trešdiena, 2010. gada 24. februāris

Lēcējzēni

Nu moins, tas ir ārprātīgi!
Reizi pa reizi Liepājas pagalmos vai kādā citā nomalē esmu ievērojis jaunekļus, kas nodarbojas ar gaužām bīstamu tomēr iespaidīgu nodarbi. Pieņemot, ka slidīgais ledus un sniegs ir apgrūtinošs apstāklis, šķiet, ka šīs akrobātiskās veiklības svaigā gaisā nu dien ir drausmīgi bīstamas daudz vairāk nekā iespaidīgas...

Plafons iz pagātnes

Padomju laiku liecība.
Vai atceraties, ka padomijas laikos teju pie visām iestādēm bija šādi plafoni? Ja tās ieslēdzās un izslēdzās, tas nozīmēja, ka objektā nostrādājusi signalizācija. Un zem tā plafona vēl ir tāda kaste, kurā rēca tādā releju metāliskā skaņā trauksme. Vārdu sakot, ārprātīgi primitīvi tas bija. Bet nu atskāru, ka šādu senlaiku brīnumu pilsētā palicis maz. To tik pat kā nav. Vienu ieraudzīju Dīķa ielā. Jācer, ka nama saimnieks no nenoņems vai vismaz pataupīs. Iedomājieties, ja šādus padomju reliktus savāktu vienkopus kādā muzejā. Vienkārši izcili būtu.

Osipovs forever

Osipovs tāpat kā Ļeņins ir mūžīgs. Vismaz par viņa eksistenci reizi pa reizei tiek atgādināts...
Vai tā būtu nejaušība, ka Indriķa un Ūliha ielas krustojumā parādījies šāds uzraksts? Es protams pieņemu, ka Liepājā ir daudzi Osipovi un diez vai vairums no viņiem rakstīs savu uzvārdu uz sienas. Taču tā ir savāda nejaušība, ja Liepājā ir Osipova partija, kuras galvaris tik ļoti mīl visur iespraust savu uzvārdu...

Kāzinieku ķēdes

Kāzinieku atslēgas uz Tramvaja tilta margām.
Kādu laiciņu atpakaļ lasīju, ka galvaspilsētā uz Bastejkalna tiltiņa esot tik daudz kāzinieku atstāto kūteņu, ka to demontāžai izsaukti vīri ar flekšiem. Principā skats ir diezgan baiss, ja tilts burtiski sastāv no tādām kūtenēm. Taču no otras puses- lieliska tradīcija. Arī Liepājā daudzi kāzinieki pieliek pie Liepājas Tramvaju tilta margām savas atslēgas. Neesmu gan vērojis, kas ar tām notiek vēlēk. Taču nejauši uzmetot acis, var redzēt, ka vismaz kādu laiku tām ļauj parūsēt.

svētdiena, 2010. gada 21. februāris

Brīnišķais koks

Nesmukā laukuma vienīgā rota- varens koks.
Ukstiņa un Pļavu ielas krustojumā, tieši pretīm Liepājas Būvniecības vidusskolai, gadu desmitiem stāv pretīgs, izmīdīts un nesakārtots laukums. Vienīgais, kas uz tā atrodas, ir pāris tepiķa klapējamo rāmju. Taču nu ieraudzīju, ka šā laukuma malā starp daudzstāvu namiem stāv kāds neticama skaistuma koks. Vasarās, kad to ieskauj zaļās lapas, tas nebija manāms. Kad koks pliks, atklājas tā brīnišķīgais zaru vainags. Piekrītat?

