trešdiena, 2008. gada 31. decembris

Karogi!

Skaisti mūsu karogi!
Ieraudzīju, ka visu decembri nav ievietotas nevienas pašas bildes. Bet ko likt, tik daudz. Nu moins, nav labi darīts! Kā es varēju aizmirst? Šaustu sevi, tādēļ Vecgada vakarā laboju savu nenovīdību.
Vai kāds zin, kur šie karogi bija redzami 2004. gada martā? Pretī viesnīcai "Līva"! Tā lūk!

svētdiena, 2008. gada 28. decembris

Liepāja no ezera otra krasta

Grobiņas pagasta Vītiņu pļavās.
Teju ikviens liepājnieks vismaz duci reižu ir lūkojies pāri Liepājas ezeram un raudzījies uz otru krastu. Atzīšos, man otra ezera puse bijusi kā tāda mikla kopš bērnības, kuru tā pa īstam izdevās atminēt vien pērnā gada decembra nogalē, kad turieni izbraukāju. Laiks nebija tas labākais, lai ceļotu un baudītu dabas skatus, taču labāk vēlāk, nekā nekad. Vai ne?
Starp citu, lielisks skats uz Liepāju paveras tieši no Vītiņu pļavām, kurās ganās savvaļas govis.

svētdiena, 2008. gada 21. decembris

Liepājas centrs Ziemassvētku rotās

Liepājas centrs un "Kurzeme" spīd un laistās.
To, ka pilsēta ar katru gadu top jo skaistāka, šaubu nav. Tikai retais to nepamanīs. Bet kā jums šķiet, Liepāja nākotnē taps par skaistāko pilsētu Ziemassvētku laikā vai nē?

svētdiena, 2008. gada 14. decembris

NBS noliktavas Karostā

Karostā joprojām militārā klātbūtne.
Samērā siltā decembra pēcpusdienā nolēmu apstaigāt Karostas nomaļākās vietas. Aizklīdu līdz mūsu armijas munīcijas noliktavām, kuras sargāja pamatīgi žogi, dzeloņdrātis un biedējoši uzraksti, ka apkārtni nedrīkst bildēt. Bet bija arī šādas zīmes.

svētdiena, 2008. gada 7. decembris

Nepadevīgais plosts

Neticamas ainas.
Laiks bija gluži mierīgs un patīkami dzestrs, kad jūras krastam pietuvojās kuģis. Tieši šajā laikā pie Liepājas krastiem bija nogrimis zvejas kuģis "Beverīna'', tādēļ šķita, ka meklēšanas darbi saistīti ar to. Bet nē, vīri mēģināja no smiltīm izvilkt 23. novembra vētrā krastā izpūsto plostu. Diemžēl 7. decembrī vilkšana nebija veiksmīga.

svētdiena, 2008. gada 30. novembris

Sniegotā novembra nogale

Mums Liepājā tā jau bija ierasts, ka ziema ātrāk par janvāra beigām nemēdz pienākt. Bet nu 2008. gada nogale visu salika pa plauktiem. Ziema atnāca kā agrākos laikos.
Ak jā, paskat, cik "tīru" aiz sevis atstāj trotuāru šis tramvajs. Un tā katru ziemu, vairākkārt dienā. Un labi vēl, ja sniegs tīrs, nevis pils dubļiem un čubīšiem...

pirmdiena, 2008. gada 24. novembris

Vētra izskalo plostu

Liepājas pludmalē izskalots plosts.
Baisa rudens vētra dzenā sniegpārslas, kas mijas ar lietu. Drēgns, pirksti salst, deguns nejūtīgs. Īsts Liepājas rudens. Un, ejot pa jūras ieņemto pludmali, acu skatam paveras neticama aina- krastā izskalots plosts.

svētdiena, 2008. gada 9. novembris

Prezidents Liepājā

Valdis Zatlers Liepājā sasveicinājās ar visiem.
Šī diena iegāja ne tikai vēsturē, kā diena, kad Liepājā notika 11. novembra militārā parāde, jo tika svinēta Latvijas Republikas 90. gadadiena. Tā ir diena, kad Liepājā ieradās prezidents Valdis Zatlers ar kundzi. Abi izrādīja liepājniekiem visdziļāko cieņu, paspiežot roku ikvienam atnākušajam. Un tas notika krietnu laiku. domājams, abus augstos viesus nogurdinot ne pa jokam.

svētdiena, 2008. gada 26. oktobris

Lielās parādes ģenerālmēģinājums Rožu laukumā

Šogad pirmo reizi Liepājā tika iecerēta parāde, kurā soļotu ne tikai karavīri, kas dislocēti Liepājas pusē. Kopā ar viņiem soļos Štāba bataljona vienības ar orķestri un policijas skolas kursanti. Bez tam parādi ieradīsies pieņemt valsts prezidents. Lai viss izdotos godam, notika parādes ģenerālmēģinājums.

ceturtdiena, 2008. gada 16. oktobris

Gads apkārt!

Nejauši pētot šīs dzeltenās dienasgrāmatas arhīviņu, ieraudzīju, ka pacietīgi esmu licis savas bildes vesela gada garumā. Cik nu regulāri tas sanāk, cik nu interesanti un svarīgi, cits jautājums. Tomēr esmu mazliet tuvāk savai iecerei: beigt arhivēt savus foto un sākt ievietot bildes reālā laikā, proti, bez lielas gadu starpības. Bet kā redzams, vēl jāturpina ievietot četru gadu foto, kam kāds sakars ar dzimto Liepāju. Ja pieņem, ka tagad esmu apkopojis manam prātam aktuālāko no 2002. gada oktobra līdz 2004. gada ziemai, tad darba gan vēl šausmīgi daudz. Aiz loga jau jaušams 2008. gada nobeigums.

otrdiena, 2008. gada 14. oktobris

Krogs konkrētam ļaužu lokam

Acīmredzot, ka pasākums ir aktuāls rajona iemītniekiem.
Agrāk tādu smirdīgu ļergas punktu netrūka. Pareizāk sakot, netrūkst to arī tagad, taču kopš deviņdesmito sākuma šis smirdošais arods bija kā bīstama sērga Liepājā. Teju visi zināja, ka ļergu pārdod Ūliha un Klints ielu krustojumā, jebkurā diennakts laikā Ezera ielas resnā Emma jums par piecdesmit kapīķiem izsniegs plastmasas kokakolas pudelēsmirdošo dziru, teju visi Vecliepājas dzērāji devās remdēt savas slāpes uz Daugavas ielas deviņstāvu namu, kurā teju katrā stāvā kāds veikls dzinējs jums piedāvās varen kreptīgu mantu. Un visi zināja, bet šķita, ka nezin likumsargi. Taču še velti vainojām viņus. Šie jau rāvās melnos sviedros, kamēr mūsu humānā likumdošana bija bezspēcīga. Nu, kad par šo ļergas arodiņu var nopelnīt iespēju baudīt restoru sauli, lietas gājušas uz labo pusi. Bet iznīkusi tā protams nav.
2004. gada ziema.

svētdiena, 2008. gada 12. oktobris

Burinieks Libava

8. oktobrī Liepājas Tirdzniecības kanālā ienāca burinieks “Libava”, kas ir hercoga Jēkaba burinieka kopija. To sāka būvēt 2007. gada maija sākumā Karēlijā. Lai gan kuģis nav tik varens kā 17.gadsimta fregate, tomēr tas tika būvēts pēc visiem noteikumiem. Kuģi esot iesvētījis svētais tēvs un piešķīris tam tiesības lepni dēvēties par “Libavu”. Petrozavodskā būvētie kuģi ir labi pazīstami visā pasaulē. Šajā rūpnīcā ir daudz uzbūvētu burinieku, kuri līdz pat vissīkākajai detaļai atbilst senlaiku burinieku prototipiem.

