pirmdiena, 2013. gada 23. septembris

Lielā ielā pārmaiņas

Šodien no Lielās ielas skvēra būvlaukuma būvnieki noņēma skatu ierobežojošās plēves un skatam pavērās iespaidīga Liepājas centra aina par kādu vēl dažus atpakaļ varēja vien sapņot. Ja vēl te taps tas, par ko ir runāts un spriests, tad būs ļoti, ļoti iespaidīgi!
Mazliet vairāk bildes būs te: http://www.draugiem.lv/liepajalv/gallery/?aid=49656143
 

otrdiena, 2013. gada 17. septembris

Baltijas jūras šķērsošana

9. septembrī man bija tas prieks un gods Liepājas pilsētas uzdevumā sekot pazīstamajam burātājam Jānim Preisam pāri jūrai. Vajadzēja jau par to uzcept mazliet agrāk kādu rakstu, bet nu nekā. Darbs dara brīvu, bet tā sanācis, ka tomēr pamatīgi atņemt brīvo laiku.

Lai arī brauciens bija diezgan lielā ekspromtā, kā fotoreportāžu entuziasts bija kaujas gatavībā. Sākšu ar to, ka kuģošana pāri Baltijas jūrai, neskatoties, ka līdz Gotlandes salai teorētiski ir diezgan viegla, nemaz nav joki. Varbūt ar lielu prāmi pāri jūrai kuģot ir tīri labs pasākums, bet braukt ar jahtu vai laivu diezgan ekstrēmi. Nieka 150 km līdz Gotlandei nav gluži tas pats, kas pa šoseju. Pie metru augstiem viļņiem, ar vidēja izmēru jahtu tas izrādījās diezgan nopietns pārbaudījums. Tā kā šad tad esmu uz ūdeņiem biju, puslīdz stādījos priekšā, kas mani sagaida. Nopirku iemīļotās austriešu pretvemšanas tabletes, tieši pirms brauciena neriju un vēlu vakarā labam noskaņojumam noskrēju 6,5km. No rīta biju kaujas gatavībā. Somā ieliku līdzi 8 desmaizes, 1 litru ūdens un šokolādīti. Neko citu neņēmu, izņemot divus fotoaparātus, 10mm Sigmu, 17-70mm Sigmu un 70-200mm Canon, jo biju gatavs visu ceļu vemt, nevis ēst...
Tātad- 9. septembrī 6.30 sapulcējāmies promenādē pie pašas viesnīcas, kur gaidītās jahteles vietā gaidīja ūberjauka jahta baltā krāsā ar kādām parasti ceļo turīgi kungi virs pusmūža, kura priekšgalā zvilnē vismaz trīs meitenes bikini ar lepnu nosaukumu "Nordic Virgin".

Ostmalā jau rosijās Jānis Preiss ar komandu. Gatavoja buru, dēli, hidrokostīmu. Pie buras masta tika stiprināta Gopro kamera. Starp pavadītājiem Liepājas mērs Uldis Sesks, vietnieki Gunārs Ansiņš ar Juri Hadaroviču un ducis Liepājas žurnālistu. Seko dažas intervijas LTV pa telefonu, TV Kurzemei kameras priekšā un tad jau bija jāsāk kuģot, jo 07:00 bija jāattauvojas.

Gandrīz vai tieši laikā Jānis kāpj uz dēļa un sāk savu ceļojumu (ja to par tādu var saukt), daži foto, jahta slīd gar ostā pietauvotiem kuģiem un pēkšņi atskan ostas loču torņa metāliskā balss rācijā: "kas tas par spoku kanālā? Tūlīt pat pārtraukt!" Komanda veikli uzņem uz jahtas klāja Jāni, vējdēlis tiek uzlikts uz jahtas, lai Jānis vēlreiz kāptu lielajam burājumam aiz ostas vārtiem.

Aiz ostas vārtiem Preiss atkal kāpj uz sava dēļa, tiek notverta vēja plūsma, pacelta bura un brauciens pāri jūrai sākas. Jūra mierīga, mazi vilnīši, oranža rīta saule lec no Liepājas ezera. Gluži romantiski. Arī sajūtas gluži savādas, jo savos 37 mūža gados, visu mūžu pavadot pie jūras, no Liepājas uz Zviedriju taisnā braucienā neesmu nekad vēl devies, kaut domāts kā izskatās Gotlandes salā ir daudz!

