Māja kā jauna

Kā aizšļūcu līdz Klaipēdas ielai, nevaru vien nopriecāties par namiem, kas renovācijas laikā mainās līdz nepazīšanai. Par šo- Klaipēdas ielas 110.namu jau vairākas reizes rakstīju. Nu tas ir gatavs. Maigi sakot, kruti!

Pēdējie labiekārtošanas darbi

Ejot uz darbu, pamanīju zēnus, kas pie jaunajiem tramvaja pieturu paviljoniem uzstādīja jaunās gružkastes. Varētu teikt- sīkums, bet svarīgi tomēr, jo kā jau rakstīju iepriekš, tad Kr. Valdemāra ielā bija reāls miseņu trūkums. No Ūliha līdz Graudu ielai labi ja viena vai divas misenes tikai bija.

Draudzīga vide

Ar gandarījumu secinu, ka Liepāja reāli pārtapusi par ģimenēm un bērniem draudzīgu pilsētu. Katrā mikrorajonā tagad vismaz pa bērnu laukumam, vairums sabiedrisko vietu papildinātas ar velonovietnēm, savukārt cauri pilsētai krustu šķērsu izveidoti veloveliņi. Ja vēl piepluso jauno ielu apgaismojumu, jaunos trotuārus, renovētās skolas un bērnu dārzus, komentāri lieki. Patiniet uz atpakaļ filmiņu un redzēsiet, cik pilsēta mainījusies!

Kur paliek Liepājas gruži?

Pabiju atkritumu poligonā "Liepājas RAS", kurā ved gružus ne tikai no Liepājas, bet arī no tuvākas un tālākas apkārtnes.
Ja atklāti, nemaz nezināju, ka gružu padarīšana ir tik sarežģīta, kurā nodarbināts tik liels cilvēku un tehnikas daudzums. Gružu mašīnas, kas ved uz poligonu atkritumus, traktori, kas sagatavo poligonu laukumus, buldozeri, kas atkritumus izlīdzina un presē. Ierīces, kas no gružiem iegūst pat gāzi. Parēli tam, gružus poligonā arī šķiro.

Atmiņas par Brīzi

Šodien tāda savāda diena. Ar fotoaparātu pār plecu izstaigāju krustu šķērsu rudenīgo un dzestro Liepāju, priecājoties, ka rīt būs silts un fotografēšana nesīs vienus vienīgus priecīgus kadrus. Atnākot uz biroju uzzināju, ka mūs pametis Liepājas dzelzsgriezējs Aivars Brīze. Tas savādākais, ka ar Aivaru Brīzi burtiski saistījās vai viss apzinīgais mūžs. Pirmā "Līvu" vinila plate, ko griezu bez apstājas, pirmais "Liepājas dzintars" ar varenajiem līviem, dažas nejaušas satikšanās. Un visu, visu mūžu ir dzīvots ar Aivara Brīzes balsi. Mašīnā, radio, televizorā, diskos. Šodien atceros viņa balsi vai visos koncertos un visu, kas pēc tam sekoja. Džinsu plēšanu skolā, lai līdzinātos Brīzem, kniežu dzīšana drēbēs un pat pudeļu lasīšana pēc koncerta "Daugavas" stadionā, kurā pie skatuves bija nostāvēts līdz pat prožektoru izslēgšanai. Nu tak bija laiki, cilvēki, notikumi...
Tāpēc neviļus uzreiz atcerējos kādu notikumu iz laikiem, kad viss bija citādi. Reiz kādā tik pat drēgnā vakarā, gluži kā šovakar, deviņdesmito gadu vidū, mūs divus jaunus mentus nosūtīja risināt kādu sadzīves strīdu. Esot kādā Siguldas ielā pagalmā, kurā izrādās Brīze agrāk dzīvoja, saskrējāmies. Izrādās, pie viņa arī bija jābrauc. Viņš bija dikti dusmīgs par kādu mums nezināmu notikumu. Cilvēks, ko līdz šim biju redzējis tikai uz skatuves koncertos vai televīzijā, tai pašā roķīgā balsī nevairījās no trīsstāvīgiem vārdiem un bija tik reāls džeks! Vārdu pa vārdam un visbeidzot viņš pateica, ka reiz pietiek. Aizvēra durvis un paprasīja mūs aizvest līdz pilsētas centram, lai brauktu projām no Liepājas. Iekāpa policijas busā un viss. Klusējot aizstūrēju līdz centram, atzīmējām kladītē, ka nekas nav noticis un viss. It kā jau tāds jancīgs atgadījums, kas izrauts no konteksta, vai ne?
Un šodien skumstam, jo Aivars Brīze pametis mūs pavisam. Tik pat izrauti no konteksta. Kā tālāk bez līviem un Brīzes? Bet no otras puses- viņš ir Liepājā uz visiem laikiem, jo viņš tak mūsos paliks. Šovakar, rīt un arī pēc tam es klausīšos Brīzi.

Kādas labas pārmaiņas!

Jel piedodiet, ka esmu pametis novārtā blogošanu, bet tam ir savi iemesli...
Kas attiecas uz bildēm, tad atkal iefiksēju labās pārmaiņas uz savas ielas. Mums ir jauns trotuārs. Tā lūk!

Liepājā rosās krāni

Liepājā ir protams ir maza pilsēta un jebkura pārmaiņa ir svarīgs notikums. Tomēr ir lielāki un mazāki notikumi. Tieši šajās dienās Liepājā top vēsture, jo top koncertzāle "Lielais dzintars". Nu jūs jau to visi ziniet tāpat. Bet lielākā vides pārmaiņa pilsētas horizontā ir milzu ceļamkrāni, kuri sākušies rosīties  Radio un Jūras ielas krustojumā.
Un protams atkal telefons. Pa lielam "Samsung" telefons ir viss, kas cilvēkam nepieciešams...

Būs jauns trotuārs arī!

Pagalam maz laika blogam palicis, bet nevarēju no kabatas neizvilkt telefonu, lai nobildētu Krišjāņa Valdemāra ielas pārmaiņas. Ja atklāti, par šādu ielu tikai sapņot varēju. Un galvenais, ka būs ūberjauks trotuārs!