pirmdiena, 2008. gada 6. oktobris

Aina, kas vairs nav redzama

Ainava, kas burtiski jāķer. Drīz tā nebūs!
Līdz ar jaunā Aizezera nama tapšanu Jūras un Graudu ielas krustojumā, burvīgais skats uz Kūrmājas prospektu ir pagātne.

svētdiena, 2008. gada 28. septembris

Klaipēdas iela slēgta uz remontu

Lieli darbi Klaipēdas ielā.
Pēc ilgiem gadu desmitiem strauji uzlabojumi tiek veikti Klaipēdas ielā. Ne tikai tiek uzklāts jauns asfalts, bet tiek gan ieliktas jaunas apmales, gan būvēti jauni trotuāri. Tik sakārtots šis stūrītis nav bijis sen.

svētdiena, 2008. gada 21. septembris

Nejēdzīgās domāšanas upuri

Vo tā!
Reiz jau rakstīju par šo vietu. Tas bija lasāms te: http://www.liepajnieks.lv/2009/08/sarezgijumu-meistarstiki.html. Kā redzams bildē, tad mājas apsaimniekotāji ap savu māju uzlikuši betona apmali, lai citi tur nenovietotu savus spēkratus. Tiesa, visas šīs apmales un zīmes novietošanu pašas mājas iedzīvotājiem ir sarežģījusi tiktāl, ka iebraukšana pa šiem labirintiem nav no vieglākajiem. Un kā redzams pēc kārtējās rudens vētras, ne izbraukšana, ne iebraukšana nemaz nav iespējama, ja notiek kas ārkārtējs. Tādēļ kāds tur brīnums, ja šīs mājas iedzīvotāji nav slinki savus spēkratus novietotu pie citas mājas logiem, radot neapmierinātību citos, kuri savus spēkratus spiesti likt pavisam tālu. Sak, ko gan mocīties, ka tik pašiem labi...

Ugunsdzēsēji

Mašīnu tīrīšana Ganību ielas depo.
Atkal gribēju par ugusndzēsējiem parunāt. Ziniet, kāpēc man vienmēr patikuši ugunsdzēsēji? Viņi, nebūdami karavīri mums ierastā nozīmē, tomēr ir visīstākie karavīri. Padomāsim objektīvi: viņi nenodarbojas tikai ar mācībām un sevis pilnveidošanai iespējamai misijai, kuras arī nevarētu būt. Tieši otrādi. Viņi gatavojas un pilda misiju, kura ir viņu ikdiena, bet nevajadzētu būt. Viņi nevar atļauties iekāpt savā mašīnā un doties uz kafejnīcu pusdienas laikā, ja diena ir arī gaužām neintersenta, jo kuru katru brīdi viņiem var nākties doties glābt. Viņi nevar pateikt, ka ieradīsies notikuma vietā vēlāk, jo trūkst mašīnu vai tiem maksā par maz. Viņi vienkārši to dara! Un paskataties ugunsdzēsēju depo apkārtni. Nekad tur nebūs netīrs, mašīnas spīd un laistās. Liepājā kādā no depo šie vīri pašu rokām uztaisījuši gan pirtiņu, gan puķu dobes iekopuši! Kamēr ziņās reiz redzēju kādu, atvainojiet, piedirstu policijas iecirkni, kurā uz galda bija zupas šķīvis ar izsmēķiem un tualetē pods, kura baltā krāsa sen kļuvusi brūna. Lūk, viņiem esot sen neremontētas telpas, tapetes krītot nost, rakstāmgaldi šķobās. Es gan piekrītu, ka policistiem nav jālīmē tapetes un jākasa no poda kakas, tomēr ja ir kā ir, kā var sadzīvot ar to? Kā var braukāt smirdošās un netīrās mašīnās, kā var sēdēt blakus izsmēķiem un sūdzēties par mazām algām? Piedodiet, bet es neticu, ka cilvēks, kura bikses gludekli nav redzējušas gadu, kura kurpes vairāk izskatās pēc netīriem kirzas zābakiem, pēc tam, kad saņems 1000Ls algu, pēķšņi kļūs paraugdarbinieks. Secinājums: mācieties no ugunsdzēsējiem. Viņu darbs ir briesmīgs, riskants un netīrs. Taču tie tik ir zeļļi! Padomājiet, kādā ellē tie ik dienu dodas.

