trešdiena, 2003. gada 26. februāris
Liepājas varoņi
Ikdienā mēs par viņiem nedomājam. Mēs viņus neredzam uz ielām, viņi mums netraucē, viņi no mums neko negrib. Bet visi ar trīcošām sirdīm atskatāmies, kad šo vīru lielās mašīnas ar rēcošiem motoriem un spalgām tauru skaņām dodas uz kārtējo nelaimes vietu. Kad nelaimē nonākušais izdzird šo mašīnu tauru skaņas, cilvēkā rodas cerība.
Kad nedod Dievs, notiek nelaime- deg, slīkst, netiek lejā, ārā, iekšā, kad dzels vrakos uz ceļiem jāglābj nelaimīgie, šie vīri ir klāt. Viņi lien smirdošos graustos un riskē ar savu dzīvību, lai apdzēstu liesmas, viņi rāpo pa vietām, kādām mēs pat netuvotos. Šie vīri kāpj tik augstu, ka mums no tādām domām vien pārskrien šermuļi pār muguru. Viņi rāpo pa plānu ledu, lai izvilktu pārgalvīgos no stindzinoši auksta ūdens. Tik, cik viņi saelpojušies visādu dūmus, neviens pīpmanis visa mūža laikā nespēj sapīpāt. Kā zinām, tie ir mūsu ugunsdzēsēji. Īsti varoņi.
P.S. Bildē ugunsgrēks pie tuberkulozes dispansera malkas šķūnīšos, kur kāds nolādēts nevīža izraisījis degšanu.
Plašāka galerija te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:30114/
ceturtdiena, 2003. gada 20. februāris
Cik maksā degviela?
Attēls neizsaka pilnīgi neko. Ja vien nepievērš uzmanību bildes labajai malai. Jā, jā. Tur ir redzama degvielas cena. A- 95 maksā 0.40 Ls. Kad tas bija? 2003. gada februārī...
Neprātīgie liepājnieki
Reiz pašā jūras krastā, Siguldas ielā tika uzcelta varena ēka, kuras arhitekts bija Maks Pauls Berči. Tā bija monumentāla ēka, kurā ilgus gadus atradās Liepājas psihoneiroloģiskā slimnīca. Deviņdesmito gadu vidū slimnīca pārvācās uz citu ēku. Vietējā laikrakstā tika rakstīts, ka beidzot lepnajā Berči ēkā taps varena viesnīca. Tik tiešām, vareni! Bet, kas notika, tā īsti vienkāršie liepājnieki nezina joprojām. 20. gadsimta mijā kāds Liepājas varenais lēma, ka ēkā ieperinājusies varen bīstama baktērija un nams jānojauc! Tomēr demontētās ēkas vērtīgos ķieģeļus izmantoja. Izmantoja jaunu un lepnu savrupnamu celtniecībā. Gan Rīgā (bijušā premjera- arhitekta celtajos namos!!!), gan Liepājā. Ķieģeļus ārdīja ar tādu joni, ka pie Berči ēkas 2002. gada vasaras pēcpusdienās pat stājās rindas ar būvmateriālu kārotājiem.
Tā nu Liepāja kāda neprātīgās mantrausības dēļ zaudēja šo unikālo namu.
Ak, neprāts!
Kas ir Maks Pauls Berči?
Mazliet par to, kas vēl nezina: 1870. gadā tika radīta Liepājas būvkomisija jauna pilsētas plāna izstrādei, kā arī tika nodibināts jauns pilsētas galvenā arhitekta postenis. Uz Kurzemes guberņas valdes publicēto uzaicinājumu par pilsētas arhitekta nepieciešamību Liepājas un Grobiņas pilsētām ar 800 rubļu gada atalgojumu atsaucās būvmākslinieks Maks Pauls Berči. Viņš bija dzimis 1840. gada 1. janvārī Štrausbergas pilsētiņā, kas atrodas netālu no Berlīnes. Savu sākotnējo arhitekta izglītību apguva Berlīnes reālskolā, kur pamatzināšanas par arhitektūru deva un jauno arhitektu spēcīgi ietekmēja toreiz slavenais Berlīnes būvmākslinieks Karls Fridrihs Šinkels, ievirzot topošo talantu atbilstoši 19. gs. otrās puses historisma arhitektūras prasībām. Pateicoties Liepājas ekonomiskai augšupejai un tam, ka Berči bija vietējais arhitekts, viņš varēja gandrīz vienpersoniski veidot moderno Liepājas tēlu. Dižā arhitekta dzīves ceļš aprāvās 1911. gada 2.martā. Tēva iesākto darbu privātajā būvprojektu birojā līdz 1935.gadam veiksmīgi turpināja dēls Maksis.
