Romantisma un klasikas skaņas bargā ziemas vakarā

Liors Šambadāls un Liepājas Simfoniskais orķestris.

29. janvārī Liepāju turpināja purināt ziemas vēji, sals un sniegputenis. Bet Liepājas teātrī siltumā un svinīgā noskaņojumā bija klausāmi klasikas un romantisma šedevri viesdiriģenta Liora Šambadāla un Liepājas Simfoniskā orķestra izpildījumā.

Neliels atskats bildēs te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623187816115/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36356/.

Liepājas Metalurga hokejistu varoņdabs

Metalurgu mašīna tagad apgriezienus uzņem kā Rīgas Dinamo- pēc vismaz 3 vārtu zaudēšanas.

28. janvāra spēlē starp Baltkrievijas "Vitebsk" un Liepājas Metalurgu sākums šķita draudīgs un pat bezcerīgs. Baltkrievu hokejisti nesaudzīgi uzbruka un rezultātā pirmais periods noslēdzās ar 0:3. Taču otrajā periodā notika neticamais labākajās Rīgas Dinamo tradīcijās. Finālā 4:3.

Fotoreportāža apskatāma te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623303481658/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36359/.

Goda plāksnes ēnas

Reiz še gozējās darba trieciennieku un sociālistiskās sacensības varoņu ģīmetnes.

Varbūt jaunie nemaz nezin vai neatceras, taču vēl pērnā gadsimta astoņdesmito gadu noslēgumā un deviņdesmito gadu pirmajā pusē Celtnieku ielas galā atradās agrāk tik iespaidīga iestāde kā Okeāna zvejas flotes bāze, ko tautā dēvēja par borfu. Līdz ar neatkarības atgūšanu iestāde pačābēja. Un par agrāko laiku varenību vien liecina satrupējusī goda plāksnes siena, kuras galā reiz gozējās Ļeņina profils.

Liepājas universitātes skurstenis

Institūta skurstenis visā godībā.

Šodien, ejot pa Friča Brīvzemnieka ielu, nejauši paskatījos uz Liepājas universitātes jumtu. Ieraudzīju tās skursteni. Pareizāk sakot, redzējis un vērojis to biju jau iepriekš, tikai šoreiz pie rokas bija Sigmas 300mm ar ko apskatīt šo savādo konstrukciju tuvāk. Un lūk, kas mani dara domīgu: kas par metāla rāmi un atsaites ap to skursteni? Netieku gudrs. Kam tas viss kalpojis? Nu nevar taču būt, ka reiz šīs drāšu atsaites turējušas skursteni.

neLiepāja

Tie, kas braukā ar Krievijas karodziņiem mašīnās, nez kādēļ priekšroku nedod viss šai vietai, bet ērtai dzīvošanai, piemēram Ezerkrastā vai Vecliepājā.

Nez vai kāda Krievijas pilsēta Tālajos Austrumos vai kas cits. Taču liepājnieki varbūs atpazīs mūsu pašu Karostu. Baltijas iela Karostā ir viena no ielām, kas skaidri vizualizē, kāda varēja būt Liepāja, ja Latvija nebūtu atguvusi neatkarību.

Liepājas dome bez tik ierastā valsts karoga

Varenais Liepājas domes nams bez karoga uz jumta.

Jāteic, ka izaugusi vesela liepājnieku paaudze, kurai mūsu karogs uz pilsētas domes jumta šķita tik pašsaprotams kā krusti dienvamu torņos. Tā nu ir un viss. Tieši tik pat ierasti, ka karogi lepni skrej virs Liepājas universitātes Lielā ielā un Liepājas latviešu biedrības nama Rožu laukumā. Arī es pie šiem pilsētas ierastajiem simboliem biju pieradis. Taču nu, kad domes klerki nolēma atstāt vēsturisko namu bez valsts simbola, kas lepni plīvoja visus barikāžu laikus un visus deviņdesmito gadu nabadzības laikus, šķita, ka pāršauts pār strīpu. Nez vai ar tādām lietām kāds ekonomē. Tas vairāk atgādina skursteņslauķa ekonomiju uz ziepēm, mazgājot netīras rokas.