Steidzu tvītot Liepājas tvitera kontam http://www.twitter.com/liepajalv (lūgtum piesekot, draugi!), jo jahtas kapteinis Armands informē, ka pēc jūdzēm 30 jūrā nekādu sakaru nebūs. Skurpulozi piefiksēju Jāņa darbības, patīkami redzēt, ka seko retvīti tostarp no "Rietumu Radio". Tātad- jūras šķērsošanai ar vējdēli seko daudzi. Patīkami.
Vēl pārsūtu no fotoaparāta WIFI kartes arī duci bilžu, ko domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas kolēģi pārsūta žurnālistiem un piepildās kapteiņa teiktais- jau pēc pusotras stundas brauciena jūrā sāk zust 3G. Fragmentāri tīkls parādās, bet fotogrāfijas nosūtīt vairs nevar.

Tā kā jahta pavada vējdēli, brauciens notiek diezgan lēni- no 6 līdz 13 jūdzēm stundā. Vietā gan bilst, ka Preiss burā ārprātīgā ātrumā, kamēr mēs kuģojam taisnā līnijā uz Gotlandes pilsētiņu Sliti, Jānim jāburā zig- zagā, jo tikai tā tiek ķerts ceļa vējš.
 Ir saulains, silti. Vējš Baltijas jūrai neraksturīgi maigs. Tiesa gan, tiko jahta apstājas, viļņos to mētā. Brīžam šķiet, ka švankā tā, ka ūdens smeļas pāri bortiem. Dažam labam uz jahtas jau paliek šķebinoši, bet visi turas braši.

Visa ceļa garumā Preiss nolaiž buru, ja nemaldos četras reizes. Buras nolaišana nosacīti ir zīme, ka jahtai jāapstājas pie Jāņa. Turpat uz dēļa Preiss padzeras, palūdz "Snikera" batoniņu, ko esot ielicis savā datorsomā. Kā īstens dabas draugs tukšo ūdens pudeli piepilda ar jūras ūdeni un tieši uzmet uz jahtas klāja. Izskatās, ka Preiss ir pilnīgi nenogurdināms- brauc bez apstājas. Tikai pirms pašas Gotlandes ar 200mm objektīvu atpūtas brīdī saskatu noguruša vīra seju. Jānim sāp mugura, ir drausmīgs nogurums, jo pieveikti vairāk nekā 300 km. Preisam tiek prasīts: kur kuģojam, uz tuvāko Gotlandes salas punktu vai tomēr uz pašu Slites ostu, kas nozīmē papildus 40 jūdzes. Jānis kategoriski lemj turpināt iesākto!

Kā cilvēks ar brillēm man horizonts ir horizonts, taču kapteinis jau informē, ka esam Gotlandes tuvumā. Binoklī esot redzams krasts. Ieskatos objektīvā, tiešām! Par Gotlandes tuvumu liecina lielie kuģi un viens otrs prāmis, jo šeit ir lielo kuģu ceļš. Ar prieku tveru jūras mirkļus. Parādās salas vēja ģeneratoru spārni un skursteņi. Tie esot Slites cementa fabrikas skursteņi. Paiet stunda un jau pavisam skaidri saskatāms zviedru krasts.
Pirms pašas Slites paveras iespaidīga krasta aina- milzu skursteņi un priekšplānā Zviedrijas krasta apsardzes kuģis. Frontāli mūsu ceļu šķērso dažas zviedru militārās lidmašīnas, atgādinot, ka esam citā valstī, kura savas robežas sargā moži. Neviļus atminos tik bieži piedzīvotās bērnības domas: kas aiz horizonta, kāda ir Zviedrija, kuras piena pakas un pudeles tik bieži esam atraduši izskalotas Liepājas pludmalē?

Dažas jūdzes pirms Slites Preiss uzņem ātrumu un rāda jahtai ceļu, jo viņam šī osta labi zināma. Jahtas kapteinis apdzen drosmīgā liepājnieka vējdēli un iebrauc Slitē. Aiz jahtas seko pats burātājs. Skan mūsu aplausi un bravo saucieni: Baltijas jūra šķērsota! Ar trešo mēģinājumu! Bravo, Jāni! Sūtu caur zviedru 3G foto, kas burtiski onlainā- minūtes laikā parādās lielākajos LV medijos tieši no Liepājas tvitera konta.

Lai arī Slite izrādās mazs miestiņš ar ostu, ko liepājnieki nosauktu par dažām ērtām laipām, piestātnē manam dažus sagaidošos. Vīrs ar sirmu bārdu fotografē, viņam pievienojas dāma. Vēlāk noskaidroju, tie ir vietējo mediju žurnālisti. It kā starp citu kungs pārprasa tik bieži saņemtu jautājumu: kāpēc uz viena pleca man Nikon uz otra Canon? Jābilst, ka vīrs ar Nikon. Saku to pašu, ko vienmēr: darbā Canon, personīgi Nikon...

Atnāk vēl daži sagaidītāji. Izrādās par Preisu viņi zin un esot mūs gaidījuši.
Pietauvojamies un tad jau piestātnei tuvojas arī Jānis. Seko apsveikumi, zviedru žurnālistu jautājumi, pašu tautiešu prieka vārdi. Preiss pozē, rāda bicepsus, smaida. Noguris, tomēr turas braši.
Un tad viss beidzas. Jānis ar komandu izceļ vējdēli, satin buru. Jau tiek domāts par mājupceļu, bet jahtas kapteinis visus "atvēsina"- brauciens uz Latviju var notikt tikai no rīta. Rīdzinieki protestē, jau izskan runas par došanos uz kādu vietējo lidostu, jo darba daudz, bet beigās visi tomēr pieņem kapteiņa lēmumu par pareizāko. Doties ar jahtu pa nakti jūrā, kuru viļņo tik pamatīgi (viļņi ap 2m), nogurušiem ir pārāk bīstami. Arī degvielas uzpildes Slitē nav (nav vispār pilnīgi nekā- ne ostas dispičera, ne kāda, kas paskaidrotu kas un kā). Tikt līdz Rīgai, kā plānots iepriekš, nav iespējams. Līkumots un braukts vairāk kā plānots. Liepājā pagaidām jahtu uzpildes arī vēl nav, atliek Pāvilosta. Armands paņem savu "Samsung" mobilo, izpēta laiku, kursu. Tiek nosprausts laiks: 06:00 starts uz Latviju. Uzticamies "škiperim", kā lasāms uz kapteiņa tetovējuma un esam gatavi pārlaist nakti Slites ostiņā.

Vakars pienāk krietni drēgnāks nekā Liepājas pusē. Kopā ar portāla www.liepajniekiem.lv žurnālisti nolemjam apstaigāt Sliti. Pirmais, ko lemjam- sameklēt ir kādu mārketu, lai nopirktu sausas zeķes, jo esam viļņos pamatīgi izmērcējušies. Veikalu atrodam, bet zeķu nav! Nekas, ir diezgan silti. Cenšamies noskaidrot zviedru kronas un lata kursa attiecību. Lai arī veikalā it kā viss ir, nekā tāda, ko sirds kārotu nav. Cepumi, siers, desas, konservi, gaļa, pusfabrikāti utt. Nepirksim taču saldētu picu. Tāpēc nekā sirdij tīkama. Ir kaut kādas bulciņas, bet nu nekārojas! Visbeidzot nopērkam sīkus krikumus, ko vakarā apēst- tās pašas gatavās sviestmaizes, apelsīnus un cepumus. Cenas principā kā Liepājas lielveikalos. Nu varbūt kādu duci santīmu vairāk. Jauku cepumu kaste 49 kronas, 0,5 L ūdens pudele 10 kronas. Pēc veikala visbeidzot apstaigājam Sliti, kas izrādās pavisam mazs miestiņš. Ļoti mazs... Ielās cilvēku maz. Augstākās ēkas jau pieminētajai cementa fabrikai. Mājas lielākoties divstāvu un privātās ar mazām sētiņām. Gandrīz vai mūsu Ezermalas vai Velnciema analogs. Ja runā par tīrību, tad Liepāja ir kārtīgāka. Viennozīmīgi! Ielas it tik pat gludas kā pie mums, trotuāri gan švakāki. Daudz velosipēdu pie namu durvīm un žogiem. Neviens gan nav pieķēdēts. Laikam urļaku tur vēl nav, bet zagt uz salas arī tā kā padumji būtu.

Burtiski desmit minūtēs lēnā solī šķērsojam to Sliti. Nonākam pie ceļu krustojuma, kas ved uz Visbiju. Būtu vella pēda, varētu pat aizmīties, bet nekā. Atpakaļceļā garām paiet trokšņains bariņš melnādaino, kas šajā skandināvu nomalē izskatās gaužām savādi un pat eksotiski. Acīmredzot tie ir ieceļotāji un laimes meklētāji, kas iemitināti kādas programmas ietvaros. Vēl satiekam vienu otru velobraucēju ērmīgās ķiverēs (kam tās tur, ja nav mašīnu?) un kādu vientuļu spēkratu. Kā vakara pārsteigums garām aiztraucas dzeltens autobuss. Redzot, ka mēs fotografējam, autobusa pasažieri mūs sveicina. Laikam jau nav daudz tūristu šajā mēnesī.

Atgriežoties ostiņā, satiekam Preisa komandu, kas fotografējas pie jahtkluba muzeja. Izrādās Slitē ir tāds kā Liepājas kults. Kā nekā lielākā pilsēta Slites tuvumā. Arī Jāņa Preisa nopelns, tāpēc pie muzeja lepni plīvo Liepājas karogs. Patīkami, ja neteiktu vairāk. Ja citkārt jūtamies kā mazie brāļi, šoreiz jūtamies kā latviešu imperiālisti, kas apciemojuši zviedru nomali. Joks protams...