Briesmīgs nostūris

Varen skanoša reklāma, ka tur esot Auto spa centrs. Es gan nesaprotu, kas tas iraid. Masāža mašīnai?
Kalpaka ielas daļā, kas drīzāk būtu saucama par Kalpaka ielas aklo zarnu, reiz atradās ķieģeļu rūpnīca. Jau gadiem ilgi te nav nekādas rūpnīcas. Vien atbaidoša silikātķieģeļu būdu un dzelzsbetona stabu burziņš. Te mājvietu radušas nelielas auto darbnīcas. Taču faktiski šī ir baisa vieta. Tiešām baisa un nesakārtota. Un nemaz nav cerību, ka te kāds grasītos ko mainīt. Ja par pārmaiņām neskaita šo divdomīgo reklāmu.

Snaudošais

Kaķenieks diendusē.
Kaiju ielā uz TEC rorēm pamanīju kaķi. Tā kā ārā ziema, jau iedomājos, ka kaķis atstiepies. Bet nekā, šamais ieraudzīja mani, pavēra aci un dusēja tālāk. Kad ņēmu fotoaparātu, mirkli ļāvās uzmanībai, bet tad pagriezās uz otru pusi. Traucēju es šim.

piektdiena, 2010. gada 19. februāris

Smags zaudējums

Kaut metalurgi cīnījās, pretinieku vārti palika sausā.
Baltkrievijas atklātajā hokeja čempionātā "Liepājas metalurgs" ceturtdien piedzīvoja gaužām nepatīkamu zaudējumu. Baltkrievu "Gomeļ" mūsējiem sadeva riktīgu sutu. Atklāti sakot, es pat īsti nesapratu, kas ar mūsējiem notika. Vārtos nebija pirmā vārtu vīra Dmitrija Žabotinska, savukārt otrais vārtu vīrs Māris Jurčers šajā spēlē stāvēja pagalam neveikli. Beigās viņu steidza nomainīt jauniņais Jānis Kalniņš (1991. gads!), kurš starp citu, izskatījās pietiekami pārliecinošs. Un arīdzan paši metalurgi uz laukuma nebija pārlieku droši. Vārdu sakot, rezultāts likumsakarīgs- 5:0.

ceturtdiena, 2010. gada 18. februāris

Rimi reklāmas remonts

Dienas pirmajā pusē, braucot pa Tramvaju tiltu, ievēroju, ka divi zēni ņemas ap "Rimi" hipermārketa reklāmu Kārļa Zāles laukumā. Bet, kad pēc vairākām stundām braucu atpakaļ, zēni turpināja piņķerēties, spītējot gana drēgnajam laikam. Nu un uzskatīju, ka tā būtu goda lieta tik cītīgus darba rūķus nobildēt.Spītējot vēsajam laikam.

Vēl viens koka nams aiziet

Grausta pazušana sākusies.
Kaiju un Teodora Breikša ielu krustojumā jau kādu laiku stāvēja pamests koka nams, kuru kāds bija mēģinājis remontēt. Diemžēl, nesanāca. Nams stāvēja tukšs, līdz personas bez noteiktas dzīvesvietas to iemīļoja. Tas i dega, i demolēts tika. Nu pamanīju, ka nama dienas ir skaitītas.

Lampa

Ausekļa ielas lampiņa.
Esmu ievērojis, ka Liepājā daudzviet joprojām nav ielu apgaismojuma. Piemēra pēc- Alejas iela posmā no Robežu ielas līdz Jūrmalas ielai. Saprotams, ka ielu apgaismojums prasa noteiktu līdzekļu daudzumu- zem zemes jāierīko komunikācijas, jāierok stabi un jāsaliek pašas lampas. Bet esmu ievērojis, ka šur tur Liepājā virs ielas ir apgaismes ķermeņi, kas iekārti trosēs tieši pa vidu ielai. Par piemēru minama Republikas iela. Arī Ausekļa ielā tādu ieraudzīju (attēlā). Lielākoties gan tas ir iepriekšējo desmitgažu darbs. Tai pat laikā pērn Promenāde tika pie tāda paša apgaismojuma. I labi izskatās, i loģiski- lampa apgaismo pašu ielas vidu, nevis vienu malu.
Nu kādēļ gan šī lieliskā, samērā vienkāršā un un tādējādi diezgan lētā iespēja netiek izmantota citviet, piemēram Dienvidrietumu mikrorajonā, kur posmā starp Liedaga ielu un bijušās namu pārvaldes ēku nav neviena apgaismes staba?

