Neliels brīnums Riepu ielā

Ulmaņlaiku svētkiem atbilstoši.

Riepu ielā kāda maza un omulīga koka namiņā sētiņā pamanīju kādu laikam un svētkiem atbilstošu brīnumu, kas atstauca atmiņās veco laiku apsveikumu kartiņas. Apsnigusi egle, čiekuru ķekari, ziema, klusums. Un tas viss pilsētā- Riepu ielā.

Cik maz vajag pilnai laimei

Izbrist vēl grūti, toties katrs saules stariņš mūs tuvina pavasarim.

Rudeņos un ziemās ir tāds kā nerakstīts diskomforts. It kā saules trūkuma dēļ. Kad visu laiku apmācies, par to pat daudz neiedomājamies. Bet še tev- vienu mirkli no svinkrāsas mākoņiem izlauzās saulīte un pavisam citādi. Tiešām labāk paliek. Pat ievēroju, ka pēc Ziemassvētkiem paliek gaišāks. Bišķiņ, bet tomēr gaišāks.

Sniegs ar nesapratīgo braukšanu ikdienu padara drausmīgu

Kaudzes līdz mašīnu jumtiem!

Esmu autovadītājs... uhhhhhh, pat negribas rēķināt- 16 gadus! Neteikšu, ka esmu baigais ass, tomēr braukt iemācījos kādos 14 gados. Ar mammas zapīti. Nu ne par to stāsts. Ir elementāras šoferīšu patiesības, kas jāzin. Nu ķipa savstarpējā cieņa, nerakstīti likumi utt. Bet šajā ziemā apjaušu, ka jauniem tas nu dien ir kā melna bilde. Kaut vai par to sniega tīrīšanu no stāvvietām. Nu padomājiet, es notīru sniegu, lai pie mājas noparkotos, bet kāds cits tur ērti pēcāk parko savu mašīnu. Neesmu jau psihopāts, kas skries un lamāsies, bet ja tas notiek teju katru dienu, māc izmisums. Bet ar to vēl nav gana. Iedomājieties, ja tas gudrmelis noparkojas tavā iztīrītajā placītī tā, ka blakus nevar nolikties vairs neviens cits, proti- kādus 2 metrus no ielas malas. Un tādu piemēru tik daudz... Nu ko kašķēties, ko sūdzēties. Varbūt vienkārši mums visiem vajadzētu padomāt par citiem? Ja parkoties, tas korekti. Ja kāds palaiž, nobraucot no ielas malas, paskaties, vai palaidējs nav iestridzis kupenā. Ja kāds iestridzis, izkāp un palīdzi. Bet ja kāds palīdz, vismaz pasaki paldies un novēl svētīgu Jauno gadu!

Gomeļa uzvar Liepāju

Kas to būtu domājis- allaž tik mierīgais Juris Štāls bija gatavs mesties dūru cīņā ar Gomeļas kaušļiem un liet savas asinis uz Liepājas ledus burtiskā nozīmē.

29. decembrī liepājnieki nodemonstrēja divu veida hokeja- kā spēlēt nevajag un kā vajag. Ja pirmais periods bija paraugstunda spēlei, kādu nevienam redzēt negribas, tad otrais periods nodemonstrēja, ka Baltkrievijas ekstralīgā visas komandas vienlīdz spēcīgas. Un jau radās sajūta, ka metalurgi spēs atspēlēties no 0:3. Diemžēl, neveicās. Šoreiz 3:5. Vismaz mierinājums, ka uzvarēja viens no mūsējiem- Atvars Tribuncovs.
Visa reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625576089117/

Satriecošs gada nogales koncerts

Kora "Laiks" sniegums nevienam vien lika meklēt kabatās noglabātos mutautiņus,
lai noslaucītu asaras, kad gluži maigā Lauras Bluķes eņģeļa balsī skanēja Hallelujah...

Ar fantastisku koncertu Liepājas Simfoniskais orķestris noslēdzis 2010. gadu. Man kā muzikāli maz apdāvinātam, šis koncerts bija burtiski izcils gada noslēgums. Sirsnīgā noskaņa, skaņdarbu izvēle, lieliskās skatuves gaismas, pilnā Liepājas Latviešu biedrības nama zāle. Un tad vēl koncerta noslēgums, kura laikā daiļas meitenes visiem klausītājiem atnesa sarkanvīna glāzes, kuras malkojot varēja vēlēties tikai vienu- kaut tas viss ievilktos ilgāk!
Te mazliet vairāk bilžu: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625701572860/

Sirēnu skaņas

Trokšņainie militāristi.

