Atklāj Liepājas sinagogas bronzas atlējumu

Atklāj "Taisnīgo starp tautām" aleju

Šodien, pusdienlaikā Lībiešu ielā 37/53, memoriālā Liepājas ebrejiem - Holokausta upuriem, tika atklāta "Taisnīgo starp tautām" aleja. Atklāšanas pasākumā piedalījās Izraēlas vēstniece, ebreju organizaciju pārstāvji un Liepājas domes pārstāvji.
 

Atklāj bijušās Liepājas Lielās sinagogas piemiņas zīmi

No 7. līdz 9.jūlijam Liepājā tiekas vairāk kā pussimts Liepājas ebreju un viņu pēcnācēji no Izraēlas, ASV, Kanādas, Francijas, Austrālijas, Latvijas, Vācijas, Lielbritānijas, Somijas, Krievijas un Dienvidāfrikas, lai iepazītu pilsētu un uzturētu saikni ar dzimto vietu, kā arī, lai saglabātu ebreju kultūrvēsturisko mantojumu. Savukārt 8.jūlijā domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš tikās ar pilsētas viesiem, lai iepazīstinātu ar Liepāju, pilsētas vēsturisko attīstību un nākotnes iecerēm. Vēlāk pie nama Kuršu ielā 11/13, klātesot Izraēlas ārkārtas un pilnvarotajai vēstniecei Latvijā HagitaiBen- Jākovai (HagitBen-Yaakov) un Gunāram Ansiņam, tika atklāta piemiņas zīme vietā, kur pirms II Pasaules kara atradās Liepājas Lielā sinagoga.
 

Šķēdes kāpās

Šķēdes monuments baltā.

Vairākas reizes esmu še bijis un šis memoriāls man kaut kā nepatika. Nu neraisīja manī tas ne traģismu, ne pārdomas. Iespējams, ka tieši šis monuments ir pārlieku elektrizēts ar politiskajiem strīdiem. Bet varbūt, ka tā formas tā īsti nebija apjaušamas. Bet šodien, meklējot decembra ainas, pamanīju, cik brīnišķa ir šī monumenta vienkāršība. Ko neuzrāpjoties uz vienas no sienas, nemaz nevar pamanīt. Sajūtas pastiprināja pirmais sniegs. Bet nu tas tā. Vairāk par sajūtām.

Par pagātni atceras tad, kad tas ir izdevīgi

Nē, nē! Tā nav kāda pamesta pilsēta vai mežā ieauguši kapi laukos. Viss ir daudz vienkāršāk. Netālu no Liepājas centrālajām ielām šo ainiņu varēja "baudīt" ikviens. Proti, kamēr holokausta notikumiem top jauni pieminekļi, veciem Līvas kapsētā ļauj aizaugt un sabrukt.

Ja interneta ārēs meklēsim kaut ko par Liepāju, galvoju, ka 99% atradīsim labi daudz ziņu un dažādu materiālu holokausta sakarā. Atradīsim baisas bildes par drūmajiem notikumiem Šķēdes kāpās, atradīsim daudz atmiņu par vācu varasdarbiem. Taču ikviens izglītots liepājnieks zinās teikt, ka Liepājā ir kapsēta, kurā jau no seniem laikiem tika apbedīti Libavas ebreji. Kapsētā starp simtgadīgiem kokiem joprojām redzami iespaidīgi melnā marmora kapu pieminekļi un lepnas dzelzs kaluma sētas. Apmeklējot Līvas kapsētas ebreju sektoru, redzams, ka kapi tik tiešām ir pamesti novārtā. Ja pilsētas komunālie dienesti reizi pa reizei te nenorīkotu talciniekus, kas sagrābj gružus un lapas, un nopļauj zāli, tad varētu droši apgalvot, ka kapi pazudīs no pilsētas kartes ātri vien. Un būtu saprotams, ja kapi stāvētu pamesti, jo nav neviena paša, kam tos sakopt. Bet bija laiks, kad teju katru otro gadu Liepājā tapa kāds jauns holokausta notikumiem veltīts memoriāls. Līdzdalību šo memoriālu būvniecībā ņēma gan Liepājas ebreju uzņēmēji, gan vietējā ebreju kopiena ar pašvaldības finansiālu un rabināta morālu atbalstu. Un neviļus pārējiem liepājniekiem radās jautājums: kādēļ tiek celti jauni pieminekļi, ja ap veciem pat nevar savākt gružus? Tā taču ir nelāga attieksme pret kopējo vēsturi.

P.S. 2003. gada vasara.