 |
| Kaudzes līdz mašīnu jumtiem! |
Esmu autovadītājs... uhhhhhh, pat negribas rēķināt- 16 gadus! Neteikšu, ka esmu baigais ass, tomēr braukt iemācījos kādos 14 gados. Ar mammas zapīti. Nu ne par to stāsts. Ir elementāras šoferīšu patiesības, kas jāzin. Nu ķipa savstarpējā cieņa, nerakstīti likumi utt. Bet šajā ziemā apjaušu, ka jauniem tas nu dien ir kā melna bilde. Kaut vai par to sniega tīrīšanu no stāvvietām. Nu padomājiet, es notīru sniegu, lai pie mājas noparkotos, bet kāds cits tur ērti pēcāk parko savu mašīnu. Neesmu jau psihopāts, kas skries un lamāsies, bet ja tas notiek teju katru dienu, māc izmisums. Bet ar to vēl nav gana. Iedomājieties, ja tas gudrmelis noparkojas tavā iztīrītajā placītī tā, ka blakus nevar nolikties vairs neviens cits, proti- kādus 2 metrus no ielas malas. Un tādu piemēru tik daudz... Nu ko kašķēties, ko sūdzēties. Varbūt vienkārši mums visiem vajadzētu padomāt par citiem? Ja parkoties, tas korekti. Ja kāds palaiž, nobraucot no ielas malas, paskaties, vai palaidējs nav iestridzis kupenā. Ja kāds iestridzis, izkāp un palīdzi. Bet ja kāds palīdz, vismaz pasaki paldies un novēl svētīgu Jauno gadu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru