Veikaliņš, kura seja mainījusies

Tagad veikalu tīklu "Top" zin ne tikai Liepājas pusē. Bet reiz šī veikalu tīkla lepnākais veikals bija tieši šis te- Klaipēdas ielā starp vienmuļiem piecstāvu namiem. Nu jau tas stāv gana aizmirsts un ir vienkārši mazs pārtikas veikaliņš. Taču kad tapa, bez maz vai viens no lielākajiem veikaliem bija! Un pie tam vēl gana simpātiskās krāsās, kuras nu nomainītas uz bezpersoniski balto...

 

Migla

Agrs pavasara rīts. Visapkārt migla, ka i cauri neredzēt. Tie nav lauki. Stāvu J. Čakstes laukumā un skaidri jo skaidri dzirdu kā pilsēta atdzīvojas: sāk dungot tramvajs, tālumā skan vagonu stumdīšana stacijā, pa bruģētām Vecliepājas ieliņām ielām sāk rībināt mašīnas.
P.S. 2003. gada maijs.


 

Ārprāts Kārļa Zāles laukumā

Es jau biju aizmirsis, ka kādus piecus gadus atpakaļ šāds izskatījās Kārļa Zāles laukums Liepājā. Vislielāko bardaka sajūtu vismaz gadus desmit šim plašajam laukumam piešķīra kāda augsta un varena Liepājas amatvīra autoveikals. Bezgaumīgās reklāmas, piemēram "Laiks mainīt čības" utt., autostāvvieta ar daudzām grabažām un daudzās mazās būdiņas ap šo veikalu, laukumam, kam piešķirts dižā tēlnieka vārds, deva gaužām marginālu iespaidu. Vismaz Liepājas viesiem te bija jāmet liels līkums.

Tas bija labākais lielveikals Liepājā

"Rietumu centrs" 2003. gada maijā. Tūlīt vērsies vaļā. Un pēc atvēršanas nelika vilties. Tik tiešām bija kaut kas! Joprojām dusmojos, ka šī brīnišķā lielveikalu ķēde zudusi.

 

Palaidnieki

Krišjāņa Valdemāra un Jūrmalas ielas krustojums. Ja ievērojāt, tad tas ir vienvirziena ceļš, kuru neievēroja brašie kārtības sargi. Tā kā ne avārijas signālu, ne bākuguņu gaismas nemanīju, pieļāvu, ka tādai rīcībai bija svarīgi iemesli.

 

Latvieši līksmo

Beidzamos gados radies iespaids, ka vienīgās reizes, kad mūsu nācija spēj mobilizēties pozitīvā kopumā, ir laiks, kad mūsu hokeja izlase iziet uz ledus laukuma un sasniedz uzvaru. Sporta līdzjutēji protams nav nekas īpašs, tomēr Latvijas hokejfani ir unikāls fenomens pat pasaules mērogā. Pretēji agresīvajiem angļu vai krievu futbola līdzjutējiem, kuru konkurējošie grupējumi maz atšķiras no paramilitāriem grupējumiem, kas pie jebkura spēles iznākuma gatavi rīkot grautiņus vai sakropļot pretinieku komandas līdzjutējus, mūsu hokejfanu kopums rada tikai un vienīgi pozitīvas sajūtas. Prieks ir dubultā, ja gadās tās unikālās reizes, ka tieši 4. maijā mūsu izlase spēlē ar Artura Irbes vārdiem principiālo pretinieku- Krieviju. Ja uzvaram, mūsu gaviles skan vareni. Ai, kā gribētos šādus mirkļus biežāk!
Visa reportāža apskatāma te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:30860/