Drūmais rudens

Graudu iela
Bet rudens atnes arī savu konjunktūru. Krāsainas lapas nonāk uz zemes, un rudeni steidz padzīt ziema. Un tieši šī gadalaiku maiņa nāk ar drūmām ainām. Pilsētas ielā netīri spēkrati, kaili vientuļi koki, ļaudis tumšās drēbēs.
Ak jā, uzmetiet acis, kas Grauu ielā vairs nav tā, kā tas bija toreiz- 2003. gada rudenī.

ceturtdiena, 2008. gada 18. septembris

Baata aug

Topošais lielveikals "Baata" jau zem jumta un ar sienām.
Kaut veikala atvēršana tika plānota jau rudenī, bija jaušams, ka tas neizdosies. Taču darbi neapstājās ne mirkli.

pirmdiena, 2008. gada 15. septembris

Būvbedre Graudu un Jūras ielas krustojumā

Graudu ielā milzu būvbedre.
Vēl tikai dažus mēnešus atpakaļ te bija bruģēts stāvlaukums, kas bija pilns ar mašīnām. Nu te top jaunais biroju nams ar pazemes autostāvvietām. Nama īpašnieks nav neviens cits kā Liepājas rajona pelēkais kardināls Juris Aizezers.
P.S. Tā šī vieta izskatījās agrāk: http://www.liepajnieks.lv/2009/06/parkosanas-stiki.html un te: http://www.liepajnieks.lv/2008/02/oti-sena-bilde.html





ceturtdiena, 2008. gada 4. septembris

Ilgais Klaipēdas ielas remonts

Ieilgušie remonti.
2008. gadā sākās Dienvidrietumu mikrorajona Klaipēdas ielas remonts. Tika mainītas ūdensrores un tika iebūvēta notekūdeņu sistēma. Darbi vareni, kas tik tiešām jau sen tika gaidīti ar nepacietību. Bet tavu nelaimi, remonts ievilkās vesela gada garumā. Cik bija noprotams, darbus iesāka kāda Daugavpils būvfirma. Vīri noplīsušās treniņbiksēs un ar vecu padomju laika tehniku rušinājās, darbojās, līdz viss apsīka. Pēc kāda laika viss tika rakts augšā vēlreiz un labots. To darīja liepājnieki no firmas "Būvmehanizācija". Visbeidzot 2009. gada pavasarī iela tika sakārtota.
Te var redzēt, kāda iela bija pirms remonta: http://www.liepajnieks.lv/2009/06/klaipedas-ielas-ezers.html un te: http://www.liepajnieks.lv/2008/11/mgie-liepjas-pldi.html,

piektdiena, 2008. gada 22. augusts

Depo arī Liepājā

Tagad veikals- noliktava "Depo" būs arī Liepājā. Vēl tikai labiekārtošanas darbi apkārtnē un veikals iegūs izskatu, kādu mēs to zinām šodien.
 



ceturtdiena, 2008. gada 14. augusts

Palangas iela tiek pie asfalta

Beidzot Liepājas pašvaldības labvēlību izpelnījās mazā Palangas ieliņa.
Agrāk tik dubļainā ieliņa, kuru visi izvēlējās apbraukt, 2008. gada vasarā pārtapa par brīnumainu ieliņu. Tiesa, asfalta klāšana notika tieši uz šī te melnā seguma. Es gan neesmu speciālists ceļu būves jautājumos, taču izskatījās biedējoši.

otrdiena, 2008. gada 12. augusts

Deviņstāvu nams Reiņa meža ielā pabeigts

Reiņa meža ielā jauna augstceltne.
Vēl tikai pusotru gadu atpakaļ te izskatījās pavisam citādi. Bija liela būvbedre, tehnika strādāja, celtnieki rosījās.