Ejot pa Rīgas ielu kādas pārdesmit minūtes tālumā dzirdēju kādu spēkratu trauksmainos sirēnu trokšņus. Jau šķita, ka kas nelabs kaut kur tālumā atgadījies, ka tik ilgi gaudo. Esot Raiņa un Rīgas ielas krustojumā, tieši garām aiztraucās Militārās policijas pavadīts armijas konvojs. Izrādās šie to troksni radīja. Ko veda- tas gan palika noslēpums. Diez vai Jaungada paciņas...

Neizmantoto iespēju krustojums

Tā nav kāda Sibīrijas pilsētas aina. Tā ir Liepāja.

Padomājiet tik, šajā vietā krustojas Liedaga, Klaipēdas, Ventas un Kandavas iela. Reti kur vienkopus satek tik daudz ielu. Reti kur ir tik liela cilvēku un transporta kustība. Tepat ir pilsētas robeža un gandrīz visi, kas atbrauc no ārzemēm, te pabrauc garām. Ik dienas tūkstošiem cilvēku dodas uz blakus esošos lielveikalu "XL Sala". Ik dienas simtiem bērnu un studentu te dodas uz tuvējām mācību iestādēm. Te ir paša Dienvidrietumu mikrorajona sirds, ja tā varētu teikt. Bet ko te cilvēks var ieraudzīt? Kas viņu te varētu aizturēt uz kādu mirkli? Kas iebraucējam vai vietējam te varētu likt apstāties? Te nekā nav. Ne kādu vasaras kafejnīcu vasarā, ne kādu paviljonu ziemā. Pat iespaidīgās reklamēšanās iespējas, lai slēptu baisos padomju silikātķieģeļu brandmūrus te netiek izmantotas. Par to, cik šis krustojums ir ērts gājējiem, pat runāt lieki.

Arktiskā pludmale

Welcome to Arctic!

Viena no Liepājas interesantākajām pazīmēm ir tās dabas un apkārtnes pārmaiņas dažādos gada laikos. Spilgtākā- pludmale. Vēl nieka trīs mēnešus atpakaļ te varēja tīri omulīgi zvilnēt, bet nu ikvienam atnācējam te paveras Arktiskam klimatam cienīgas ainas ar ledus blāķiem, sniegu līdz ceļiem.

Metalurgs papildlaikā pārspēj Kijevas Sokil

Dmitrijs Žabotinskis šodien bija lielisks. Tāpēc jau ir par ko uzsmaidīt.

Šodienas spēlē metalurgi spēja demonstrēt tādu spēli, kādu to gaidīja gandrīz vai pārpildītā Liepājas ledus halle. Iespējams tieši Liepājas komandas fanu iespaidīgais atbalsts bija viens no iemesliem, kas Metalurga vīriem lika sarosīties pēc pirmā vārtu zaudējuma. Lai arī Ukrainas spēcīgākajai komandai izdevās izvirzīties vadībā vēl vienu reizi, Liepāja rezultātu izlīdzināja un papildlaikā tika gūta uzvara, pēc kuras skatītāju radītā trokšņa dēļ vien biezā sniega sega noturēja halles jumtu savā vietā, jo pēc uzvaras izslāpušie kurzemnieki savu prieku slēpt nespēja nekādi.
Reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625560654451/

Stacijas nojume vēl nav gatava

Ziemassvētki aiz muguras, bet zēni ķiverēs vēl strādā.

Neskatoties uz daudzajiem nobeiguma termiņiem un kategoriskajiem solījumiem, ka uz Ziemassvētkiem viss būšot štokos, stacijas laukums vēl nav gatavs. Protams, žēl, ka tas viss ievilcies, tomēr jau tagad redzams, ka stacijas laukums solās būt varen jēdzīgs. Un par to lielākais prieks.

Dziedošais haskijs Pampāļu ielā

Пой, птичка! Пой!