Vēl viena Liepājas koka namiņa noslēgums

Klaipēdas un Jūrmalas ielu krustojumā.

Tā nu pazudis vēl viens Vecliepājas koka namiņš Klaipēdas ielā. Aizgājusi daļiņa Liepājas vēstures. Reiz te bija Liepājas rajona galvenā aptieku pārvalde, bija frizētava. Namā saimniekoja arī kooperatīvu laiku uzņēmēji, atverot tajā drēbju veikalu un kafejnīcu. Pēdējos gados gan nams stāvēja visu aizmirsts.
No vienas puses žēl, ka nams tika novests līdz tādam stāvoklim (kaut ārēji nemaz tik drūmi viss nelikās), ka tas bija jānojauc, no otras puses, varbūt te taps kas daudz labāks?

Debesu sazīmētāji

Pāri Liepājai.

Šodien no rīta, kad vēl prāts nespēja pieņemt otro grādu desmitu zem nulles, neviļus paskatījos debesīs, meklējot ar acīm sauli. Bet tur tādas debesu skriešanās. Lielie lidaparāti tik sparīgi traucās pāri Liepājai, ka salīgajās debesīs dzinēju atstātās astes izskatījās gluži iespaidīgi.

Trīs apses

Vai varat iedomāties, kurā pusē ir jūra, skatoties uz trīs koku milžiem?

Pavērojiet šīs trīs milzīgās apses Klaipēdas ielā. Jau kopš bērnības es tās pazīstu. To stumbri ir tik lieli, ka pat diviem vīriem grūti tos apķert. Es pat nebrīnītos, ja šīs ir pašas lielākās apses Liepājā. Bet tomēr vējš tiek galā arī ar tādiem milžiem. Ai, cik bieži esmu klausījies vēja sņākoņā, kas nāk no šiem koku zariem. Ai, cik bijis draudīgi iet tiem garām (starp citu, fonā ir bijušais Liepājas 3. bērnudārzs, kurā es pavadīju laimīgās bērnu dienas!), kad Baltijas vētras tos loca. Bet re, stāv!

Liepājā saimnieko Lauskis

Nakts idille piektdienas pievakarē.

Klusi, tikai reta mašīna sataisa trobeli Kūrmājas prospektā. Neviena paša cilvēka. Vai tā ir nakts, kad pilsēta guļ saldā miegā? Nē, knapi seši vakarā. Pie tam vēl piektdiena. Tad kur palikuši visi cilvēki pilsētā? Atbildi var atrast pie termometru stabiņiem. -15 atnācis ciemos.

Jūra aizsalst

Sasalušā pludmale.

Tas nav Dienvidpols. Tas nav Ziemeļpols. Tā ir Liepājas pludmale. Spriežot pēc metereologu teiktā, patreiz Latvijā ir bargākā ziema pēdējo 15 gadu laikā.

Koks pretojas laikam

Ja ne pusgadsimtu ilgā okupācija, iespējams šis un vēl daudzi simti citu vēsturisko Liepājas koka namiņu šodienu piedzīvotu krietni labākā stāvoklī.

Iedomājieties tik, agrāk taču nebija ne cirkulāro ripzāģu, ne lenķzāģu, ne zobenzāģu, ne figūrzāģu. Nebija ne akumulatoru skrūvgrieži, nebija perforatoru, elektrisko urbjmašīnu. Nācās iztikt bez elektriskajām ēvelēm, virsfrēzēm un gropjfrēzēm. Un tomēr vīri pirms gadu simtiem spēja nodarboties ar celtniecību. Un nebūt nedarīja savu darbu sliktāk nekā šodien. Ik reiz, kad eju gar šo brūkošo namiņu Dīķa ielā, tieši par to arī domāju.