pirmdiena, 2008. gada 4. augusts

Mazs ieskats Sv. Trīsvienības baznīcas vēsturē pēc tās apmeklējuma

Ja esat skaistajā Liepājā, obligatoriski jāapmeklē Sv. Trīsvienības katedrāle Lielā ielā 9, kurā ir sēdvietas 1100 cilvēkiem! Un tad skatam paveras 18. gadsimta kokgriezēju šedevri. Tostarp slavenā Hercogu loža, kurā, apmeklējot Liepāju, sēdēja pats Kurzemes hercogistes valdnieks. Bet tas jau vēl nav viss. Kamēr dievnams vēl nav pilnībā restaurēts, tajā burtiski jūtama 18. gadsimta dvaša. Izbaudiet to! Tur pat putekļi stāsta par seniem laikiem!

Sv. Trīsvienības baznīcas altāris.

Ak jā, ja kāds tā vājāk pārzina skaistās katedrāles vēsturi, te būs neliels ieskats...
1742. gadā no pilsoņa Pētera Mellera tika nopirkts zemes gabals. 1742. gada 8. martā no Kēnigsbergas (Karalaučiem) Libauā ieradās mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns. Jau nākamajā dienā rātsnamā šo vīru salīga un ātri vien nolīdzināja topošo būvlaukumu, lai taptu jaunā celtne. 1742. gada 12. martā tika atzīmēts būves plāns, ko tajā pašā dienā „abi eltermaņi, ielas līniju paņēmuši un ar jaunās baznīcas novietni salīdzinājuši, pareizu atrada un apstiprināja”. Nākamajā dienā sāka rakt būvbedri, bet 29. martā iedzina pirmo pāli (diemžēl, nu jau zināms, ka šo pāļu dzīšana bija kļūda, jo šo gadsimtu laikā gruntsūdeņu dēļ tie sākušuši trūdēt). Sv. Trīsvienības baznīcas pamatakmens svinīgos apstākļos likts 1742. gada 19. jūlijā. Mācītājs Tečs lika iemūrēt pamatakmenī vēstījumu latīņu valodā, kas iesākas ar vārdiem: "Šis ir akmens, kurš veltīts jaunajai Svētās Trīsvienības baznīcai." Tālāk vēstījumā izteikta pateicība Dievam un daudzajiem dievnama būves atbalstītājiem, no kuriem kā pirmais pieminēts Polijas ķēniņš un Saksijas kūrfirsts Augusts Stiprais.

Sv. Trīsvienības katedrālē ir ielākās Latvijas ērģeles- 131 reģistri, 4 manuāļi, vairāk nekā 7000 stabuļu. Līdz pat 1912.gadam tās bija lielākās visā pasaulē. Dievnamā joprojām skan lielākās vēsturiski nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē.

Johans Kristofs Dorns drīz pēc būvdarbu sākšanas aizbrauca, atstādams būvplānus un savu palīgu Johanu Mihaelu Frēlihu, kas kļuva par darbu uzraugu un vadītāju. 1744.- 1745. gada rēķinu grāmatās minēti akmeņkaļi, un viens no tiem pat nosaukts vārdā: Johans Bernhards Olenbergers. 1746. gada pavasarī baznīcu sāka apjumt ar pagaidu segumu. Skārdu uzklāja daudz vēlāk: tikai 1753. gadā iegrāmatoti 15 700 florīni par Zviedrijas kapara plāksnēm.

Baznīcas priekštelpā virs ieejas durvīm atrodas medaljons, kurā atzīmēts, ka darbi nobeigti 1750. gada 17. oktobrī.

1747. gadā sāka mūrēt velves, 1750. gadā visi mūra darbi bija pabeigti; 9. novembrī mūrnieki saņēma pēdējo algu, bet Frēlihs– 200 florīnu.

