Raibākais Liepājas skatlogs

Vēl dažus teikumus var uzlikt uz nama pamatiem un uz durvju apakšas.

Ja kāds vēlas skaidri saprast jēdzienu "žīda piparbodīte", kādu ļaudis lietoja pirms Otrā pasaules kara, runājot par maziem veikaliņiem vai kantorīšiem, tad visspilgtāk to vizualizē solārijs Siena tirgus laukumā. Uz viena plastikāta loga koncentrēts tik daudz krāsu, tik daudz vizuāli tekstuālās informācijas, ka maz ticams, ka to kāds spēj izlasīt, īpaši tam neveltot dažu minūšu laika. Bet varbūt tāda arī bija šīs raibās bodītes saimnieku iecere?

Zatlers sapulcina pilnu biedrības nama zāli

Cerībās uz labāku rītdienu.

Jau aizmirsies, kad Latvijas politiķi spējuši sapulcināt tik daudz interesentu. Šodien Valdim Zatleram tas izdevās- Liepājas latviešu biedrības nama pilnā zāle pilna.

Stumbenis

Stumbenis ar potenciālu.

Varbūt kāds zin, kādēļ pāris gadus atpakaļ, nozāģējot šo veco apsi, daļa tās stumbeņa kā piemineklis tika atstāts? Nu labi, ne par to. Kamēr stumbenis nav sapuvis, aicinu pašvaldību noziedot dažus simtus latu, lai kāds rokdarbnieks no stumbeņa izkaļ kādu skulptūras atveidu, nodarvo to un uzliek uz stumbeņa mazu jumtiņu. Pēc tam pie tā varēs pielikt norādes un būs ūberstilīgi!

No Vecliepājas uz Jaunliepāju

Liepājas abas puses.

Bez maz vai akmens sviediena attālumā stāv divas Liepājas- Vecliepāja un Jaunliepāja. Bet lielā mērā ņemot, šie jēdzieni jau šķiet kaut kur iz dziļām vēstures anālēm. Mūsdienu mobilitāte un ātrums vairs neļauj domāt par Liepāju, kas sastāv no vairākām daļām. Vienkārši- Liepāja.

Baltic Sea Cup Liepāja 2011

Veterāns Ainars Jermačenko traucas uz trešo vietu.

Festivāla „Summer Sound Liepāja 2011” ietvaros 23. jūlijā Liepājā notika Starptautiskas skeitborda slaloma sacensības "Baltic Sea Cup Liepāja 2011". Sacensības organizē biedrība "Old school skateboard guys".
Vairāk par to skatiet video: http://sportacentrs.com/extreme/video/23072011-starptautiskas_skeitborda_slaloma_sacensi

Celtnieku ielā viss pa vecam

Iedodiet nejēgām asfalta rulli un viņu noasfaltēs arī pludmali!

Uzminiet, kur tas ir! Pareizi, tā ir Celtnieku iela. Cauruma lāpītāji jau sapratuši, ka bez šī cauruma Liepājas aina var kļūt nepazīstama, tādēļ, ka visi pie tā jau pieraduši. Tas brūk vairākus gadus vairākas reizes gadā un tiek lāpīts regulāri. Tā te iebruka 2009. gada pavasarī. Tā te iebruka 2010. gada jūnijā. Tieši tāpat te iebruka šā gada janvārī. Jauki, vai ne?
Bet ja nopietni, varu uzdot tikai vienu jautājumu: kas par to visu laiku maksā?

Summer Sound 2011 iet vaļā!

Sandra Nasić dedzināja!

Ar veselām septiņām skatuvēm, neskaitāmiem krogiem pie paša jūras krasta, milzu lietusgāzēm, milzu ļaužu pulku un 22. jūlija superkulmināciju- “Guano Apes”, var droši apgalvot, “Summer Sound 2011″ jau ir izdevies. Cilvēku jūra, labs noskaņojums visiem un burtiski pārpildītās Liepājas ielas ir gada notikums izklaides lauciņā.