Mazliet no ēkas vēstures
Ēkas celtniecība sākās 1885. gadā. Berči slimnīcu tiem laikiem netradicionāli projektēja kā paviljona tipa slimnīcu. Tā bija jauna un pārsteidzoša pieeja, un slimnīca bija viena no tolaik modernākajām celtnēm pilsētā.
Kad 2002. gadā ēku sāka nojaukt, tā bija Labklājības ministrijas īpašums. Pirms jaukt nost, tika veikta ēkas tehniskā novērtēšana. To veica sertificēta būvinženiere Daina Kalveiša. Toreiz viņa pauda, ka, lai arī šo ēku projektējis slavenais arhitekts Berči, tās stāvoklis esot tik slikts, ka atjaunot to izmaksātu pārāk dārgi (savādi dzirdēt tādus apgalvojumus, laikrakstos lasot, cik izmaksā Dienvidu tilta celtniecība). Pamatojoties uz šo slēdzienu, pašvaldība atļauju ēkas nojaukšanai izsniegusi 2001. gada augustā.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš toreiz atzina, ka nekādā gadījumā nepiekrītot nojaukšanai kā vienīgajam iespējamam ēkas apsaimniekošanas variantam. Viņaprāt, šāda attieksme pret Berči mantojumu neesot ne saimnieciska, ne arī attaisnojama.
Ak, neprāts!
Kas ir Maks Pauls Berči?
Mazliet par to, kas vēl nezina: 1870. gadā tika radīta Liepājas būvkomisija jauna pilsētas plāna izstrādei, kā arī tika nodibināts jauns pilsētas galvenā arhitekta postenis. Uz Kurzemes guberņas valdes publicēto uzaicinājumu par pilsētas arhitekta nepieciešamību Liepājas un Grobiņas pilsētām ar 800 rubļu gada atalgojumu atsaucās būvmākslinieks Maks Pauls Berči. Viņš bija dzimis 1840. gada 1. janvārī Štrausbergas pilsētiņā, kas atrodas netālu no Berlīnes. Savu sākotnējo arhitekta izglītību apguva Berlīnes reālskolā, kur pamatzināšanas par arhitektūru deva un jauno arhitektu spēcīgi ietekmēja toreiz slavenais Berlīnes būvmākslinieks Karls Fridrihs Šinkels, ievirzot topošo talantu atbilstoši 19. gs. otrās puses historisma arhitektūras prasībām. Pateicoties Liepājas ekonomiskai augšupejai un tam, ka Berči bija vietējais arhitekts, viņš varēja gandrīz vienpersoniski veidot moderno Liepājas tēlu. Dižā arhitekta dzīves ceļš aprāvās 1911. gada 2.martā. Tēva iesākto darbu privātajā būvprojektu birojā līdz 1935.gadam veiksmīgi turpināja dēls Maksis.
Mazliet no ēkas vēstures
Ēkas celtniecība sākās 1885. gadā. Berči slimnīcu tiem laikiem netradicionāli projektēja kā paviljona tipa slimnīcu. Tā bija jauna un pārsteidzoša pieeja, un slimnīca bija viena no tolaik modernākajām celtnēm pilsētā.
Kad 2002. gadā ēku sāka nojaukt, tā bija Labklājības ministrijas īpašums. Pirms jaukt nost, tika veikta ēkas tehniskā novērtēšana. To veica sertificēta būvinženiere Daina Kalveiša. Toreiz viņa pauda, ka, lai arī šo ēku projektējis slavenais arhitekts Berči, tās stāvoklis esot tik slikts, ka atjaunot to izmaksātu pārāk dārgi (savādi dzirdēt tādus apgalvojumus, laikrakstos lasot, cik izmaksā Dienvidu tilta celtniecība). Pamatojoties uz šo slēdzienu, pašvaldība atļauju ēkas nojaukšanai izsniegusi 2001. gada augustā.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš toreiz atzina, ka nekādā gadījumā nepiekrītot nojaukšanai kā vienīgajam iespējamam ēkas apsaimniekošanas variantam. Viņaprāt, šāda attieksme pret Berči mantojumu neesot ne saimnieciska, ne arī attaisnojama.
pirmdiena, 2003. gada 17. februāris
13. skola izplēn
Mana vecuma cilvēkiem šī ēka joprojām asociējas ar vienu nosaukumu- 13. skola. Reiz te tāda bija. Ilgi stāvēja visu aizmirsta, bet nu- ēku pamatīgi remontē! Lieliska vēsts.