Sv. Trīsvienības baznīca tika iesvētīta 1758. gada 5. decembrī. Celtne nebija gluži pabeigta: tornim trūka divu augšējo stāvu, un greznā kokā grieztā iekārta, izņemot kanceli, nebija apzeltīta un krāsota. Iekārtu sāka apzeltīt tikai 1772. gadā: tad iegrāmatotas pirmās izmaksas zeltītājam Johanam Endresam, kas līdzīgus darbus veicis arī Rundāles un Jelgavas pilīs. Šie darbi turpinājās līdz 1775. gada jūnijam.

Šajā greznajā ložā dievkalpojumos reiz sēdēja varenais Kurzemes hercogs ar svītu!

Pusgatavais baznīcas tornis tāds arī palika līdz 1866. gadam, kad puslīdz atbilstoši sākotnējam projektam uzmūrēja tā trešo un no metāla konstrukcijām samontēja trešo stāvu. Tornis kļuva gandrīz 55 m augsts. Tornī atrodas baznīcas pulksteņa mehānisms, kas uzstādīts 1900. gadā.

Pulksteņa mehānisms.

Pēc daudziem gadu desmitiem- 2007. gada 26. martā Liepājas Reliģisko lietu komisijas sēdē Grobiņas iecirkņa prāvests Ainārs Jaunskalže oficiāli paziņoja, ka Liepājas luteriskās Sv. Trīsvienības baznīca tiek pārdēvēta par katedrāli. Tagad Liepājā būs Kurzemes bīskapa sēdeklis.

piektdiena, 2008. gada 1. augusts

piektdiena, 2008. gada 25. jūlijs

Rallijs Kurzeme 2008

Ulda Seska ekipāža Rallija Kurzeme 2008 pilsētas posmā.
Pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas laikā Rallijs Kurzeme tā pa īstam dragā pa Liepājas ielām.
Vairāk bilžu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:34187/

sestdiena, 2008. gada 19. jūlijs

Nu būs gudri Baltijas krievi!

Baltijas Krievu institūts gatavs.
Liepājas lepnums ir Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Bez tās Liepājā ir Rīgas Tehniskās Universitātes filiāle. Te ir Biznesa Augstskolas "Turība" filiāle. Zinības var gūt vēl krietnā skaitā iestāžu, kuras piedāvā augstāko izglītību. Bet nevienas pašas iestādes nenes Baltijas igauņu, Latvijas latviešu vai Liepājas čigānu nosaukumu. Un tomēr Liepājas krieviem tagad būs savs institūts. Kaut mācīties tur varēs taču visi, vai ne? Jeb tos, kas nav Baltijas krievi ar kājas spērienu izvadīs?

Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem

Šis piemineklis ir viens no Liepājas simboliem.
Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem ir vizītkarte pilsētai no pludmales puses. Kā jau ierasts, okupācijas gados tam tika piešķirta ideoloģiska aura. Nu tas ir apolitisks un godina visus bojāgājušos Baltijas jūrā, ne tikai padomju jūras arājus. Par piemiņu PSRS militāristu notriektajai ASV lidmašīnai ar visu apkalpi, to grezno vēl viena piemiņas plāksne.
Atmodas gadu pašā sākumā pie šī pieminekļa pulcējās liepājnieki, lai pieprasītu Pāvilostas AES projekta apturēšanu. Šajā mītiņā, tiesa- kā pusaudzim, bija tas gods piedalīties arī man. Pēc tam liepājnieki te pulcējās uz vienu no lielākajām tautas sanāksmēm Kurzemes pusē 1989. gada 18. novembra vakarā prasītu pēc brīvas Latvijas. Pasākuma vadītājs Mārtiņš Vilsons prata varen spēcīgi iedrošināt. Viņa brašā balss drēgnajā un slapjajā rudens vakarā skanēja vareni!
2003. gadā piemineklis gan nebija tai labākajā stāvoklī, kā redzams bildē, bet nu tas restaurēts un priecē ikvienu.