Metalurgi atkal uzvar

Liepājas sarkanmelnā mašīna veļas uz priekšu!

17. janvārī varen spraigā Baltkrievijas atklātā hokeja čempionāta spēlē "Liepājas metalurgs" ar 6:3 uzvarēja Žlobinas komandu "Metallurg". Ja sākums solījās būt gana draudīgs, jo tieši baltkrievu sportisti atklāja rezultātu un arī pēc rezultāta izlīdzināšanas to atkal pavērsa sev par labu, tad spēles otrais periods visu izmainīja. Tas ir ko vērts!

Reportāžu varat apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623104551345/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36358/.

Liepas tiek pie jaunām frizūrām

Bargā ziema ir īstais laiks sākt domāt par koku uzpucēšanu.

Neskatoties uz Krievijai gluži cienīgu ziemu, strādīgie Liepājas darba rūķi Krišjāņa Valdemāra ielas liepām deva jaunu skatu. Vīriem gan nepatika mana uzmanība, taču biju nekaunīgs un darīto pabeidzu. Viņu darbs palika iemūžināts!

Liepājas Metalurgs nospēlē izcili

Ripa vārtos!

Vakar pabiju uz Liepājas Metalurga un Bobruiskas Šinņika hokejspēli ledus hallē. Guvu gluži vai sajūsminošus iespaidus. Pirmkārt kuplā skaitā bija ļoooti jautra publika, kas neskopojās ar varen kreftīgiem un sulīgiem uzmundrinājumiem metalurga puišiem. Otrkārt mūsu komanda nospēlēja gluži teicamu spēli, sagādājot īstu sporta baudījumu, kam sekoja teicams rezultāts- 4:1.

Mazliet plašāku reportāžu var apskatīt te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623216916888/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:36357/.

Burvīgais koks

Neticamais koks.

Uz šo koku skatos teju katru reizi, kad esmu Jūrmalas parkā. Tā zari vairāk atgādina sakņu sistēmu zem zemes. Ziemā, kad viss balsts un nav nevienas pašas lapas, šīs sajūtas ir dubultas.

Zvejnieku un jūrnieku gaidītājas seja

Zemās saule pārsteigums.

Ziemas zemā saule šodien man parādīja ko jaunu- beidzot līdz katrai niansei izdevās saskatīt sievietes skulptūras seju Piemineklī bojā gājušiem zvejniekiem un jūrniekiem. Vai nav skaisti, ko? Īsta latvju zvejnieka sieva ar raupjiem sejas vaibstiem.

Līvas laukuma gliemezis

Līvas laukums- kluss un mierīgs. Vien izgaismotais gliemezītis to padara par dzīvāku.

Tā kā mājoju burtiski blakus Līvas laukumam un teju katru dienu vairākas reizes to šķērsoju, esmu to daudzkārt fotografējis un vērojis. Taču tik neierastu to es neesmu redzējis. Iespējams, ka nekā ipaša šai vietai nemaz nebūtu, taču gliemeža gaismas burvība, sniegs un sals laukumu padarīja par īpašu.

Latviešu ziemas skaistums

Lielā iela īstas ziemas apskāvienos.

12. janvāra vakars Liepājā bija gluži fantastisks. Apsarmojušie koki, sniegs un bargs sals. Reizē ar vēl nenoņemtajām Ziemassvētku gaismām bija īstais brīdis padarīt locekļus nejūtīgus, lai iegūtu duci fotogrāfiju ar gluži spēcīgu svētku noskaņojumu.

Vairāk bildes apskatāmas te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623076357511/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35922/.

Siltums top!

Katlu māja Tukuma ielā strādā pilnā sparā.

Jau kādu laiciņu biju pārliecināts, ka ķieģeļu skurstenis Tukuma ielas katlu mājā vairs nav vajadzīgs, jo blakus krietni garāks metāla skurstenis. Bet nu, kad iestājās aukstais laiks, izrādās, ka rukā abi divi.