Cierājām pa mazajām ieliņām līdz Pampāļu ielā mūs pārsteidza dziedošais haskijs. Un tas nebūt nav kāds pārspīlējums. Citi suņi rēja, gaudoja, bet šis te Aļaskas bērns dziedāja. Vispār jau samērā savādas sajūtas, kad tevi aiz žoga pavada nevis rejošs, bet gan dziedošs suns.

Kā panākt, lai uz veikalu vairs nebrauc iepirkties?

Aiziet nevar. Piebraukt arī nē. Kas tas ir?

Krīze turpinās. Katrs cīnās par katru santīmiņu. Katrs tirgonis cenšas pievilināt katru pircēju. Un pēc būtības tā ir vesela zinātne, jo kā gan panākt, lai klients izvēlētos tieši to un ne citu? Bet ir arī veselu knifiņu palete, lai panāktu, ka klients vairs uz veikalu nenāk. Viens no tiem, padariet tā, lai klients pie veikala vairs nevar piebraukt. Un dariet to ilgi, kamēr cilvēkiem tas apnīk. Nevis vienu vai divas dienas, bet nedēļu, vai pat divas. Vārdu sakot, padariet piekļūšanu veikalam par neiespējamu! Un ja šāda mācība ir noderīga, to var vizuāli pamācīties pie veikala "Top" Klaipēdas ielā. Tas, ka aizbraukt līdz šim veikaliņam ir grūti, ir viena nelaime, bet arī mašīnas nolikšana ir diezgan neiespējama. Tā lūk!

Maximālā aina

Atšķirībā no Līvas kapu vecās daļas, esot te, nerodas pārāk labas sajūtas.

Ejot cauri Līvas kapiem, ieraudzīju neierastu skatu uz "XL Salas" lielveikalu. Neierasti, gribas atkārtot. Jo šī taču nemaz nav Līvas kapu vecā teritorija. Apbedījumi acīmredzami neseni. Kādēļ gan kapi jāpaplašina tik iracionāli? Pat pienācīgs žogs nav uzlikts. Ne no Klaipēdas ielas puses, ne otras puses.

Vecliepājas krustojumiņš

Vai kādam nav slēdzis, kas varētu ieslēgt pagātnes ainas?

Esot Bāriņu un Kungu ielas krustojumā, iedomājos, kā te bijis gadus 100 atpakaļ. Nedomāju, ka izmaiņas pārāk lielas būtu jaušamas. Ja neskaita ceļa zīmes, mašīnas un asfaltētās ielas. Bet asfalts zem sniega tāpat nav manāms, ja kas...

Ziemas kauss- hokeja turnīrs pašiem mazākajiem

Vārtu vīriņš tūlīt dosies atvairīt pretinieciņu ripas.

23. decembrī "Liepājas Metalurga" ledus hallē risinājās turnīrs „Ziemas Kauss”, ko organizēja sporta kluba „Liepājas Metalurgs” treneris Igors Ļebedevs.
Fotoreportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625534721125/

Zem sniega

Rožu laukums dziļi zem.

Ziema turpinās. Tātad- joprojām esam zem sniega. Un pat krietni dziļi zem!

Jaunais uzlabo veco

Vairākas reizes jau sacījos, ka kopš šī stikla nama tapšanas, Jūras un Graudu ielas krustojums beidzot ir kārtīgi ieaudzis pilsētas vidē. Nav vairs nejēdzīgi tukša laukuma, kurš labākajā gadījumā bija interesants vien tik, cik tas bija izklāts ar veco bruģi. Citādi jau bēdu ieleja. Nu laukums veiksmīgi aizpildīts un īpaši tas jaušams tagad, kad nams vismaz daļēji atvērts cilvēkiem. Agrāk šis izteikti administratīvais krustojums ar bargo apgabaltiesas namu krustojumā, kurā tāda ļaužu rosība tik vien kā mēģinot šķērsot krustojumu, beidzot ir interesants kājāmgājējiem. Nu tādas ir manas sajūtas.

Eņģelis uz ledus

Vientuļais eņģelis.