svētdiena, 2008. gada 13. jūlijs

Liepājai vējš, citiem iespaidīga viesuļvētra

Vētra aizšķērsojusi Alejas ielu
Katra gada vasaras beigas un rudens Liepājai atnes vēja sezonu. Mēs, Liepājas skartie, tam pārāk lielu uzmanību gan nepievēršam. Ar lietussargiem vēja laikā liepājnieki neiet. Jumti mums vējos rūdīti, logus aizveram cieši, visi koki, kam bija jānolūst, nolūzuši. Mašīnas dūšīgā vējā zem kokiem arī neturam. Bet reizi pa reizei vēju nomaina Baltijas vētras. Tad nerātnis vējš rauj nost jumtus, lauž lielus kokus, apgāž lielas sētas. Un vecmāmiņa jūra izrāda, cik lieli var būt tās bangojošie viļņi. Ja citi steidz atrast drošāku stūrīti, liepājnieki tieši otrādi. Dodas uz molu un vēro vētru.
Vētras fotogalerija apskatāma te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:31274/
P.S. 2003. gada augusts.

Par pagātni atceras tad, kad tas ir izdevīgi

Nē, nē! Tā nav kāda pamesta pilsēta vai mežā ieauguši kapi laukos. Viss ir daudz vienkāršāk. Netālu no Liepājas centrālajām ielām šo ainiņu varēja "baudīt" ikviens. Proti, kamēr holokausta notikumiem top jauni pieminekļi, veciem Līvas kapsētā ļauj aizaugt un sabrukt.
Ja interneta ārēs meklēsim kaut ko par Liepāju, galvoju, ka 99% atradīsim labi daudz ziņu un dažādu materiālu holokausta sakarā. Atradīsim baisas bildes par drūmajiem notikumiem Šķēdes kāpās, atradīsim daudz atmiņu par vācu varasdarbiem. Taču ikviens izglītots liepājnieks zinās teikt, ka Liepājā ir kapsēta, kurā jau no seniem laikiem tika apbedīti Libavas ebreji. Kapsētā starp simtgadīgiem kokiem joprojām redzami iespaidīgi melnā marmora kapu pieminekļi un lepnas dzelzs kaluma sētas. Apmeklējot Līvas kapsētas ebreju sektoru, redzams, ka kapi tik tiešām ir pamesti novārtā. Ja pilsētas komunālie dienesti reizi pa reizei te nenorīkotu talciniekus, kas sagrābj gružus un lapas, un nopļauj zāli, tad varētu droši apgalvot, ka kapi pazudīs no pilsētas kartes ātri vien. Un būtu saprotams, ja kapi stāvētu pamesti, jo nav neviena paša, kam tos sakopt. Bet bija laiks, kad teju katru otro gadu Liepājā tapa kāds jauns holokausta notikumiem veltīts memoriāls. Līdzdalību šo memoriālu būvniecībā ņēma gan Liepājas ebreju uzņēmēji, gan vietējā ebreju kopiena ar pašvaldības finansiālu un rabināta morālu atbalstu. Un neviļus pārējiem liepājniekiem radās jautājums: kādēļ tiek celti jauni pieminekļi, ja ap veciem pat nevar savākt gružus? Tā taču ir nelāga attieksme pret kopējo vēsturi.
P.S. 2003. gada vasara.

svētdiena, 2008. gada 6. jūlijs

Zirgu salas ainiņas

Vecliepājas panorāma no Zirgu salas
Liepāju var apskatīt no četrām debess pusēm. No jūraspuses, no Liepājas ezera puses, no Rīgas puses un no Lietuvas puses. Bet atliek paiet mazliet tālāk no šī klasiskā četrstūra, kā aina paveras gluži čābiska. Netrūkst cūku, kuri izgāž savus mēslus kur pagadās. Netrūkst neliešu, kam nospļauties, kas aiz paša mitekļa sliekšņa. Šoreiz priekšplānā Zirgu sala, kura gadu desmitiem bijusi gaužām nepievilcīgs pilsētas nomales stūrītis. Reiz te tika izveidota trase motokrosam. Reiz te bija grandiozi plāni par lielu kinoloģijas centru. Viss palicis nerealizēts un sala stāv pamesta. Kā atbaidošs papildinājums: Liepājas rūpnīcu, pamatā "Liepājas Metalurga" dūmu radītais smoks virs pilsētas.
P.S. 2003. gada vasara.