Lai arī negaidīto lietusgāžu dēļ nojukuši grupu mēģinājumi un festivāls mazliet pat aizkavējies, atnākušo priekam tas nemaz nav traucējis. Vēl vairāk, tieši pēc lietus visi bija bezgala laimīgi, ka laiks apžēlojies un festivāls visas nakts garumā varēja notikt bez nokrišņiem, patīkamā Liepājas siltumā.
Te plašāka reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157627260239788/

Industriālās detaļas Oskara Kalpaka ielā

Biedējoši un interesanti reizē.

Braucot pa O. Kalpaka ielu virzienā uz pilsētas centru, kreisā pusē iespējams aplūkot vecās Liepājas mašīnbūves rūpnīcas cehus. Jau sen te netop mašīnas, bet toties palikušas detaļas, kuras spilgti vizualizē senāko laiku godību.

Karostas rēgi

Lai arī Karosta lēnām pārtop no bēdīgi slavenas okupācijas mantojuma zonas, vietumis kāds rēgs vēl pamanāms. Piemēram, pie paša Ziemeļu mola, kur ikdienas ierodas simtiem atpūtnieku un tūristu, ceļa malā bijušās padomju karaspēka daļas teritorijā ir redzami tik biedējoši grausti, kas ar savu bezjēdzīgo skatu kropļo visas jaukās ainas.

Liepājas pusmaratons

Skriešanas svētki izdevušies.

17. jūlijā Liepājas Piejūras parkā tika dots starts Liepājas pirmajam pusmaratonam, kurā dalību ņēma turpat tūkstotis sportot gribētāju. Gan bērni, gan nūjotāji, gan veterāni, kuri nodemonstrēja, ka skriešana ir sporta veids visiem vecumiem. Un protams- sportisti, kuru spēkos bija ne tikai pieveikt Pusmaratona 21 km, bet arī rādīt labu rezultātu sev un citiem par prieku.
Reizē jāpiekrīt Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieces Silvas Goldes teiktajam, ka īpašs priekš par to, ka izdevies “noorganizēt” tik pateicīgus un jaukus laika apstākļus.
Te fotoreportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157627105735883/
Te video par notikumu: http://youtu.be/60-F95WKwjo

Liepājnieki nodemonstrē cienīgu spēli pret slaveno “Red Bull”

Šoreiz zaudējums, bet ar cieņu.

Lai arī 1:4 zaudējums vairāku tūkstošu skatītāju klātbūtnē uz paša laukuma, jāatzīst, ka 14. jūlija spēle Liepājā nodemonstrēja, ka Latvijas klubs var līdzvērtīgi cīnīties ar komandām, kas ir krietnu sprīdi pārākas. Vēl lielāks bija gandarījums vērot metalurgus otrajā puslaikā, kad komanda ne tikai nenolaida rokas, bet arī turpināja apšaudīt pretinieka vārtus. Jāatzīst, ka šoreiz austriešu pusē bija ne tikai meistarība, bet arī veiksme, zinot, cik sarežģīti laika apstākļi bija šajā jūlija vakarā. Rezumējot- gribas atkārtot liepājnieku galvenā trenera Osipova pausto- rezultāts neapmierina, spēles gaita gan.
Vairāk foto te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157627077293399/

Motocikls un noteikumi

Pilnīgi vienalga par noteikumiem.

Varat man izskaidrot, kāpēc absolūts vairums, kas sēžas uz motocikla vai skūtera, iedomājas, ka viņiem noteikumi nav rakstīti? Ātruma pārsniegšana, apdzīšana pilnīgi nevietā un nelaikā, nepārtraukto līniju ignorēšana visos veidos. Labi, Liepājā satiksme maza, bet ja tā būtu kā, piemēram Vācijā? Ar ko Latvija tad atšķirtos no tās pašas piedirstās Indijas vai Afganistānas, kur satiksmes noteikumi vispār neeksistē?

Amber Sound Brass un Ieva Kerēvica

Nobūra publiku.