Esmu viens no tiem, kas priecājas par katru jaunumu un rotājumu Liepājā kā bērns. Taču tai pat laikā varu atkārtot, ka atlašēšanas princips uz rotājumiem pilsētas mērogā neder, jo Liepāja tomēr ir par lielu, lai ar dažiem rotājumiem piepildītu pilsētas telpu ar svētku sajūtām. Proti, nolikt uz plašā ledus laukuma eņģelīti protams ir jauka doma, taču kā rotājums tas pazūd no visu acīm. Jo zināms taču, ka kājāmgājēju tik aukstā laikā gar ostmalu tik pat kā nav, bet no tramvaju, autobusu vai mašīnu logiem šo rotājumu tik pat kā neredzēt. Un labi vēl, ka ir īsts Ziemassvētku laiks, bet ko tad, ja ledus izkustās?
Neesmu pilsētainavists vai mākslinieks, taču kā vienkāršs pilsētnieks un skaistā mīļotājs šo pašu eņģeli novietotu drīzāk tādā vietā kā Līvas laukuma apļa vidū vai vismaz tādā vietā kā domes pagalms iepretīm tirgum Kuršu ielā. Cilvēku tur daudz un arī prieks garāmbraucot būtu. Bet ledu itin viegli varētu izgaismot ar dažiem prožektoriem no kāda nama jumta.

Ziemas pasaka

LSO ar Mārtiņu Ozoliņu sadarbojas diezgan regulāri un Liepāja ir piedzīvojusi vairākus koncertus šī diriģenta vadībā.

18.decembrī Liepājas Latviešu biedrības nama akustiski lieliskajā zālē bija klausāms Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts "Ziemas pasaka" diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.
Dažas bildes te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625506287069/

Paliek tikai ar vienu punktu

Neskatoties uz fantastisko fanu atbalstu, bullīšos meistarīgāki bija baltkrievi.

18. decembra spēle iesākās ar varenu fanu atbalstu un metalurgu aktīviem uzbrukumiem, kas jau pirmajā trešdaļā nesa divu vārtu pārsvaru. Tālāk liepājniekiem kaut kas samisējās un nācās vien priecāties par iespēju izlīdzināt rezultātu. Diemžēl bullīšos Liepājas Metalurgam atkal pieklibo, tādēļ vienīgos vārtus guva baltkrievi un Liepājai nācās samierināties tikai ar vienu punktu.
Visa reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625498226103/

Pieturvietu tīrīšana iet vaļā

Gaidīt tramvaju varēs bez bēdām. Vienīgais te kādu nojumīti varētu uzlikt, lai no lietus un sniega paglābtos.

Jāatzīstas, ka pēdējās dienās pilsētā pamatīgi sarosījušies sniega novācēji. Ielas principā labi izbraucamas un pat mazie krustojumi iztīrīti, kas iepriekš nebija manīts. Kaut kā nepiefiksēju citus gadus, bet atšķirībā no pagājušā gada, kad Kr.Valdemāra ielā krājās sniega kaudzes vairāku metru augstumā, šogad te ieradās vīri ar tehniku un veikli sakopa. Diezgan jauki.

Bijušā Kalva

Astoņdesmito gadu modes kliedziens.

Reiz, pērnā gadismta astoņdesmitajos gados te tapa varen iespaidīgs tirdzniecības centrs, kas saucās "Kalva". Pārtikas veikals, ateljē, balbieris un vēl šadi tādi pakalpojumi. Apkārtnē dzīvojošos bērnus toreiz apskaudām- te bija kur izkāpļāties, izložņāties. Varēja sēdēt un gaidīt, kad vērsies lielie ugunsdzēsēju depo vārti, kas atrodas pretīm, un no garāžām, gaudojošām sirēnām, skries sarkanās pažarnieku mašīnas. Izdomājām pat tik tālu, ka ar saviem paštaisītajiem bē em iksiem vakaros braucām uz šejieni, lai pabraukātos pa svaigi darvoto otrā stāva jumtu. Tie tik bij laiki!
Tad te sāka saimniekot Griģis. Te tapa maize, desas. Bija viens no Griģa veikaliem "Parks". Visbeidzot te ir, kā ir. Diezgam aplupusi vieta. Diez kādēļ bija jāizmet nosaukums "Kalva"?

Ziemassvētku rosība

Gribēšana ir, bet viss tā uz četrnieciņu pēc desmit baļļu sistēmas.