Rožu laukumā klusi
Cik žēl, ka mums Liepājā nav tādas labas krogu tradīcijas. Neskatoties, ka salta ziema, taču būtu jauki, ja Rožu laukumā arī aukstajos mēnešos būtu āra kafejnīcas, pie kurām degtu kādas liesmiņas, kur sasildīt rokas. Iedomājaties, cik patīkami- malkot karstvīnu omulīgā kafejnīcā blakus kamīnam, bet ārā sniegs!
piektdiena, 2003. gada 14. februāris
Februāra brūnums
Nav noslēpums, ka februārī visi domā tikai par vienu- par to, lai februāris ātrāk beigtos. Jo apnikuši tie slapjumi, peļķes, sali, sniegi, dubļi...
Drūmais pilsētas centrs
2003. gada februāris. Nekas neliecina, ka baisais betona kubs kreisajā pusē jebkad var tapt par ko citu. Tomēr pārtapa. Liepājnieki pie tā jau pieraduši, viesi šādu skatu varbūt pat i neatceras...
Starp citu, tirdzniecības namu "Kurzeme" uzcēla tālajā 1961. gadā. Un desmit 1998. gadā vietējā laikrakstā varēja lasīt šo: "[...]Tie, kas pēdējā laikā apmeklējuši pilsētas lielāko tirdzniecības centru tirdzniecības namu "Kurzeme", būs pamanījuši pustukšās zāles nama augšējos stāvos. Ja pārtikas nodaļā pirmajā stāvā vēl ir pietiekami liela rosība, tad, kāpjot pa izdilušajām kāpnēm augstāk, gan preču klāsts, gan pircēju skaits kļūst arvien pieticīgāks[...]."
Starp citu, tirdzniecības namu "Kurzeme" uzcēla tālajā 1961. gadā. Un desmit 1998. gadā vietējā laikrakstā varēja lasīt šo: "[...]Tie, kas pēdējā laikā apmeklējuši pilsētas lielāko tirdzniecības centru tirdzniecības namu "Kurzeme", būs pamanījuši pustukšās zāles nama augšējos stāvos. Ja pārtikas nodaļā pirmajā stāvā vēl ir pietiekami liela rosība, tad, kāpjot pa izdilušajām kāpnēm augstāk, gan preču klāsts, gan pircēju skaits kļūst arvien pieticīgāks[...]."
piektdiena, 2003. gada 7. februāris
Neuzmanības ar uguni nav, ir tikai biedējošas sekas
2003. gada 7. februāra rīts. Naktī nodedzis kāda uzņēmēja angārs ar visu mantību. Tagad dūmo vien krāsmatas...
''Virsaitim'' jaunas mājas
Beidzot beigās latviešu kara jūrnieki tika pie ilgi gaidīta kuģa, no kura nebūs jākaunas.
Norvēģi mums uzdāvināja vienu no saviem diviem "Vidar" klases mīnu izlicējiem N- 53, kas nes "Virsaiša" vārdu. Lai arī "Virsaitis" ir norvēģu dāvinājums, par tā pārvešanu, sagatavošanas darbiem, aprīkošanu ar vajadzīgo tehniku Latvijai gada laikā būs jāsamaksā apmēram 500 tūkstoši latu.
Mūsu jūrnieki mīnas gan neliks, kuģis pārtapa par "bāzes kuģi". Nu tas vago pasaules okeānus, vadā ūdeni, maizi. Demokratizē pasauli laikam.
Ak jā, broļuki leiši pie tāda, N- 42 arī tikuši!
Jūras spēku kuģu galerija te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:29660/.
Norvēģi mums uzdāvināja vienu no saviem diviem "Vidar" klases mīnu izlicējiem N- 53, kas nes "Virsaiša" vārdu. Lai arī "Virsaitis" ir norvēģu dāvinājums, par tā pārvešanu, sagatavošanas darbiem, aprīkošanu ar vajadzīgo tehniku Latvijai gada laikā būs jāsamaksā apmēram 500 tūkstoši latu.
Mūsu jūrnieki mīnas gan neliks, kuģis pārtapa par "bāzes kuģi". Nu tas vago pasaules okeānus, vadā ūdeni, maizi. Demokratizē pasauli laikam.
Ak jā, broļuki leiši pie tāda, N- 42 arī tikuši!
Jūras spēku kuģu galerija te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:29660/.
Abonēt:
Ziņas (Atom)