13. jūlijā pievakarē Promenade Hotel Hika zālē festivālā “Liepājas vasara” metāla pūšamo instrumentu ansamblis “Amber Sound Brass” Dzintara Jurgelaiša vadībā sniedza džeza koncertu, kur kā īpašo viešņu aicinājuši šarmanto Ievu Kerēvicu. “Amber Sound Brass” diriģents Dzintars Jurgelaitis, kurš arīdzan kā lielisks konferansjē ar aizraujošiem stāstiem papildina katru festivāla “Liepājas vasara” kamermūzikas koncertu, kopā ar saviem kolēģiem uzbūra burvīgu džeza mūzikas piedzīvojumu. Tādēļ kāds gan tur brīnums, ka koncerts pulcēja tik daudz klausītājus, ka Hika zālē vairs nebija nevienas pašas brīvas vietas.

Liepājā lietus

Lietus.

14. jūlijs Liepājā nu galīgi nejūlīgs. Lietus gāž spaiņiem... Gāž, gāž, gāž. Neko vairāk pat nav iespējams pateikt.

Raiņa ielas pārbrauktuves ainiņa

Laika tērēšanas vieta.

Raiņa un O.Kalpaka ielas dzelzsceļa pārbrauktuve. Nu tā te ir bieži. Labi, ja tikai viena lokomotīve. Ja sastāvs garāks, nākas gaidīt krietni ilgi. Reiz te pat kādu pusstundu stāvēju.

Viena diena Liepājas lidostā

Kad austriešu futbola kluba nofraktētā lidmašīna nolaidās, bija dzirdams, kā lidmašīnu riteņi sitas pret nelīdzeno skrejceļu.
Gluži kā skaņa, kad mašīnas brauc pa bruģēto Siena tirgu.
Ne velti Liepājas pašvaldība grib lidostu un skrejceļu steidzami pamatīgi labot.
Gaidīt tik tiešām vairs nevar.

Lai arī Liepājas lidosta ir otra lielākā civilā lidosta Latvijā- tā aizņem teju 218 hektāru platību, patiesība ir pavisam cita. Salīdzinot ar Rīgas lidostu, Liepāja atgādina mazu lauka lidlauciņu. Un ne tādēļ, ka Liepājā nav liela pasažieru termināļa vai lidmašīnu angāru. Arī esošais terminālis stāv tukšs, jo regulāru lidojumu nenotiek. Bet tā jau nav, ka Liepājas lidostā nav dzīvības. 9. jūnijā te ieradās iespaidīga Krievijas amatpersonu delegācija. Īpaši karsta bija 13. jūlija diena. Ne tikai burtiski, bet arī tiešā nozīmē, jo dienas vidū no Liepājas uz Baltkrieviju aizlidoja Ventspils futbola klubs, savukārt pēc stundas ieradās austriešu “Red Bull” no Zalcburgas. Un tieši tādās reizēs atklājas, cik daudz vēl darāmā, lai Liepāju nosauktu par visiem pievilcīgu. Ceļš, kas savieno Liepājas lidostu Cimdeniekos ar Liepāju vairāk atgādina ceļu kādā Krievijas sādžā. Ne tikai pats ceļa segums diezgan bēdīgs savā stāvoklī, bet arī ceļa malas atgādina nelāgas atmiņas par drūmajiem padomju laikiem. Aprakstītas ceļa zīmes, zālājs nenopļauts, bet nami apkārt atstāj diezgan nesakoptu iespaidu. Arī lidostas priekša kā izrauta no 21. gadsimta. Ne tikai bedrains un smilšains stāvlaukums, bet diezgan arī diezgan vienmuļa un nolaista apkārtne.
Par to, ka Liepājas lidosta ir steidzami jāmodernizē, nevienam nav šaubu. Par šī brīža absurdu liecina kaut vai tas, ka austriešu lidmašīna, izlaižot pasažierus, pēcāk devās uz Palangu, lai uzpildītu degvielu, jo Liepājā uzpildīt aviācijas degvielu nevar. Ja reiz pieminēta Palanga, tad gribas bilst, ka mazām lidostām ir nākotne. Palanga ir spilgts piemērs. Jā, Palanga arī padomju laikos bija daudz labāka lidosta, jo atšķirībā no Liepājas, Palanga arī toreiz bija kūrorta pilsēta. Bet redzot, cik strauji Palangas lidosta ir attīstījusies, gribas vai raudāt, redzot Liepājas lidostu. Nē, Liepājas lidosta ir jauka, maza un centīgi aprūpēta. Ļaudis te strādā, pilda savus pienākumus un par lidostu godam rūpējas. Bet vairāk nekā arī nav. Nav izveidots agrāk solītais militārās aviācijas postenis, lai Liepājā pastāvīgi bāzētos helikopteris, kas varētu veikts glābšanas darbus Baltijas jūras piekrastē. Un kas zin, ka tas būtu, “Beverīnas” jūrnieku liktenis būtu bijis citāds. Kas zin, kā būtu, ja nebūtu krīzes un no Liepājas turpinātos subsidēties lidojumi uz Rīgu un ārzemēm. Kas zin.
Bet ne par to. Gribējās vairāk par lidostu šodien. Jūsu uzmanībai viena diena Liepājas lidostā!