Pelēkais strazds pēc paikas atlidojis

Ieraugot resno putniņu, sapratu, ka putniņš gaida, kad barotavu papildināšu.

Kādu laiku atpakaļ Rimčikā nopirkām putnu barotavu pa dažiem latiem un iekarinājām sētas ceriņā. Sabērām tur putnu ēdienu un pēc tam šķendējos, ka čivuļiem tur nepatīk. Nenāk. Vienu dienu ieraugu, ka ceriņā tāds resns putnelis sēž. Otro, trešo dienu. Un tie putni uzrodas aizvien vairāk. Pa divi un trīs. Eju skatos, barotava izēsta. Sapratu vainu- barotavu piebēru pilnu, zīlītēm pieskrūvējām speķi un uz ceriņa zariem sadūrām ābolus.

Kaitbordisti uz Liepājas ezera ledus

Pat meitenes, kamēr mēs- veči bēgam no sala...

Spīd saule, taču auksti. Ļoti auksti. Pāri Liepājas ezera ledum, kuru klāj sniega kupenas, pūš stindzinošs vējš. Tālumā gan tuvumā zilajās ziemas debesīs kontrastē raibās un spilgtās krāsās kaitbordistu pūķi. Kamēr liepājnieki sildās savos mājokļos, Liepājas ezera aizsalušos plašumus iekaro viņi- kaitbordisti.

Nu ja. Un arī pērngad pašā bargākajā laikā šie ekstremāļi te bija: http://www.liepajnieks.lv/2009/08/ara-sals-ka-rokas-nejut-sie-kaito.html.
Vairāk bildes ieliku te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623056544263/ un te: http://www.photoblog.com/prusis/2010/01/10/kaitbordisti-uz-liepjas-ezera-ledus.html.

Slēpju sliedes

Liepājas pludmalē vairs nesauļojas. Tagad tikai uz slēpēm!

Atminos, ka visas bērnības ziemas pavadītas tieši te- Liepājas pludmalē, mežiņā un kāpās, kur simtiem slēpotāju metās baudīt ziemīgo sporta veida burvību. Līdz ar ziemu klejošanu pa citām zemēm, liepājniekiem slēpes nācās nolikt malā. Bija tādi, kas tās vieglprātīgi izmeta un nu kož pirkstos, ka jaunas dārgas, bet slēpot tik ļoti gribas. Principā, es runāju par sevīm...

Cepurītes

Lūk, kādas sniega cepurītes!

Vai varat iedomāties, kur tādas Liepājā var ieraudzīt? Nemaz nemēģiniet minēt. Pats neticēju. Aiz autobusa pieturas pie Mirdzas Ķempes pieminekļa Ūliha ielā.

Ostas akvatorija

Kad spīd saule, par to nemaz nedomāju, Taču, kad saules nav, tad gan par saules gaismu vien gribas domāt. Un redzi, vakar tāds brīnums. Bija tik drēgns un apmācies laiks, kad pašā pēcpusdienā pēkšņi tik spilgti dzeltena saule pie debesīm parādījās. Un man par laimi- rokās bija mīļais fotoaparāts.

 

Liepājas augstākā vieta

Sarkanās lampiņas atrodas 100 metru augstumā. Vai zinat, kur tas ir?

Tas ir Liepājas radio un televīzijas stacijas tornis Celtnieku ielā. Visticamāk, ka uzkāpt augšā man nekad neizdosies, taču tā tuvāk izpētīt šo konstrukciju gribējies vienmēr. Tādēļ ņēmu talkā Rokinon 500mm teleobjektīvu un 8. janvāra saulainajā pēcpusdienā torni pa daļām bildēju.