Atgriežoties uz jahtas, dažas stundas pavadām pie Jāņa Preisa sievas Kristas klāta galda ar maizītēm un padzērieniem. Seko labas un raitas sarunas. Uzzinām par burāšanas noslēpumiem, Jāņa biznesa iecerēm, sportiskiem mērķiem. Ap pusnakti visi jau noguruši un tiek sadalītas guļvietas. Man tiek dīvāna daļa jahtas aizmugurē.

Izguļos neticami labi un pamožos no jahtas kapteiņa rosības. Tiek pārbaudīts klājs, iedarbināts dzinējs. Nepaiet ne ceturtdaļa stundas, kad atstājam Gotlandi. Mazliet dīvaini redzēt saullēktu no jūras. Kā Armands prognozējis, viļņi aptuveni pusotru metru augsti. Jahta lēkā, bet citādi labi braucam. Tiem, kam švakāki kuņģi, liekas slīpi un bāli cenšas nekustēties. Drošības labad arī es meklēju savas pretvemšanas tabletes. Jūras vidū sagribas uz tualeti. Par laimi pa vieglo, bet tas izrādās smagākais tualetes apmeklējums mūžā. Piecas minūtes cenšos taisni nostāties pie poda, bet katru reizi tas beidzas ar līdzsvara zaudēšanu un dauzīšanos pret atejas sienām. Tad seko mēģinājums sakārtoties. Un pie visa tā esmu tā sakratīts, ka jau paliek šķebīgi ne pa jokam! Pēc ķemertiņa apmeklējuma kapteinis smejas un skaidro, ka tādos viļņos arī vīri čurā kā dāmas- sēdus...

Atlikušo ceļu nolemju pavadīt tai pašā gulēšanas režīmā kā citi, bet nekā prātīga nesanāk. Vējš svilpo, brīžam viļņi apšļāc, arī telefons rokās prasa kādu kadru. Pēkšņi atskārtu, ka esmu iemidzis un ar baudu pamožos, jo viļņi daudz mazāki. Esam 30 jūdzes no Pāvilostas. Sāk strādāt mobilais tīkls un atsāku tvīterot. Jūras ainas ir burvīgas. Rīts joprojām patīkami dzestrs.
Pāvilostas ostā mūs sagaida dzīvelīga osta- jahtas, zvejas kuģīši, tīklu žogi, vīri, kas rosās ap laivām. Ir saulains, ir kurzemnieciski sāļš gaiss. Un atkal neviļus kopīgi atzīstam, ka Slite Pāvilostai skaistumā un mājīgumā zaudē vienos vārtos.

Nu lūk, tāds bija mans brauciens pāri jūrai, sekojot Jāņa Preisa varoņdarbam, kas apskatāms te: http://www.draugiem.lv/liepajalv/gallery/#/liepajalv/gallery/?pid=327074579

Savukārt Slites foto pielieku jūsu uzmanībai savā ūbervecajā blogā, jo citur tās neesmu licis! Pēc bildēm iemetu arī mazu telefona video, lai redzētu Baltikas vidu.












pirmdiena, 2013. gada 16. septembris

Krievu prāmju līnija tagad arī Liepājā

Šodien pabiju ostā, kur tika atklāta jauna prāmja līnija starp trīs valstīm- Krieviju, Latviju un Vāciju. Iespaidīgo izmēru prāmis Liepājas ostā ienāk pirmdienas rītā ceļā no Vācijas, bet nākotnē plānots, ka tas piestās Liepājas ostā arī braucot pretējā virzienā. Tas varētu notikt ceturtdienās. Tāpat tiek plānots līnijā uzlikt vēl vienu prāmi. Jācer, ka viss būs štokos!
Mazliet foto meklējiet te: http://www.draugiem.lv/liepajalv/gallery/?aid=49529700
 

svētdiena, 2013. gada 15. septembris

Viens Vecliepājas krustojums

Ejot pa smilšaino Arnolda ielu, neviļus iekrita acīs Vecliepājas nomaļo nostūru burvība. Vecās durvis, koka stabi, noteku čuguna restes un citas jaukas detaļas. Acīs iekrita arī vecās infiormatīvās plāksnītes uz ārdurvīm. Sīkums, bet sirdi sildoši. Ja tā padomā, cik jaukas ir tādas nesteidzīgas rudens pēcpusdienas pilsētas baudīšanai, vai ne?

piektdiena, 2013. gada 13. septembris

Parlamentārais basketbols

Izrādās zēni no parlamenta tīri labi spēlē basketbolu. Un neticamākais, ka ne tikai leiši un latvieši, bet arī igauņi, kuri Baltijas Asamblejas basketbola turnīrā pat uzvarēja! Mazliet bildes no šī pasākuma te: http://www.draugiem.lv/liepajalv/gallery/#/liepajalv/gallery/?pid=327391027