Liepājas lidostai nav tik modernu un iespaidīgu ugunsdzēsības mašīnu, tāpēc, kad atlido tik liela pasažieru lidmašīna,
palīgā tiek saukti pilsētas ugunsdzēsēji.
Kad lidostā lidojumu nav, visus ugunsdzēsēju pienākumus pilda paši lidostas ļaudis.

Lai arī šis braucamrīks ir vecs kā pasaule, tas ir uzprišināts un pat izskatās uz goda.
Pat Liepājas vārds tiek nests.

Ar šo autokāru tiek vesta pasažieru bagāža.

Lai trapa mašīna varētu uzņemt lidmašīnas pasažierus, lidostas ļaudīm nācās palauzīt galvu,
kā padomju laika reliktu piemērot konkrētai lidmašīnai
(pievērsiet uzmanību pakāpieniem, kas savienojas ar lidmašīnas izeju).
Izrādās austriešu izīrētā lidmašīna ir zemāka par citām, kas apmeklējušas Liepājas lidostu iepriekš.

Izkāpjot no lidmašīnas, daudzi steidzās izņemt savus telefonus un fotoaparātus,
kuros iemūžināja viens otru uz Liepājas lidostas fona.
Visticamāk, ka zalcburgiešiem bieži nenākas nosēsties tādās lidostās.

Un tā Austrijas futbola ļaudis pilntiesīgi šķērso Latvijas valsts robežu.

Diemžēl tik dzīvīga Liepājas lidosta pēdējā laikā ir ārkārtīgi reti.

Ja vēl mazliet iz vēstures, tad Liepājas lidlauks tika uzcelts 1940. gadā un līdz 1960. gadam tika izmantots kā okupācijas armijas militārais lidlauks. Liepājas lidlauka skrejceļš ir 2002m garš un 40m plats.

Simbols muļķībai

No gadsimta objekta par gadsimta izšķērdību par palikt vienkārši.

Liepājnieki uzreiz varēs pateikt, kas bildē redzams. Vai ne? Nu protams, tā ir Liepājas policijas ēkas spilgtākā detaļa- helikoptera laukums uz jumta. Policijai un pilsētai svarīga detaļa, kuru ar lielu pompozitāti atklāta klātesot pašam ministru prezidentam Kalvītim, iekšlietu ministrijas ģeneralitātei un daudzām citām augstām amatpersonām 2006. gadā. Bet, ak vai, uz šī nosēšanās laukuma vēl nekad neviens helikopteris nav nolaidies. Par to, kādēļ tas tā, varētu uzrakstīt veselu pētnieciskās žurnālistikas publikāciju, bet nu šoreiz ne par to.
Vienkārši žēl, ka tik labus projektus un ieceres sadiršam, samaksājot par to gandrīz 7 miljonus latu.