pirmdiena, 2010. gada 15. februāris

Ledus zobeni

Izskatās jau labi, bet ja tāds pīķis nāk lejā?
Šīs biedējošās lāstekas redzamas pie Liepājas Mūzikas skolas jumta kores Ausekļa ielā. Pieļauju, ka ar to naudu tā pašvaki, taču tik jau nu pašvaldība varētu, kā noorganizēt kādu vīru brigādi, kas tās baisās lāstekas atsistu. Bērni tomēr te staigā.

Kalpaka tilta laternas

Tiltu atjaunoja, bet tās lampas...
Jau kopš pērnā gada vasaras gribēju pieiet un tās izpētīt. Nu kaut kā galīgi garām ar tām atjaunotā Kalpaka tilta laternām. Rodas sajūta, ka tās ir pagaidu lampas. Katrā ziņā ar tiem melnajiem plastmasas savilcējiem pievilktie vadi un prastā kāpņu telpu lampa man pamatīgi bojā noskaņojumu. Es vismaz ceru, ka nākotnē tām paredzēta kāda atbilstošāka maiņa.
Ak jā, par tā jaunās tilta daļas atšķirībām reiz jau rakstīju: http://www.liepajnieks.lv/2009/09/atrodiet-atskiribas.html

Harēms

Tagad neliela daļa Austrumu būs Liepājā.
Pamanīju, ka Zivju un Kungu ielas krustojumā atvēries jauns iestādījums- "Harem". Nosaukums gan mazliet biedē, taču iespējams aiz šī ārēji svešā un austrumnieciskā slēpjas kas labs. Tādēļ atliek gaidīt liepājnieku atsauksmes.

Kopā jautrāk

Atšķirībā no vīriem, kas balansē uz mežonīga riska robežas uz Karostas kanāla ledus, šie omulīgi apmetušies uz Tirdzniecības kanāla ledus. Un nu jau var teikt droši- šī nodarbe kļuvusi par vienu no Liepājas simboliem. Un labi, ka tā. Tiesa, es esmu pārsteigts, ka pašvaldība joprojām nav atrisinājusi jautājumu par tik elementāru lietu kā vismaz vienas pārvietojamās tualetes uzlikšana kanālmalā, ko gana izmeļoši aprakstīju pērngad. Citādi šķiet absurdi ziņas, ka "varonīgā" pašvaldības policija aizturējuši kārtējo zemledus makšķernieku, kurš turpat uz ledus Tirdzniecības kanālā kārtojis dabiskās vajadzības. A kur gan viņam to bija darīt?

 

Bļitošanas neprāts atkal iet vaļā

Pagājis nedaudz laiciņa, kopš neesmu ierakstījis savas fotopiezīmes par Liepāju. Piedodiet, ka tā, jo biju mazliet izskrējis. Nu esmu atkal kaujas gatavībā.
Vai ziniet, kas man ieleca acīs tikko biju atgriezies Liepājā? Bļitkotāji. Ziniet, kas vēl? Bļitkotāji. Pats neticamākais, ka šie ne tikai atkal ieņēmuši Tirdzniecības kanāla ledu, bet nu arī Karostas kanāla ledu, ko ik pa reizei salauž ostā ienākošie kuģi!