Skan Ziemassvētku meldiņi, cilvēki ar jauku noskaņojumu rosās gar stendiņiem, kas izvietoti pie "Kurzemes". Sniegs, diezgan salīgs. Jauki, ka pirms svētkiem tādas padarīšanas. Bet, ak vai, atkal gribas teikt, ka no tā visa taču varētu iznākt krietni feināks pasākums, lai te saskrietu visas apkārtnes ļaudis stāvgrūdām. Tak pietiktu ar dažām metāla mucām, kur iedegt ugunskurus un sasildīties, uzslietu kādu telti, kur tirgotu karstvīnu, alu, desiņas un štovētus kāpostus. Kur skanētu dzīvā mūzika un varētu kādu danci iegriest, kamēr bērni mielotos ar saldumiem un šļūkātu pa slidkalniņiem pie piparkūku nameļiem. Un tā katru nedēļas nogali līdz pat Jaunajam gadam. Un tik vien, kā varētu tirgoņiem neprasīt nekādas samaksas, pašvaldība varētu piešķirt kādu elektrības štepseli ar visu spriegumu, norīkotu dažus uniformētos marodierus no autostāvvietām un autobusiem pielūkot kārtību, vien ļaujot šajos grūtajos laikos radīt prieku, svētkus, labsajūtu un svētka garu!

Skaistā spēlē uzvara vien bullīšos

Rezultātu atklāja Vents Feldmanis.

Jāsāk ar to, ka spēles rezultātu ar spēcīgu šāvienu pa baltkrievu vārtiem atklāja komandas kapteinis Vents Feldmanis. Un lai arī visa 12. decembra spēle pagāja zem liepājnieku pārsvara un aktīviem uzbrukumiem, Bobruiskas “Shinnik” pēdējā trešdaļā spēja izlīdzināt rezultātu, ļaujot metalurgiem nodemonstrēt pārsvaru vien bullīšos.Neskatoties uz daudziem noraidījumiem un nespēju pamatlaikā noturēt pārsvaru, atzīšos, ka šī bija viena no skaistākajām Liepājas Metalurga spēlēm uz Liepājas ledus pēdējo mēnešu laikā.
Te fotoreportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625584073110/

Brīvdienu nesteiga

Pelēkā sestdienas aina aiz logiem.

Sestdienas pievakarē paviesējām kafejnīcā "Kupeja". Atskārtu, ka neskatoties uz gaužām bālo interjeru, kafejnīca atstāja ļoti patīkamu iespaidu. Laipni zēni jauki apkalpoja, pīrādziņi karsti un mīksti, bet buljonā daudz diļļu. Tieši, kā man patīk.
Tomēr visvairāk sēdēšanu patīkamu darīja lūkošanās uz garām gājējiem. Un reizē pamanīju divas lietas, kuras Liepājas centru padara mazliet skumīgu- tukšais laukums iepretīm "Kurzemei" un cilvēku mazums. Tādai pilsētai kā Liepāja ar 80 000 ļaužu par maz. Mūsu varētu būt divtik vairāk. Un visiem pietiktu vietas.

Tramvaju tilts svētku gaismās

Tiltam arī patīk rotāties.

Nu jau liepājniekiem ir pierasts, ka Tramvaju tilts svētkos tiek izgreznots. Gan Liepājas dzimšanas dienā, Līgo svētkos, gan Lāčplēša dienā, gan Ziemassvētkos. Pēdējos gan vissirsnīgāk. Tad te iedegas lampiņas!

Nelaime Kalpaka ielā

10. decembra pievakarē liela nelaime notikusi O. Kalpaka ielas 64. daudzdzīvokļu namā, kur ceturtajā stāvā bija izcēlies ugunsgrēks. Rezultātā viens cilvēks gājis bojā, bet pieci hospitalizēti. Pateicoties ugunsdzēsēju pūliņiem, nams paglābts no liesmām, taču pat vizuāli redzams, ka dzīvošana tuvākajā laikā tur nebūtu diez ko komfortabla.
Ja tā atklāti, tad šis silikātķieģeļu nameļu kvartāls jau agrāk izpelnījies gana nepatīkamu slavu, jo te mitinās krietns skaits marginālu cilvēciņu. Kādēļ tā sagadījies, pat īsti nezinu. 2007. gadā šajās mājās pat nogranda gāzes sprādziens.

 

XL Sala uzprišinās

Visas izmaiņas uz labu.

