Pavasaris liek tiekties uz sauli!

Šorīt gāju pa Janševska ielu un ieraudzīju burvīgu ainiņu,kas mani riktīgi aizkustināja.Cauri trotuāram uz sauli tiecās šie pavasara vēstnesīši!

Visnejēdzīgākā vieta 1

Pērngad Janševska un Kr.Valdemāra ielas krustojumā parādijās šāds žogs. Varētu bilst, cilvēks ierobežo savu teritoriju, bet no otras puses, man ļoti grūti noticēt, ka tādu krustojumu Vecliepājā varētu uztaisīt ar saprātīgu plānošanu. Pirmkārt, žogs uzsliets absolūti bez jebkādas simetrijas. Tā nejēdzīgumu pasvītro gan novietojums, gan bezjēdzīgā ceļa zīme, gan koka stumbrs, kurš par žogu stabu bez maz vai padarīts. Arī vecā koka namiņa stūris ar divām kastēm un nejēdzīgi novadītu notekcauruli starp tām izskatās mazākais industriāli, ja neteiktu drausmīgi.
Bet še arī vietā jautāt: kāda ir pilsētas plānojuma vīzija šai vietai? 300 metrus tālāk ir domes nams un pats pilsētas centrs...
Un tad vēl izdomāju, ka ar šo publikāciju laiks sākt apkopot Liepājas nejēdzīgāko vietu TOP 10. Varbūt arī TOP 20, ja tās būs vairāk. Gada beigās jāapkopo un jāliek uz balsošanu.

Idiotiskie parkotāji

Jau kuro reizi, braucot gar 12. vidusskolu Kr. Valdemāra ielā, nākas pieredzēt tādu vājprātu. Nu ar kuru galu domā šāds mašīnas vadītājs(a), parkojot savu spēkratu uz krustojuma šādā veidā?

Koka namiņš, kas liek vilkt paralēles

Teju katra otrā pagājušā gadsimta jeņķu šausmu filma bija saistīta ar vecām koka mājām, kurās ir tornīši, gadu desmitiem aizmirstas bēniņu telpas, pagrabi ar biedējošam atmiņām un noputējušas mantas, kas apsegtas ar baltiem palagiem. Un kā nu ne, jeņķu filmas top pēc gatavām klišejām. Kladītēs ir sarakstīti sižeti, kurus katrā nākamā filmā atliek izpildīt, mainot vien nedaudz dekorāciju novietojumu un satura nianses. Ja agrāk jeņķiem vislielākās šausmas saistījās ar mājām, kas tapušas uz vecām indiāņu kapsētām, tādēļ tajās spokojas, tad mūsdienās indiāņu kauli nomainīti ar maniakiem, kas visu mūžu pavadījuši tumšos šādu māju pagrabos.
Bet ja atgriežamies pie šīs koka mājas Dzintaru ielā, grūti slēpt sajūsmu par amatniekiem, kas to cēluši. Kādi amerikāņi, kāda Holivuda? To taisījuši vīri ar rokas instrumentiem! Nekāda Bosch, nekādas Makita, nekāds Hilti. Viss manuāli.

Diena, kad atceramies baiso okupāciju

Krišjāņa Valdemāra iela jūnija zaļumā

Kr.Valdemāra iela kopš 1940. gada mainījusies ir maz. Vien bruģa vietā ērmīgs un uzburbis asfalts, sarkano māla ķieģeļu trotuāru vietā arī asfalta pļekas un bedres. Liepas vairs neaug ielas abās pusēs, jo pa ielu tagad joņo skaļš tramvajs. Arī vecie koka namiņi lielākoties tie paši. Spriežot pēc ļaužu atmiņām, arī 1940. gadā 17. jūnijs bija saulains ar zilām debesīm. Nekas neliecināja, kad tā būs pēdējā diena, kad latvieši savā zemē gulēs mierīgi. Neviens vēl nezināja, ka visai drīz nakts melnumā svešinieki veselas ģimenes ar bērniem raus ārā no siltām gultām, lai vestu uz Sibīriju, ka netālu esošajā Republikas ielas namā iemitināsies iestāde ar sen aizmirstu nosaukumu- milicija, kuras pagrabos atskanēs mocekļu vaidi, bet pēc nepilna gada šāvienu trokšņi.

Ugunsdzēsēji no liesmām izglābj ģimeni

2007. gada 31. maijā, Ūliha un J.Janševska ielas krustojumā dega koka nams.

Kad liesmas paņēma koka namiņu, ugunsdzēsēji vēl bija ceļā. Un tad trakums: kāds teicās, ka nama otrajā stāvā ir vesela ģimene ar bērniem. Un tieši tai mirklī ielas galā atskanēja ugunsdzēsēju mašīnu sirēnas un jaudīgo motoru rēkoņa. Vīri ātri izlēca no mašīnām, izritināja šļūtenes un ūdens jau uzsāka cīņu ar uguni. Tikmēr no otrās puses ugunsdzēsēji piestutēja pie otrā stāva logiem trepes. Izrādās, ka augšējā dzīvoklī tik tiešām bija četri cilvēki, no kuriem divi bērni. Par laimi- visi glābti.

Reportāžas bildes te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:30101/

Video ir te!