Ugunsdzēsēji

Mašīnu tīrīšana Ganību ielas depo.

Atkal gribēju par ugusndzēsējiem parunāt. Ziniet, kāpēc man vienmēr patikuši ugunsdzēsēji? Viņi, nebūdami karavīri mums ierastā nozīmē, tomēr ir visīstākie karavīri. Padomāsim objektīvi: viņi nenodarbojas tikai ar mācībām un sevis pilnveidošanai iespējamai misijai, kuras arī nevarētu būt. Tieši otrādi. Viņi gatavojas un pilda misiju, kura ir viņu ikdiena, bet nevajadzētu būt. Viņi nevar atļauties iekāpt savā mašīnā un doties uz kafejnīcu pusdienas laikā, ja diena ir arī gaužām neintersenta, jo kuru katru brīdi viņiem var nākties doties glābt. Viņi nevar pateikt, ka ieradīsies notikuma vietā vēlāk, jo trūkst mašīnu vai tiem maksā par maz. Viņi vienkārši to dara! Un paskataties ugunsdzēsēju depo apkārtni. Nekad tur nebūs netīrs, mašīnas spīd un laistās. Liepājā kādā no depo šie vīri pašu rokām uztaisījuši gan pirtiņu, gan puķu dobes iekopuši! Kamēr ziņās reiz redzēju kādu, atvainojiet, piedirstu policijas iecirkni, kurā uz galda bija zupas šķīvis ar izsmēķiem un tualetē pods, kura baltā krāsa sen kļuvusi brūna. Lūk, viņiem esot sen neremontētas telpas, tapetes krītot nost, rakstāmgaldi šķobās. Es gan piekrītu, ka policistiem nav jālīmē tapetes un jākasa no poda kakas, tomēr ja ir kā ir, kā var sadzīvot ar to? Kā var braukāt smirdošās un netīrās mašīnās, kā var sēdēt blakus izsmēķiem un sūdzēties par mazām algām? Piedodiet, bet es neticu, ka cilvēks, kura bikses gludekli nav redzējušas gadu, kura kurpes vairāk izskatās pēc netīriem kirzas zābakiem, pēc tam, kad saņems 1000Ls algu, pēķšņi kļūs paraugdarbinieks. Secinājums: mācieties no ugunsdzēsējiem. Viņu darbs ir briesmīgs, riskants un netīrs. Taču tie tik ir zeļļi! Padomājiet, kādā ellē tie ik dienu dodas.