Trafarētie spēkrati

Redzams, ka mašīna aplīmēta ar lielu mīlestību, taču stilistiski diezgan neveiksmīgi.
Teksts, kas jāizceļ, vismazākais.

Cierājot, sāku vērot, kādas ir dažādu dienestu mašīnas. Proti, cik gaumīgi vai negaumīgi ir šo dienestu transportlīdzekļu krāsojums. Ja ugunsdzēsējiem un valsts policistiem lielā mērā viss ir unificēts, ko patīkamu vai nepatīkamu var padarīt tikai mašīnas modelis un krāsotāja gaumes sajūta, tad citiem dienestiem ir cita aina. Ātrās palīdzības mašīnas, īpaši tās svaigākās, kas ir dzeltenā krāsā, ir lieliskas. Spilgtas, pamanāmas. Ja tā atklāti, pašas labākās, kādas esmu redzējis, kur vien esmu bijis.
Bet ar apsardzes spēkratiem ir pavisam jautri. Agrāk, kad dažādi apsardzes uzņēmumi varēja izmantot zilās bākugunis, visiem bija vienots krāsojums- baltas mašīnas ar zilām svītrām. Kopš zilās bākugunis privātajiem apsargiem atņemtas, ar apsardzes spēkratu trafarējumu dažādi. Vieni cenšas vaiga sviedros, citi tam pieiet tīri simboliski.
Ja runā par mašīnu trafarējumu kurioziem, tad jaukas atmiņas man atsauca http://twitter.com/#!/TomsAtte , atgādinot par šo http://twitpic.com/p0ykr

Ātrās palīdzības Latvijā visiespaidīgākās. Kā no Holivudas filmām.

Jaunais tilts drīs atkal būs kā Jaunais tilts

Jaunā tilta nosaukums būs atkal atbilstošs.

Vismaz pēdējos patsmit gadus, saucot Jauno tiltu par Jauno tiltu, bija diezgan jāpārspīlē un jāpiedomā par nosaukumu. Asfalts uzburbis un sasprēgājis. Barjeras gar malām šķībi greizas, trotuāri vispār zem katras kritikas. Vārdu sakot, nevis Jaunais tilts, bet prasts padomju laiku tilts. Nu tiltu remontēs. Kopā ar jauno apvadceļu te viss mainīsies.
Tā lūk, biedrīši! Liepāja ceļas.

Jūras svētki atkal bez jūras svētku sajūtas

Jūras svētki bez jūras svētku sajūtas. Atkal. Jau trešo gadu.

9. jūlijā Liepājā risinājās tradicionālie Jūras svētki. Lai arī liepājniekiem tīkas izdomāt jaunu svētku saturu, kuros ar jūru un zvejniekiem sakara tā aizvien mazāk paliek, tomēr laba noskaņojuma Promenādē netrūka. Skanēja dziesmas, ļaužu čalas, tika pirkts un pārdots.
Pa dienu svētku ietvaros risinājās 5. Starptautiskais ielu teātru festivāls „Zeme. Debess. Jūra”. Jau pērn, kad šis festivāls tika apvienots ar tradicionāliem latviešu zvejnieksvētkiem, paudu savu neizpratni. Tāds balagāns vien iznāca. Drīzāk atgādināja ielu teātra vai cirka svētus, kam ar jūru tik vien sakara, cik jūtas jūras sāļums, ko iepūta vējš.
Pēcpusdienā uz jūrniecības koledžai piederošā kara kuģa “Namejs” notika Liepājā mītošo mazākumtautību biedrību veltījuma koncerts. Brīdī, kad biju Promenādē, pilnā sparā gāja vaļā kādas slāvu kopas uzstāšanās. Pēc būtības jau jauki, bet no otras puses atkal: kāds tam sakars ar Jūras svētkiem? Vai tad Liepājā mītošās minoritātes nav pelnījušas atsevišķus svētkus? Būtu taču interesanti.
Nelielām sajūtām neliels video: http://youtu.be/AtaKiRdg-6E

Liepājas- Klaipēdas šoseja

Vai ārzemju tūristi steigs uz Liepāju tērēt savu naudu pa šādu šoseju, kas savieno Latviju ar Lietuvu?