 

ceturtdiena, 2010. gada 4. februāris

Kad sāk krēslot

Dunikas ielā viss kluss, viss mierīgi.
Vienkāršam cilvēkam kas ziemā vajadzīgs? Siltas kājas, kāds silts dzēriens vakarā, omulīga istabiņa (bērzu malkas kurināta). Un varbūt vēl televizors (Rīgas Dinamo spēle). Bet bērniem viss citādi. Aukstā sniega kupenā izvārtīties, pa slidenu kalniņu laisties uz sēžamvietas, viens otram ar piku iemest. Tieši šādas domas radās, ziemas pievakarē gar bērnu laukumiņu Dunikas ielā braucot. Kā jaušams, vienīgais iemesls, kādēļ knēveļi padevuši pēdu, ir straujā tumsas nākšana.

Ausekļa ielas sastrēgumi

Automašīnu korķis pie Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas.
Ausekļa iela Liepājā, uz kuras atrodas gan Liepājas 1. ģimnāzija, gan Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola, teju ierasta aina ir baisa automašīnu drūzmēšanās. Īpaši jau tagad- ziemā. Un viss dēl tā, ka nevienam no pašvaldības komunālajiem dienestiem neienāk prātā no šaurās ielas izvest sniega vaļņus.

Kārtība ielās ar nelielām pārdomām

Toma iela palikusi par grūti izbraucamu vienjoslas ielu.
Daudzas ielas nu ir kļuvušas gani grūti izbraucamas. Ne tikai Liepājā. Domāju visā Latvijā aina līdzīga. Varētu visu vainu uzvelt ziemai, taču tā nebūs godīgi. Jāsāk ar to, ka lauvas tiesa vainas jāuzņemas stāvošo spēkratu īpašniekiem. Lūk, Toma iela kā piemērs. Nu kādēļ nevienam neienāk prātā, ka pašiem un visiem pārējiem būtu ērtāk, ja mašīnas godam novietotu tikai vienā ielas pusē un tieši klāt pie trotuāra. Saliekot mašīnas abpus divvirzienu ielai arī siltā laikā tā top neērta. Starp citu, daudzās valstīs pat ir noteikts, ka pie malas noparkotai mašīnai riteņiem ir jābūt paralēli brauktuves malai un pašam spēkratam ir jāatrodas maksimālu tuvu šai malai. Mums līdz tam vēl tāls ceļš ejams.
Taču ne tikai par to. Daudzi sūdzās, ka sētnieki slikti strādājot, tāpēc iešana pa pilsētu esot tik grūta. Atzīšos, ka es kā sētnieks strādāju jau 14 gadu, ik dienas tīrot savas mājas apkārtni. Ziemā sniega lāpstu ņemu rokās vismaz divas reizes dienā. Dzīvojot tieši blakus tramvaja sliedēm esmu samierinājies, ka tramvaju sliežu tīrītāji prasti ignorē vienkāršos ļautiņus un sniegu ar visiem mēsliem gāž virsū uz trotuāra. Tādēļ ik dienas jātīra ne tikai no gaisa nonākušais, bet arī no sliežu ceļiem nākušais. Taču tas vēl nav viss. Ielu, uz kuras dzīvoju, sniega tīrītāji neapciemo bieži, tādēļ vismaz krustojumu pa kuru iebraucu sētā nākas ar lāpstu tīrīt. Tā katru dienu. Bet ko es redzu vairumā Liepājas mikrorajonos? Mašīnas stāv kā pagadās, reti kurais to īpašnieks cenšas kaut minimāli attīrīt paša mašīnas parkošanos laukumiņu. Iedomājieties, cik daudz pilsēta šajā bargajā ziemā iegūtu, ja paši cilvēki kaut minimāli parūpētos par savu durvju priekšu. Un tam sekojošā paradumu ķēdīte varētu turpināties. Iedomājieties, ka 9. maija svinētāji vairs nečurātu kāpņu telpās, ja katrs autovadītājs izmantotu nedaudzās Latvijas saulainās dienas un nomazgātu savu spēkratu, ja pīpmaņi savus pretīgos izsmēķus nemetīs zemē vai nebāzīs, kur pagadās. Iedomājieties, cik skaista paliktu ikviena Latvijas pilsēta, ja paši cilvēki sāktu par to vienkopus rūpēties, piemēram iesējot un pļaujot mauriņu nama priekšā, uzpošot sava nama kāpņu telpas, (kādēļ gan pašiem daudzdzīvokļu namu iemītniekiem nesarīkotu savas mazās sestdienas talkas?) apzaļumojot balkonus un lodžijas ar ziediem, nevis krāmu kalniem. Iedomājieties, cik skaistas būtu pilsētas, ja ikviens sava mitekļa logus notīrītu un reizi pa reizei aizkarus pamazgātu. Tik maz, bet daudziem tas šķiet daudz un nevajadzīgi. Un ja visi šie sīkumi taptu par mūsu ikdienu, mūsu sadzīve būtu tuvu perfektai. Tīrās kāpņu telpās bargās ziemās neviens neiedomāsies atstāt vaļā durvis, izlaižot siltumu. Cilvēks, kas cītīgi pieskata sava mitekļa apkārtni, nekad neies kakāt otra kāpņu telpā. Šoferis, kas nomazgājis savu spēkratu un satīrījis savas mašīnas parkošanās vietu zem nama logiem, nekad nepielāčos sava nama kāpņu telpu ar dubļainām kājām un ar savu mašīnu cita dzīvi nepadarīs neciešamu. Vismaz tā es ļoti domāju. Sīkumi it kā, taču kā tie varētu mūsu ikdienu uzlabot.

