Detaļu burvība

No šādiem sīkumiem veidojas Liepājas vēsture.

Šad tad izdodas pamanīt kādu sīkumu, kas iepriecina. Reiz priecājos par šiem krikumiem, kas patiesībā ir riktīgi lielisks vēstures relikts: http://www.liepajnieks.lv/2011/01/mazo-detalu-burviba.html.Savukārt Dīķa ielā iekrita acīs šis padomju laika relikts: http://www.liepajnieks.lv/2010/02/plafons-iz-pagatnes.html. Jā, tie ir sīkumi, bet tie, pazūdot no pilsētas vides, neglābjami maina pilsētas izskatu un garu. Bet tas laikam būtu atsevišķas tēmas stāsts.
Esot Klints ielā, allaž priecājos par šīm detaļām. Jau sen aizmirstas, taču svarīgas lietiņas, kuras nezin kādēļ pilsētā palikušas pavisam maz. Labprāt arī pie sava nameļa tādas pieliktu, bet taisīt esmu par slinku. Nopirkt tādas mūsdienās var?
Reiz pat pamanīju, ka vienā vietā zem notekcaurules bija novietots no akmens izveidotas notekas. Aizmirsu, kur tas bija. Ja atceraties, padodiet ziņu. Tīri intereses pēc.

Krusta detaļas

Ar nieka 200mm objektīvu atklājas jaukas detaļas.

Reiz jau pievērsos krustam, kas rotā Sv. Jāzepa katedrāles torni. Nolēmu to aplūkot tuvāk. Ar pārsteigumu konstatēju, ka krusts ir diezgan smalki veidots. Pat zibens novedējs piestiprināts ar jaukām skaviņām. Nezinu gan vai tas no pašiem pirmsākumiem, bet jauki, ka amatnieki pat tik grūti saskatāmās celtnes detaļās padomājuši par detaļu burvību.

Brandmūris ar skaitļiem

Patīkama detaļa pie kāda namiņa Cenkones ielā.

Viena no detaļām, kas mani sajūsmina vecām mājām, ir gadu skaitļi ar mājas tapšanas gadu. It kā sīkums, bet, redzot tādu skaitli, pret namu, ko tie rotā, rodas pavisam citādas sajūtas. Liepājas bruģi vairs nestaigā ne tie, kas namu projektējuši, ne tie, kas tur likuši lietā savas prasmes un savus darba rīkus to cēluši. Ne tie, kas pārdeva materiālus nama tapšanai. Pat sen nav to, kas tur priecīgi ievācās, kad nams bija svaigi krāsots un patīkami smažoja pēc krāsām. Laiks iet, bet mājiņa palikusi.

Mazo detaļu burvība

Vai jaunie maz zin, kas tas ir?

Lauku ielā pie kāda privātnamiņa pamanīju veco PSRS laiku elektriskās detaļas. Lielā mērā sakot, sīkums, taču ja padomā: šādas detaļas ir uzskatāmas tā laika liecības. Un ar katru gadu to paliek aizvien mazāk un mazāk. Reiz jau rakstīju, ka šādas lietiņas derētu saglabāt. Ja ne gluži savās vecajās vietās, tad vismaz kādā muzejtipa ekspozīcijā.
Tur pat būtu vietiņa arī tādām lietām, ko aprakstīju te: http://www.liepajnieks.lv/2011/01/ielas-nosaukuma-plaksnite-ar-smeki.html un te: http://www.liepajnieks.lv/2010/10/lpsr-lietinas.html

Plafons iz pagātnes

Padomju laiku liecība.

Vai atceraties, ka padomijas laikos teju pie visām iestādēm bija šādi plafoni? Ja tās ieslēdzās un izslēdzās, tas nozīmēja, ka objektā nostrādājusi signalizācija. Un zem tā plafona vēl ir tāda kaste, kurā rēca tādā releju metāliskā skaņā trauksme. Vārdu sakot, ārprātīgi primitīvi tas bija. Bet nu atskāru, ka šādu senlaiku brīnumu pilsētā palicis maz. To tik pat kā nav. Vienu ieraudzīju Dīķa ielā. Jācer, ka nama saimnieks no nenoņems vai vismaz pataupīs. Iedomājieties, ja šādus padomju reliktus savāktu vienkopus kādā muzejā. Vienkārši izcili būtu.