Viena diena Liepājas lidostā

Kad austriešu futbola kluba nofraktētā lidmašīna nolaidās, bija dzirdams, kā lidmašīnu riteņi sitas pret nelīdzeno skrejceļu.
Gluži kā skaņa, kad mašīnas brauc pa bruģēto Siena tirgu.
Ne velti Liepājas pašvaldība grib lidostu un skrejceļu steidzami pamatīgi labot.
Gaidīt tik tiešām vairs nevar.

Lai arī Liepājas lidosta ir otra lielākā civilā lidosta Latvijā- tā aizņem teju 218 hektāru platību, patiesība ir pavisam cita. Salīdzinot ar Rīgas lidostu, Liepāja atgādina mazu lauka lidlauciņu. Un ne tādēļ, ka Liepājā nav liela pasažieru termināļa vai lidmašīnu angāru. Arī esošais terminālis stāv tukšs, jo regulāru lidojumu nenotiek. Bet tā jau nav, ka Liepājas lidostā nav dzīvības. 9. jūnijā te ieradās iespaidīga Krievijas amatpersonu delegācija. Īpaši karsta bija 13. jūlija diena. Ne tikai burtiski, bet arī tiešā nozīmē, jo dienas vidū no Liepājas uz Baltkrieviju aizlidoja Ventspils futbola klubs, savukārt pēc stundas ieradās austriešu “Red Bull” no Zalcburgas. Un tieši tādās reizēs atklājas, cik daudz vēl darāmā, lai Liepāju nosauktu par visiem pievilcīgu. Ceļš, kas savieno Liepājas lidostu Cimdeniekos ar Liepāju vairāk atgādina ceļu kādā Krievijas sādžā. Ne tikai pats ceļa segums diezgan bēdīgs savā stāvoklī, bet arī ceļa malas atgādina nelāgas atmiņas par drūmajiem padomju laikiem. Aprakstītas ceļa zīmes, zālājs nenopļauts, bet nami apkārt atstāj diezgan nesakoptu iespaidu. Arī lidostas priekša kā izrauta no 21. gadsimta. Ne tikai bedrains un smilšains stāvlaukums, bet diezgan arī diezgan vienmuļa un nolaista apkārtne.
Par to, ka Liepājas lidosta ir steidzami jāmodernizē, nevienam nav šaubu. Par šī brīža absurdu liecina kaut vai tas, ka austriešu lidmašīna, izlaižot pasažierus, pēcāk devās uz Palangu, lai uzpildītu degvielu, jo Liepājā uzpildīt aviācijas degvielu nevar. Ja reiz pieminēta Palanga, tad gribas bilst, ka mazām lidostām ir nākotne. Palanga ir spilgts piemērs. Jā, Palanga arī padomju laikos bija daudz labāka lidosta, jo atšķirībā no Liepājas, Palanga arī toreiz bija kūrorta pilsēta. Bet redzot, cik strauji Palangas lidosta ir attīstījusies, gribas vai raudāt, redzot Liepājas lidostu. Nē, Liepājas lidosta ir jauka, maza un centīgi aprūpēta. Ļaudis te strādā, pilda savus pienākumus un par lidostu godam rūpējas. Bet vairāk nekā arī nav. Nav izveidots agrāk solītais militārās aviācijas postenis, lai Liepājā pastāvīgi bāzētos helikopteris, kas varētu veikts glābšanas darbus Baltijas jūras piekrastē. Un kas zin, ka tas būtu, “Beverīnas” jūrnieku liktenis būtu bijis citāds. Kas zin, kā būtu, ja nebūtu krīzes un no Liepājas turpinātos subsidēties lidojumi uz Rīgu un ārzemēm. Kas zin.
Bet ne par to. Gribējās vairāk par lidostu šodien. Jūsu uzmanībai viena diena Liepājas lidostā!

Liepājas lidostai nav tik modernu un iespaidīgu ugunsdzēsības mašīnu, tāpēc, kad atlido tik liela pasažieru lidmašīna,
palīgā tiek saukti pilsētas ugunsdzēsēji.
Kad lidostā lidojumu nav, visus ugunsdzēsēju pienākumus pilda paši lidostas ļaudis.

Lai arī šis braucamrīks ir vecs kā pasaule, tas ir uzprišināts un pat izskatās uz goda.
Pat Liepājas vārds tiek nests.

Ar šo autokāru tiek vesta pasažieru bagāža.

Lai trapa mašīna varētu uzņemt lidmašīnas pasažierus, lidostas ļaudīm nācās palauzīt galvu,
kā padomju laika reliktu piemērot konkrētai lidmašīnai
(pievērsiet uzmanību pakāpieniem, kas savienojas ar lidmašīnas izeju).
Izrādās austriešu izīrētā lidmašīna ir zemāka par citām, kas apmeklējušas Liepājas lidostu iepriekš.

Izkāpjot no lidmašīnas, daudzi steidzās izņemt savus telefonus un fotoaparātus,
kuros iemūžināja viens otru uz Liepājas lidostas fona.
Visticamāk, ka zalcburgiešiem bieži nenākas nosēsties tādās lidostās.

Un tā Austrijas futbola ļaudis pilntiesīgi šķērso Latvijas valsts robežu.

Diemžēl tik dzīvīga Liepājas lidosta pēdējā laikā ir ārkārtīgi reti.

Ja vēl mazliet iz vēstures, tad Liepājas lidlauks tika uzcelts 1940. gadā un līdz 1960. gadam tika izmantots kā okupācijas armijas militārais lidlauks. Liepājas lidlauka skrejceļš ir 2002m garš un 40m plats.