trešdiena, 2010. gada 3. februāris

Čakstes laukums zem sniega

Sniegots klajums.
Patiesību sakot, te pat nav ko redzēt. Taču iekrita acīs, cik Jāņa Čakstes vārdu nesošais laukums ir bezjēdzīgs. Monstroza platība, kura zem sniega segas pārvēršas par bezjēdzīgu lauku un nepilda absolūti nekādas funkcijas. Tik vien kā paplašināts trotuārs. Bet tai pašā laikā, cik gan te vajadzēja, lai mazliet pārdomātu un labiekārtotu. Piemēram, vienu laukuma stūri starp Janševska un Alejas ielu iekārtot par bērnu laukumu. Par trotuāriem vai ziedošiem apstādījumiem vasarās nemaz nerunājot.

K-Rauta aizsnigusi

Vēl mazliet un uzzināt, kas uz šī lielveikala rakstīts, nevarēs.
Braucot pa Brīvības ielu, nolēmu iegriezties K-Rautā. Ilgi nebija būts. Bet re, stāvvietā pamanīju, cik dūšīgi sniega kristālu kopums ir nomaskējis veikala izkārtni.

Arktiskā Ludviķa iela

Bezjēdzīgā sniega kolekcionēšana.
Nez vai tas bija prāta darbs sniega savākšanai izvēlēties Kr.Valdemāra un Ludviķa ielas krustojumu. Jau tā te nav tā pārredzamākā vieta.

otrdiena, 2010. gada 2. februāris

Par vienu graustu mazāk

Koka vraks pazuda tik strauji, ka tik pat strauji bija jābremzē mašīna un jāķer fotoaparāts.
Brūnais koka grausts Siena tirgus laukumā stāvēja tik ilgi, ka pie tā jau bija pierasts. Bet nu, kad šis nams vienas dienas laikā pazuda, pat savādi palika. Gluži cita aina. Ja vēl pamana, ka turpat pāri Jūrmalas ielai pazudis vēl viens koka nams, rodas pavisam savādas sajūtas, esot liepājniekam, kas pie katra nama, ielas, koka un pat laternas staba pieradis.

Hiacintes Radio ielas kupenā

Kā gan kupenā nonākusi šī puķīte?
Vakar, izkāpjot no mašīnas, Radio ielas stāvvietas kupenā pamanīju šādu podiņu ar puķīti. Ziemas salā tā bija apsalusi un kļuvusi mīksta. Žēl, bet kā lai ņem?