Pēdēja gada laikā pamatīgi mainījies pirmais Liepājas lielveikals “XL Sala”. Pamatīgi uz labo pusi mainījusies agrāk tik netīkamā “Maxima”, uz lielveikala otro stāvu tagad ved eskalators, bet nu pienākusi kārta arī ārpusei. Jaušams, ka lielveikalam tapis jauns logotips, beidzot reklāmas pēc visiem iepirkšanās centru talmudiem nestāv pažobelēs, bet veidos kopīgu gaismas kastu bloku. Manuprāt jauki. Un tīri tā neko sev.

Sniega tīrītājs

Kā uzsnieg sniegs, visa mana dienaskārtība ir jāpakārto sniega tīrīšanai. Agri no rīta trotuāru notīru. Arī vakaros. Ja snieg, jācenšās pa dienu notīrīt atkal, jo izmanīgie pašvaldības policijas zēni un meitenes būs klāt kā likts, neskatoties, ka blakus trotuāra daļa, ko gadus piecus neviens netīra. Bet tā vēl ir viena nelaimes puse- ja snieg pamatīgi, pa pilsētu šiverē 100 gadus vecs sniega tramvajs, kas visu manu darbu dažu sekunžu laikā padara bezjēdzīgu. Pēdējos gados manu pretenziju dēļ, gar manu māju gan mazliet tiek piebremzēts. Vismaz dienas laikā. Paldies par to!

Jauns apvadceļš

Tāds tagad izskatās Meldru un Dūņu ielas krustojums.

Agrāk retais zināja, kur Liepājā ir Meldru iela. Bet diez vai kāds zināja, ka ir tāda Dūņu iela. Līdz ar vērienīgo Brīvības ielas rekonstrukciju, Liepāja tikusi pie veselas jaunas ielas, kas agrāk drīzāk atgādināja kādu dubļainu iebrauktuvi. Un nez cik ilgi nemaz nebūs jāgaida, kad te taps jaunas ēkas un pilsēta papletīsies uz ezera pusi.

Atkal bleķi

8. decembrī Zemnieku un Tirgus ielas krustojumā mersedess un opelis sabojāja viens otram sānus. Par laimi, cieta tikai bleķi, tomēr liekas galvassāpes mašīnu īpašniekiem.

Pēdējā laika skaistākās debesis

Aiz mākoņiem zilas debesis.

Braucot pa Ganību ielu, krustojumā ar Nīcas šoseju, pamanīju gluži iespaidīgas debesu ainas. Uz necilo fortu fona cauri netīriem sniega mākoņiem lauzās cauri vakara saule. Kā no miega modies ūdens cauri kūstošam ledum, mākoņu spraugās izgaismojās zilās debesis, gara acīm liekot sajust brīdi, kad atspīdēs pirmie pavasara saules stari, saucot aizmigušajai dabai, ka laiks mosties no ziemas miega. Bet pagaidām vēl ziema.

Lielās egles tumšā apkārtne

Skaisti, bet tumši.

Atzīšos, kad deviņdesmito gadu nogalē izskanēja, ka Liepājā lielo egli nomainīs egļu karkass, kuru sabakstīs ar daudzām mazām eglītēm, biju sadusmots. Tā teikt, kādēļ tiek aizmirstas vecās tradīcijas? Bet kopš tā šodien pierastā egle sāka greznot Liepājas centru, esmu kļuvis par tās lielāko karsēju. Egle tik tiešām ir burvīga. Tā patīk lieliem un maziem. Te katru gadu nāk simtiem un varbūt pat tūkstošiem ļaužu, lai pie tās pienāktu, nofotografētos, papriecātos.
Bet allaž esmu bijis nesaprašanā, kādēļ egle tiek uzstādīta vietā, ka jābradā zālājs? Kādēļ te tik tumši? Ja ne egles lampiņu gaismas, tad Rožu laukumā varētu nolauzt kaklu. Atkal un atkal pats sev, domniekiem un visiem pilsētas gudrajiem prasu: kādēļ te nevarētu uztaisīt jauku celiņu ar apgaismojumu? Kādēļ gar ielas malu te joprojām nav daudzmaz ērta un sakarīga trotuāra, lai svētkos te varētu justies labi un ērti? Vai pēc svētkiem tā izbradātā zāle ir labāka? Un labi, ja ir sniegs, atceros kā bija, kad ziema padevās bez sniega. Dubļu jūra, tā teikt.

Māju aizsprosts

Toma ielas HES.