Daži uzņēmumi ir te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623047258735/

Imants Sudmalis

Teroristam Sudmalim paveicās vairāk. Atšķirībā no Ļeņina pieminekļa,
šis piemineklis nenonāca slavenās baroneses- brīvkundzes Valtrautes fon Tīzenhauzenas rokās
un netika bezjēdzīgi pārkausēts zvaniņos.

Reiz tagadējā Jāņa Čakstes laukumā greznojās Imanta Sudmaļa piemineklis ar veselu varoņu ansambli granītā. Pateicoties Liepājas puses patriotu centībai, komunistu terorista piemineklis laukumu atstāja 1995. gada 21. jūlijā. Zīmīgā datumā, ja kas.
Bet atceros, kā to pārpalikušo monumentu jauca nost. Tika pat saukti zemessargi, kas to mēģināja spridzināt. Visbeidzot tas izdevās. Taču neskatoties uz grandioziem plāniem deviņdesmito gadu nogalē, Čakstes laukums bez terorista Imanta Sudmaļa pieminekļa stāv visu aizmirsts, kaut visapkārt skolas un pati dome tuvumā. Tādēļ mani jau sāk mākt šaubas vai pieminekļa pilnīga demontāža nebija kļūda. Latvijas pazīstamāko bumbu spridzinātāju Sudmali gan novākt vajadzēja, taču tās granīta sienas varēja palikt līdz brīdim, kamēr sadrupušo betona plākšņu laukums, kas lepni nes Latvijas pirmā prezidenta vārdu, tiktu atjaunots pilnībā.

Sv.Trīsvienības katedrāles smaile

Sv.Trīsvienības katedrāles paša smaile

Apskatot baznīcas torni ar 500mm objektīvu, ieraudzīju, ka zem krusta bumbas atrodas divi āķi. Laikam jau tie nepieciešami tikšanai klāt pie paša krusta, vai ne? Tai pašā laikā mazliet drūmi kļuva. Cik gadi pagājuši, bet tāds vērienīgs šīs unikālās baznīcas remonts nav noticis. Neskatoties uz to, ka šī baznīca ir visatpazīstamākais Liepājas simbols.

P.S. Kvalitāte kāda ir, tāda ir. Uzņemts ziemas pēcpusdienā ar F8.0 un lielu ISO. Starp citu, uzņemts no vietas, kur bildēju ar 300mm šo te: http://www.liepajnieks.lv/2009/12/liepaja-no-nelielas-augsas.html

Pēdas pludmales sniegā

Pēdas pludmales sniegā. Tiesa, plikas kājas te nav rādijušās.

Saulriets. Auksti, bet skaisti. Pat neticās, ka nieka četrus mēnešus atpakaļ pa šo plumdali varēja staigāt plikām kājām. Lai gan, cik ilgi, un atkal klāt pavasaris. Vien četri mēneši un būs silts kā vasarā!

Pareizā ziemas ainava

Pēcpusdienas saule Pakaviņās.

Sals, pa brīdim snigšana, ledus pār ūdeņiem un saulesriets, kas izlaužas cauri melnajiem sniega mākoņiem. Vārdu sakot, šodien bija tā laime piedzīvot īstu ziemas dienu. Un tas, kā zināms, Liepājas platuma grādos nemaz nav tik bieži.

Laimīgu Jauno 2010. gadu!

Taisni neticami, taču pienākusi jauna desmitgade. Arī šogad Jauno gadu sagaidījām Rožu laukumā. Salūts nebūt nebija slikts. Vienīgais jaunums šogad, ka daļa salūta tika šauta gaisā Lielās ielas vienā pusē pie viesnīcas “Līva”, savukārt otrā daļa ierastajā vietā pie Liepājas akadēmijas. Iecere noteikti bija laba, taču esot starp abiem salūtiem mazliet bija grūti izsekot debesu ugunīm. Jebkurā gadījumā, laimīgo 2010. gadu!

P.S. Mazliet vairāk bilžu te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623113784756/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35789/.