Nobružājuma skaistums

Esot Dzintaru ielā vienmēr ar kaifiņu skatos uz afišu sienu, kas gadu desmitiem stāv Jūrmalas ielas krustojumā. It kā jau pilnīgi nekas- dēļu siena, bet tāda veco laiku sajūta. Īpaši prieks, kad vecās afišas vēl nav nodīrātas un tās kārtas ir biezas jo biezas. Tajās nav mūsdienu detaļu sterilitātes, ko veido plastmasas logi, jaunie apdares materiāli, betona klucīši trotuāros, jaunās ceļa zīmes utt. Nu ir taču patīkami, ja bruģītis nodilis spīdīgs, ja kapara vai bronzas durvju rokturis ir sens un nopulēts spīdīgs vai nama mūris ir vecais un to neklāj putuplasta sienas ar Depo pirkto apmetumu.
Šoreiz tā pamaz pārpalikumu, bet siena jauka tik un tā.

Priekšvēlēšanu solījumi

Pirms katrām vēlēšanām viens un tas pats. Solījumi, solījumi un vēlreiz solījumi. Pēc tam tauta tiek pasūtīta tālāk. Pienāk nākamās vēlēšanas un atkal: solījumi, solījumi un vēlreiz solījumi. Un dumjie ļautiņi ar asarainām acīm tic. Un balso. Un pēc tam meklē taisnību. Nu gluži vai kā tāds tantriskais sekss pašiem ar sevīm.
P.S. Sludinājumu dēlis pie Pētertirgus. Vērīgākie pamanīs, kas tur ir izmainījies.