Katru reizi, kad eju garām šīm mājām Toma un Ausekļa ielas krustojumā, nespēju izdomāt skaidrojumu, kādēļ starp šīm mājām ir uzbūvētas tās divas augstās sienas, no kurām viena sen sabrukusi. Īsts aizsposts.

Principu sadursmes

Ganību un Kungu ielas krustojumā stāvvietā pie "Supernetto" arī uzlikta zīme par laika limitu. Tai pat laikā iedomājos, ka laika limita zīme principā ir veikala interesēs (maz ticams, ka te kāds īpaši kārotu novietot savu spēkratu, lai dotos pastaigās pa pilsētu). Tātad- sanāk, ka pašvaldības policija te faktiski strādā "Supernetto" labā. Un reizē iedomājos, ja jau municipāļi tik principiāli sākuši ganīt tos, kas aiz mašīnu vējstikla veikala stāvvietā nenoliek zīmīti ar apstāšanās laiku, vai tik pat principiāli tapis arī protoklos par absolūti netīrīto stāvvietu? Ja nemaldos, to taču no sniega ir jāattīra?

 

Pilsētas nemainīgās vietiņas

Gadi iet, gadalaiki mainās, bet raksturīgos vaibstus šis jaukais krustojums nemaina.

Ziniet, kas man allaž paticis Lielbritānijā? Ka tur viss, kas iz sazin kādiem laikiem, netiek uzskatīts par traucēkli, bet tiek saglabāts. Rindu mājas, pabi ar veciem aplupušiem logiem, vecās izkārtnes. Pat stabiņi ielu malās. Mēs, izbēguši no okupācijas laika socreālisma rēga apskāvieniem, joprojām steidzamies visu mainīt triecientempos. Veco bruģi prom, bet vietā betona klucīšus. Vecos stabus prom no vecām vietām. Vecās koka mājas jāpiebakā ar plastmasas logiem. Protams, ir jānotiek progresam, ir jānāk pārmaiņām. Vienmēr esmu priecājies, ja pārmaiņas pilsētas ainā ir modernas un labas. Taču ir piemēri, kad veco laiku burvību ar mūsdienu materiāliem burtiski iznīcina. Piemēra pēc vienmēr minu Gulbīšu dīķi, ko remontēt jau vajadzēja, taču galarezultātā no vecā palicis tik vien, cik nostāsti, ka reiz te esot peldējuši gulbji un pīles.
Kad atrodos Kūrmājas prospektā, allaž priecājos, ka šīs iela gadu gaitā mainījusies maz un spējusi saglabāk agrāko laiku godību. Un pat beidzamā gada lielās pārmaiņas, kad te tapa gan veloceliņš, gan skultpūru grupa, nekas nav zaudēts. Tā teikt, labs piemērs, cik jauki var apvienot veco ar jaunām ierosmēm.

Rožu laukums otrās Adventes dienā

Varbūt kādreiz Liepāja varētu tapt par Ziemassvētku tūrisma vietu?

Ja gribat labu noskaņojumu, saģērbieties silti un nāciet pacierāt pa Liepājas centru. Līdzīgi kā tas ir bijis iepriekšējos gados, arī šogad te jauki un mīlīgi. Izgaismotais Rožu laukums, gaismām rotātā Lielā iela, Zivju iela un universitātes priekša, rada pagalam labas noskaņas, ko paspilgtina sniega sega. Tiesa, pagaidām vēl auksti. Bet no otras puses, kas gan varētu būt labāks par baltu Adventi un baltiem Ziemassvētkiem?

Vienas meitenes uzvar, otras zaudē

Cīņa ne pa jokam.

Jaunajā Sieviešu basketbola līgā B grupas līderu cīņā “Liepājas Metalurgs 2″ (7-0) ar 72:56 (23:11, 20:9, 15:26, 14:10) savā laukumā uzvarēja “TTP 1″ (6-1). Sabīne Egle (“Liepājas Metalurgs 2″) guva 19 punktus un izcīnīja sešas atlēkušās bumbas. “Liepājas Metalurgs” kļuvušas par vienīgajām B grupas līderēm.
Taču bēdīgāk gāja “Liepājas Metalurga” meitenēm, jo zaudējumu Latvijas Sieviešu basketbola līgas (LSBL) spēlē ar rezultātu 55:70 piekāpās “Latvijas Universitātes” (LU) basketbolistēm. Šaja spēlē “Liepājas Metalurgs” komandā Līga Zdanovska guva 16 punktus un izcīnīja astoņas bumbas zem groziem.
Reportāžas ir te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625401457339/ un te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625526985066/

Sonora Vaice un Viesturs Jansons Liepājā

Izcili operdziedoņi Liepājā nemaz neviesojas tik bieži. Tādēļ publikas interese, aplausi un ovācijas bija lielas, jo lielas.