Šodien nācās pabraukt no Liepājas uz Lietuvas pusi. Bija patīkami redzēt, ka uz Liepāju brauca tik automašīnu ar ārzemju numuriem. Leiši, krievi, vācieši, igauņi, baltkrievi, somi un pat ungāru tūristu autobuss gadījās ceļā. Nācās kādu brītiņu gaidīt, lai paliktu tukša šoseja fotografēšanai. Bet, ak vai, cik pretīga kauna sajūta par to šosejas klājumu. Vienkārši pretīgi līdz vēmienam. Mēs te apskaužam Saūda arābus, kuri burtiski ar roku var parakt tuksnesī un nafta līst, bet paši neapjaušam, ka mums līdzīgi. Lietuvieši brauc Kurzemes piekrasti kā uz balto smilšu un jūras meku, jo pašiem tik mazs pleķītis pie Palangas. Še neskartās dabas burvību meklē viesi no tuvām un tālām ārzemēm. Te mūsu mājīgos viesu namos grib izbaudīt daudzi.
Bet tā vietā, lai smeltu naudu lāpstām, mēs visu protam sadirst kā neviens. Pat ceļus nevaram sakārtot, kas ir kā naudas āderes. Nu labi, nevaram tik labus sākt celt kā leiši vai poļi, nerunāsim nemaz par bagātajām Eiropas valstīm. Bet to, ka vismaz nevaram salabot ceļus līdz tādam stāvoklim, lai pa tiem varētu braukt daudzmaz normāli, ir nenormāli. Un gluži vienkārši, es jūtos slikti, jo jūtos burtiski apzagts. Nodokļus maksāju, degvielu leju tikai un vienīgi legālu no Statoila, tehnisko apskati izeju laicīgi, pieklājīgu ceļu nodokli maksāju nekunkstot. Bet kur mana nauda paliek?

Tieši aiz Nīcas asfalts ir burtiski pacēlies kā kurmju rakumi.
Ja tam brauc pāri, esat droši, diskus vai pat motoru var sadauzīt ātri.
Un tas notiek uz šosejas, kura Lietuvas pusē- pēc nieka 25 kilometriem pārvēršas par normālu Eiropas Savienības šoseju...

Aivara Kleina plenērs

Liepājā labi pazīstamā mākslinieka Aivara Kleina organizētais starptautiskais gleznotāju plenērs Liepājā notiek jau 16. reizi. Atšķirībā no citiem gadiem, pēdējos divus gadus Aivars kopā ar palīgiem plenēru padarījis plašākai sabiedrībai atvērtu. Un ne tikai tādēļ, ka pasākums notiek tieši Tirdzniecības kanālmalā uz Jūras ielas, bet gan arī tādēļ, ka plenēra programma kļuvusi krietni vien bagātāka. Te mazliet vairāk bilžu: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157627144857130/
Te arī neliels video: http://youtu.be/jDAfXdQl3SY

Liepājas vasara turpinās!

Interese nedalīta. Liela!

6. jūlijā pārpildītā "Promenade hotel" Hika zālē festivāla "Liepājas vasara" kamermūzikas ciklā skanēja gan klasika, gan džezs. Koncerta pirmajā daļā muzicēja Liepājas Simfoniskā orķestra kvartets – flautiste Anita Barlote, vijolniece Mirjama Pavļenko, altiste Itāna Kalniņa un čelliste Urzula Jurjāne– kolēģes, kuras sākotnēji šādā sastāvā kopā saveda muzicēšana dažādos saviesīgos pasākumos.
Koncerta otrajā daļā klausītājiem bija vienreizēja iespēja dzirdēt Latvijā vienīgo vijolnieku ansambli. Tā idejas autore un dibinātāja ir LSO vijolniece Mirjama Pavļenko, kas apvienojusi vienkopus tādas brīnišķīgas vijolnieces kā Evita Talalasa, Agrita Kukuka, Daiga Loceniece, Pārsla Šķubure un Annija Kolerta.
Savukārt koncerta noslēgumā LSO vijolnieku ansamblim pievienojās īpašie viesi – saksofonists Alex, kontrabasists Guntis Kolerts, ģitārists Māris Kupčs un taustiņinstrumentālists Jānis Strazds, lai atskaņotu speciāli festivālam Liepājas vasara izveidotu džeza programmu.

