Šoreiz bez traģiskām beigām

30. novembrī kāds pārsteidzošs atgadījums noticis Klaipēdas ielā posmā, kur ir tikai vienvirziena kustība, tieši pie Līvas kapsētas: kāds Audi vadītājs ieskrējies tik ātri, ka nenovaldījis savu spēkratu. Sekojusi sadursme ar tramvaju, pēc kura Audi ticis pagalam samīcīts. Bet kur gan sāls? Automašīnas vadītāja uz vietas nebija. Citi teicās redzējuši, ka aizbēdzis. Secinājumus var izdarīt paši.

Poļu "Romanka" Kurzemes smiltīs

Poļu tankeris "Romanka" pamatīgi atdzīvinājis vienmuļo rudens ainavu.

Atzīšos, kad izdzirdēju, ka pie Akmeņraga uz sēkļa uzskrējis kuģis, iedomājos, ka tas noticis kaut kur Ventspils pusē vai pat vēl tālāk- Vidzemes pusē. Nu nekādi nespēju iedomāties, ka pie Liepājas kādai vietai var būt nosaukums Akmeņrags. Gluži vienkārši, ka tur nekādu akmeņu nav. Bet ne par to. Līdz ko noskaidrojās, kas un kur, skrēju bildēt. Nu kad gan vēl varēs redzēt ko tik eksotisku kā kuģis pludmalē.
No ziņām sapratu, ka kuģis izskrējis krastā tieši pretīm viesu namam "Laikas". Būdams privātuma respektējošs, nolēmu pašā viesu nama sētā nebraukt, bet apstāties mazliet tālāk uz ceļa. Un tā bija mana kļūda. Pa lietaino un vējaino pludmali nācās brist tā, ka līdz kuģim nonācu līdz kauliem slapjš. Un atpakaļ tik un tā caur viesu nama sētu vien nācās iet. Pārāk stipri gāza lietus. Un ieraudzīju, ka viesu nama apkārtne burtiski ir nobradāta. Tātad, cilvēku interese liela, kaut kuģis tur stāv tikai diennakti. "Laiku" saimnieku vietā par apstāšanos ņemtu pa latam. Un ceļu krustojumos uzliktu kaut ar marķieri uzzīmētās norādes, kur kuģi atrast un kur ērti apstāties. Šiem grūtajiem laikiem viesu namam būtu gana labi ienākumi.

Bet te bildes: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157622892888360/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35561/.

Vēja ķeršana

Atzīšos, pat nezinu, kā sauc šo pārvietošanās veidu un nodarbi, taču izskatījās vareni!

Un ja ne Liepājā, kur vēl ko tādu varētu darīt? Manuprāt tieši tādiem sporta veidiem kā sērfošana, kaitošana, burāšana utt. steidzami ir jāsāk sevi pieteikt vēl skaļāk. Jo lai nu vai kas, bet vēja, ūdeņu un plašu vietu, kur to visu darīt, ir pāri pārēm.

Bez hokeja Liepāja nav iedomājama

Katrs liepājnieks pārdzīvo par "Dinamo Rīga". Kliedz tā, ka kakls aizkrīt.
Bet, ja spēlē spēlē "Liepājas Metalurgs", tad visi spēki savējiem.

22. novembrī starp Dinamo Juniors un Liepājas metalurgu notika varen spraiga spēle. Dinamo Juniora rindas pamatīgi spēcināja KHL kluba Dinamo Rīga spēlētāji, tādēļ kāds gan tur brīnums, ka šoreiz Liepājas Metalurgu rīdzinieki pieveica. Tiesa, tā jau nav, ka spēle bija vienos vārtos.

Vairāk bildes te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157622730919793 un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35462/.

Ļoti dziļš baseins

20. novembrī Liepājā dislocētās militārās vienības organizēja Atvērto durvju dienu visās garnizona vienībās. Kopā ar dēlu cītīgi izstaigājām Jūras spēku bāzi Roņu ielā 2, apmeklējām "Alkmaar" klases mīnu meklētājus 84. piestātnē, savukārt pēc tam devāmies uz 89. piestātni, kur pietauvots Jūras spēku flagmanis "Virsaitis" A-53. Tālāk mūsu ceļš veda uz Karostu, kurā apmeklējumu sākām ar Ūdenslīdēju skolas apmeklējumu, bet tad sekoja krietna ekskursija pa Jūras spēku mācību centru un unikālo Virsnieku sieta pili.

Vairāk par pašu dienu te: http://www.aigarsprusis.lv/2009/11/atverto-durvju-diena-armija.html.

Beidzot Hesburgers arī Liepājā

Vēl nesen te rēgojās bijušā domnieka, TB/LNNK aktīvista Jāņa Gaiļa īpašumā esošs grausts, kurš vienā no rudens vētrām sabruka.

Bet nu te patīkami sakopts stūrītis ar ērtu iebraukšanu pie "Hesburger" restorāna. Ikviens, kas grib ātri un samērā nedārgi paēst, te nāks. Starp citu, varbūt tā tikai šķita, taču ēdiens man garšoja labāk nekā Rīgas makdonaldā. Palabojiet, ja kļūdos!

Gulbju dīķītis gatavs

It kā tādas oficiālas svinības nav bijušas, taču ilgi gaidītā Gulbju dīķīša atjaunošana noslēgusies.

Atzīšos, ka subjektīvi es par dīķīša galarezultātu gan esmu mazliet vīlies. Pirmkārt biju pārsteigts, ka pastāvīgas pārejas uz dīķa vidū atjaunoto rotondu nebūs viss. Otrkārt (palabojiet, ja kļūdos!) objekts maz atšķiras no Rožu laukuma vai Kuršu laukuma stāvvietas pie Centrāltirgus. Iespējams, ka tas dēļ tik ierastā betona apmalojuma šajos objektus. Iespējams trotuāra klucīši jau tik pierasti, ka grūti tos iedomāties kā Gulbja dīķīša daļu. Protams, esmu ļoti, ļoti priecīgs, ka pilsētā atkal viena vieta sakārtota, taču tik tiešām biju cerējis, ka šī vieta maksimāli tiks veidota tā, lai tā harmoniski iekļautos vēsturiskajā Jūrmalas parka ansamblī, neienesot pārlieku daudz modernā cementisma. Baidos izklausīties pārlieku kategorisks, taču neesmu pārliecināts, ka no pasaules malu malām tūristi uz Liepāju steigs baudīt šādu visai nosacīti vēsturisku objektu, kam savu roku esot pielicis arī slavenais Makss Pauls Berči. Pieņemot, ka tika izvēlēts optimālākās būvniecības izmaksas, rezultāts tomēr varēja būt gana tuvāks tam, kāda šī vieta bija agrāk. Piemēram, atsakoties no betona klucīšiem trotuāriem vismaz pārdesmit metrus ap dīķīti.

Te var paskatīt, kā te izskatījās remonta laikā: http://www.liepajnieks.lv/2009/09/driz-gulbju-dikitis-taps-nobeigts.html.
Bet te neliela galerija: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33465/.

Dzelzsceļa uz Vecliepāju vairs nav

Sliežu demontāža, kas savienoja Jaunliepāju ar Vecliepāju.

Izlasīju, ka pašvaldība vērsusies pie "Latvijas dzelzceļa" ar lūgumu demontēt pusotra kilometra garo dzelzceļa posmu, ko ieriekš izmantoja sērkociņfabrika un citi uzņēmumi. Loģiski jau ir, ka vajadzības pēc šī dzelzsceļa atzara nekādas. Rūpnīcas Vecliepājas daļā tik pat kā nav, bet tās, kuras ir, pēc vilcieniem neprasās. Mūsdienās to visu paveic ceļu vilcieni- kravas mašīnas. Taču tīri emocionāli savādi. Kādreiz tak tik bieži te stūmās vilcieni. Un tieši šī atzara dēļ okupācijas laikos nojauca unikālo dzelzsceļa tiltu, kurš laikos, kad Liepājas ezers bija kuģojams, bija izgriežams.

Necieņa sadzīvē

O.Kalpaka ielas 41. nams 11. novembrī.

Esmu ievērojis, ka pašvaldības policijas zēni ir gana knaši, lai nobildētu namus pie kuriem karogs nav pielikts. Tas protams ir svarīgi, taču manuprāt svarīgāk būtu pastaigāt svētku un atceres dienās, lai pievērstu uzmanību, kā karogs pie nama tiek piestiprināts. Ne tikai kāds ir karoga kāts, cik cienīgā izskatā ir pats karogs, bet arī kāds ir kronšteins, kurā karogs tiek iebāzts. Kāds ir pats nams manuprāt nav mazsvarīgi. Bieži vien esmu ievērojis, ka nama, kura fasāde ir bez maz vai baisa, tiek pie karoga svētkos. Esmu arī ievērojis, ka gana bieži grēko tieši namu pārvalde. Taču nama īpašnieks, kurš kāda iemesla pēc aizmirsis šo godpilno pienākumu izdarīt, tiek sodīts.

Visvaldis

Atzīšos, ka šogad mazliet piedzīvota vilšanās Lāčplēša dienā. Armijas parāde Liepājā nenotika, savukārt tradicionālais lāpu gājiens nezināmu iemeslu dēļ no vēlas pēcpusdienas šogad tika pārlikts uz 14.00. Līdz ar to dalība izpalika. Nezināmu iemeslu dēļ svētkos pilsēta arī nebija pārlieku padomājusi par mūsu karavīru godināšanu. Kaut vai tā dēļ, ka apskatei pietauvotais kara kuģis 84. piestātnē vientuļi stāvēja, bet apmeklētāju tik pat kā nebija. Un kā gan būs apmeklētāji, ja bija drēgna darba diena. Pietauvojot M07 pie Tramvaju tilta, i svētku sajūta būtu lielāka, i pienācīga uzmanība no pilsētnieku puses. Biju jau nobriedis iet nopirkt kādu salūta raķešu komplektiņu, izbliežot par godu mūsu armijas 90 gadiem. Bet ikdienas rūpju dēļ to aizmirsu.
Atklāti sakot, mazliet vainīgs mūsu jūrnieku priekšā jūtos. Vajadzēja vismaz kādu torti aiznest.