3.decembrī Liepājas Latviešu biedrības namā Liepājas Simfoniskais sniedza burvīgu koncertu- Amore Mio.
Lai iepriecinātu liepājniekus un Liepājas viesus klusajā pirmssvētku laikā, LSO mūziķi kopā ar Latvijā labi pazīstamiem un pasaulē atzītiem vokāliem– soprānu Sonoru Vaici un tenoru Viesturu Jansonu diriģenta Normunda Vaiča vadībā izpildīja dažādu slavenu operu un operešu mūziku. Koncertā skanēja fragmenti no Džuzepes Verdi operas Rigoletto, Džakomo Pučīni operas Bohēma, Johana Štrausa komiskās operetes Sikspārnis un citām operām un operetēm.
Visas bildes te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625526706794/

Apledojušās Ezermalas ieliņas

Ālandes iela domāta nekam. Braukt nevar, iet bīstami.

Nevarētu teikt, ka sals un aukstais laiks atnāca pilnīgi negaidīti. Nebūt nē. Ir taču gadalaiku mija, kad ziemai bija jābūt jau klāt. Pārsteidza drīzāk maiņas straujums, kad krasi bez nekādām atļaujām pierast pie stindzinoša spelgoņa, no plusiem uz tik draudošiem mīnusiem. Un tieši tagad redzams, cik biedējoši glumas ir mazās ieliņas. Piemēram Klaipēdas ielas iekšvartālu ieliņas tik slidīgas, kā slidotava. Braukt vai iet, grūti un bīstami tik un tā. Bet šodien aizcierāju uz Ezermalu. Tur ieliņas ne tikai baisi slidīgas, bet arī tik bedrainas, ka neviļus, lasot par transportlīdzekļu ikgadējās nodevas (nodokļa) celšanu, jākliedz šausmās: par ko jāmaksā?

Basketbola meiteņu otrā komanda turpina bez zaudējumiem

Lidojošā Agija Kruga.

1. decembrī Jaunās sieviešu basketbola līgas mājas spēli aizvadīja “Liepājas Metalurgs 2″ basketbolistes, kas Liepājas Olimpiskajā centrā ar vairāk nekā pārliecinošu rezultātu 63:36 pārspēja “Rīdzenes” komandu. Vietā teikt- ak, kaut jel pirmās komandas sniegums būtu tāds…
Reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625515665848/

Baltkrievu metalurgi atkal pārspēj latviešu metalurgus

Neskatoties uz varēšanu izlīdzināt rezultātu, bullīšos meistarīgāki bija viesi.

Spītējot liepājnieku sīvajai pretestībai spēles pamatlaikā, Žlobinas Metallurg tomēr spēja gūt uzvaru bullīšos, ļaujot liepājniekiem tikt tikai pie viena punkta. Beigās- 2:3 baltkrieviem par labu.
Reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625383777763/

Egle iedegta

Līdz ar salaveča un pilsētas mēra aicinājumu, egles gaismiņas iedegās.

Zirga pajūgs pa priekšu, simtiem bērnu ķekatnieku maskās, vismaz desmit reizes vairāk sagaidītāju, spītējot salam. Tā šovakar Liepājas ielas piepildīja ķekatnieku gājiens, kura kulminācija bija koncerts un lielās egles iedegšana Rožu laukumā.
Reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625384241179/

Liepājā turpinās stindzinošs aukstums

Ārā auksti, bet mājās silti.

Nevarētu teikt, ka novembris un rudens kopumā bija silts. Taču auksts līdz riebumam tas nebija noteikti. Līdz pēkšņi kā zibens no skaidrām debesīm pa ņuņņām iedeva tāds sals, ka maz nelikās. Tumsā, stindzinošā spelgonī, kad pirksti nejūtīgi, garāmejot nobildēju šo māju O.Kalpaka ielā, ar skaudību domājot, cik labi tiem tur iekšā, pie siltiem pavardiem virtuvēs...