Iespaidīga krievu jahta

Bet īstie miljardieri ar tādām tupelēm nebrauc. Uz viņu jahtām stāv helikopteri...

Šodien Tirdzniecības kanālmalā pamanīju pietauvotu milzu jahtu. Milzu protams ir nosacīti. Ir jau pasaulē lielāki kuģi. Bet nu tomēr, Liepājas ūdeņi šādu jahtu arī neredz bieži. Bet lai nu vai kā, tad jahta kuģo zem Krievijas karoga un ir tapusi itāļu uzņēmumā "Azimut-Benetti". Jahta saucas "Tuna" un ir modelis "Azimut 70". Kuģa garums ir teju 22 metri. Iegrime gandrīz 2 metri. Maksimālais ātrums 32 mezgli. Tāda jahta maksā pāri diviem miljoniem eiro. Itālijā dabūnama bez rindas...
Šī jahta mēdzot uzturēties arī Maskavā. Tā kā uz kuģa esošie nebija pārāk runīgi, tad neko vairāk neuzzināju.

Interneta ziedu vilnis

Lai arī pagājušas dažas nedēļas kopš atklāšanas, gribējās uzrakstīt par vēl vienu jaunumu pilsētā. Proti, Jūras ielā tapis "Lattelecom" atbalstītais Interneta ziedu vilnis. Un tas ir viens no pieciem uzņēmumiem, kas ir atsaukušies ierosmei izvietot pilsētā dažādas ziedu kompozīcijas. Interneta zieda viļņa autors ir dizaineris un mākslinieks Kristaps Štobis. Vides objekts ir veselus 160 metrus garš. Tā lūk! Iepriekš rakstīju par "Čili picas" ziediem Jaunā ostmalā: http://www.liepajnieks.lv/2011/06/jauki-akcenti.html
 Un par "Swedbank" dobi Jūras ielā: http://www.liepajnieks.lv/2011/05/juras-ielas-apli-jauna-vides-reklama.html 

Adrešu lietu jautājums

K.Zāles 13 visai nosacīti.

Šoreiz ne par šo vietu, kurā reiz tapa brīnišķi bērnu apavi, bet gan par to, ka nams patiesībā visai nosacīti atrodas uz Kārļa Zāles laukuma, kā lasāms uz vecās numura zīmes. Patiesībā nams pilnīgi noteikti atrodas uz Bāriņu ielas. Īpaši tas nojaušams, kad laukumā notika pārmaiņas un tā vidū tapa degvielas uzpildes tanks. Iespējams, nekas nav mainījies un pamestais nams joprojām skaitās uz laukuma, taču ja ieskatīsities, redzēsiet, ka tā nemaz vairs nav. Bet nu tas tā. Ikdienas novērojums vienkārši.

Brīvības ielā gatava viena josla

Ai, kā Brīvības iela top!

Redziet, kamēr mēs- vairums ļaužu baudām vasaras jaukumus, ceļa būvnieki neslinko. Liepājā ielu triecienceltnes visās malās. Un Brīvības ielā jau jaušams, kāda būs iela, kad beigsies lielie darbi. Viena josla jau tik pat kā gatava!

Sliedes būs kārtībā

Rīgas ielā viss uz labu.

Piedodiet par nelielo klusumu, bet tas ir vienīgi un tikai laika trūkuma dēļ. Tad nu lūk, sācies jūlijs un jaunas lāga pārmaiņas pilsētā zem liepām. Rīgas ielā iepretīm viesnīcai "Amrita" beidzot tiek labots baisai asfalts, kurš vietā bija tā sacēlies, ka mašīnai tas būtu nenovēršams gals.