Dažas bildes te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35354/.

Darvas piliens jaunajā veloceliņā

Stabs teju kā piemineklis goda vietā.

Ielas apgaismes stabs Klaipēdas ielā aizņem trešdaļu jaunā veloceliņa. Varētu jau teikt, ka nav grūti apiet vai apbraukt. Taču kāda gan bija loģika kaut ko tādu taisīt? Vai tiešām šo gadsimta projektu, ko Liepājas riteņbraucēji gaidījuši gadu desmitus, ir jāpadara par haltūru, kas tapusi pa roku galam? Cik tad tur vajadzēja laika un līdzekļus, lai dabā šī celiņa arhitekts un plānotājs konstatētu, ka celiņam traucēs vairāki stabi. Godavārds, ja pašvaldība šo brāķi pieņems, rakstīšu sūdzību!

Starp citu, par manām bažām šī celiņa būvniecības sakarā jau rakstīju te: http://www.liepajnieks.lv/2009/10/top-jaunais-velocelins.html

Krišjāņa Valdemāra iela

Viena no Liepājas ielām, kas laika griežos ir mainījusies samērā maz, nezaudējot agrāko skaistumu, ir Kr.Valdemāra iela.

Protams, viens otrs nams nav pārdzīvojis karu, okupācijas laika bezsaimnieciskumu. No Robežu līdz Peldu ielai bruģi nomainījis asfalts. Turpat pa šo ielu kopš astoņdesmito gadu sākuma kursē arī tramvajs. Taču kopumā, ja gribas redzēt, kāda ir Liepāja bez padomju laika šausminošajām silikātu ķieģeļu mājām, jāiet un jāmet skatiens tieši uz Krišjāņa Valdemāra ielu.

Bomžu nams

Siltums jātaupa.

Ejot pa Krišjāņa Valdemāra ielu, tieši gar pilsētas domi, nejauši uzmetu skatu augšup. Pamestā nama mansardā ieraudzīju savādi izsiltinātu logu. Šis nams jau daudzus gadus ir baiss bomžu perēklis (ak vai, kāda ironija- tieši pretīm pašvaldības lepnajam namam!), bet pēdējā laikā nekādas lielās margināļu uzdzīves gan nav manītas. Bet nu redzams, ka līdz ar aukstā laika iestāšanos te visiem zināmais kontingents atkal mēdz iegriezties. Līdz ar to atkritumi tiek ne tikai dedzināti, bet lieti izmantoti caurumu aizpildīšanai. Atliek gaidīt kārtējo ugunsgrēku.

Graudu ielas lepnums

Graudu un Kr.Valdemāra ielas krustojums.

Viens no Liepājas vēsturiskā centra simboliem ir varenais nams Graudu un Kr.Valdemāra ielas krustojumā. Zināmā mērā šis nams ir tas pats, kas Ņujorkai The Times Tower. Protams, tas nav debesskrāpis, bet nams ir tik pats skaists un sens. Vēl vairāk. Šim namam ir krietni lielākas priekšrocības: to var apskatīt arī mūsdienās, kamēr The Times Tower jau sen ir citā izskatā.

Piemineklis

Pelēko debesu fonā.

Atzīšos, nemaz nebiju pamanījis, ka piemineklis bojāgājušajiem jūrniekiem stāv uz postamenta, kura malas nav vienādas. Redz kā ir, cik gadus tur būts un pētīts, bet neesmu piefiksējis.

Liepājas metalurga fani

1. novembrī “Daugavas” stadionā risinājās finālspēle starp Liepājas metalurgu un Ventspils futbola klubu. Ar lielām cerībām gaidītā čempiona titula atgriešanās pie Liepājas metalurga likumsakarīgi notikusi. Bet ne par to runa. Šoreiz par futbola karsējiem. Latvijā jau izsenis ir slavena karsēju un fanošanas kultūra. Īpaši tā spēcīgi izpaužās hokejā un basketbolā. Futbolā mazāk. Taču nu jau krietnu laiciņu spēcīgas karsēju tradīcijas izveidojušās arī Liepājā. Šodien bija spilgti redzams, ka atšķirībā no Ventspils futbola kluba karsējiem, kas spilgti izceļas ar prokrievisku noskaņojumu (kāds sakars Ventspils futbola klubam ar Krievijas karogiem uz drēbēm vai savādiem uzrakstiem kā Russian style?), Liepājas karsēji ir pilnīgs pretstats.
Jebkurā gadījumā, šodien bija redzams, ka sports Liepāju vieno. Tūkstošiem Liepājas metalurga atbalstītāju bija tribīnēs. Noskaņojums varens. Tas taču ir galvenais. Un liels paldies par to Liepājas futbola karsējiem.

Vairāk bildes te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35324/.