Dzeramā ūdens plūdi

Reizi pa reizei dzeramā ūdens upes izplūst uz ielām, padarot tās neuizbraucamas
Ūdens cauruļvadu sistēma, tāpat kā ikvienā Latvijas pilsētā, ir gaužām veca. Tādēļ mēdz notikt ārkārtas situācijas. Kā 2003. gada vasarā Pļavu ielā, pārpludinot visas apkārtējās ieliņas.

sestdiena, 2008. gada 5. jūlijs

Ugunsgrēks bijušajā trako mājā

2008. gada 5. jūlijs, Pērkones ielā.
Kāds rakaris jau kuro reizi aizdedzinājis vienu no bijušās Liepājas Psihiatriskās slimnīcas ēkām.
Vairāk fotogrāfiju ir te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:30213/

Bet video redzams te.

piektdiena, 2008. gada 4. jūlijs

Maziņa padomju savienība Liepājā

Šajā vietā par smārds kā laikos, kad te saimniekoja varenā padomju kara flote. Daudzviet rūpnīcā nekas nav mainījies. Vai pareizāk sakot, vizuāli mainījies ir ļoti maz. Varbūt tas pat ir labi, ka Liepājā palikusi tāda vēstures liecība?


 

svētdiena, 2008. gada 22. jūnijs

Mainās laiki, mainās reklāmas

Mainās reklāma
Kādreiz uz Liepājas sienām gleznoja sociāla rakstura reklāmas- "Gāzes noplūdes gadījumos svanīt 04" vai "Noguldiet naudu Valsts krājkasē!". Un sociālistiskas dabas- "Slava PSKP!" vai "PSRS- miera garants!". Vietām namu brandmūrus greznoja padomju frustrācijas flagmaņu ģīmetnes. Pēc tam šos uzrakstus un ģīmetnes nomainīja reklāmas. Bet tad reklāmas sāka nomainīt citas reklāmas. Kaila uzņēmuma logotipa vietā sāka reklamēt produktus vai pakalpojumus.

Kuršu iela pārmaiņu gaidās

Arī te ir izmaiņas
Teju ikviens, kas bijis Liepājā, pateiks, kas bildē redzams. Jā, jā. Tas ir Liepājas Centrāltirgus Kuršu ielā. Bet tikai īstens un acīgs liepājnieks (un Liepājas viesis!) redzēs to, kas šodien vairs nav un ir. Redzat? Saku priekšā: aiz tirgus greznā paviljona stāv tukšs laukums ar pelēku žogu. Tagad tur ir veikalu ēka. Priekšplānā pa labi divi necili koka kioski, kur tika tirgoti visādi poļu un ķīniešu pārtikā lietojamie mēsli- želejas čūskas, koļājamās gumijas ar kuru palīdzību varēja palikt bez zobiem, saulespuķu sēklas, lai zēni treniņbiksēs un žokejcepurītēs varētu piemēslot parkus. Mūsdienās šos pseidogastranomiskos izstrādājumus te vairs nenopirkt. Kioski aizvākti.
P.S. 2003. gada jūlijs.

Aizdambētā Vecliepājas ieliņa

Autoaizdambējums
Ar mašīnām neizejama un neizbraucama padarīta romantiskā Baložu ieliņa. Pievērsiet uzmanību namam fonā, krustojumā ar Jūras ielu. Tagad tā vietā ir veikals "Cita santehnika". Cik gan maz vajag, lai šis nostūris taptu burvīgs.
P.S. 2003. gada jūlijs.

svētdiena, 2008. gada 15. jūnijs