Bet ja nopietni, tad vakar Liepājā bija ūbersvarīgs notikums- svinīgi tika atklāta Liepājas reģionālās slimnīcas jaunuzceltā piebūve, kas pilnībā izmainījusi slimnīcas izskatu un tuvējo apkaimi. Arī slimnīcas iekšienē lielas pārmaiņas. Tostarp aprīkojums, kas sajūsmina arī pilsētas ietekmīgāko cilvēku.
Vairāk par to visu var palasīt te: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/slimnicai-musdienigs-veidols-un-serviss-galerija-video/