Stereotipos nav atbilžu

Lai arī es nesaprotu, kam ir laiks domāt sloganus, griezt trafaretus un pilsētās to manifestēt, krāsojot uz sienām, šim Kr.Valdemāra ielā varētu arī piekrist. Vienīgais ja ieraudzītu, ka kāds to dara pie manas mājas, iedotu bietē. Tie ir stereotipi?

Senu sajūtu ieliņa

Apšu ielā klusums.

Apšu iela, Bērzu iela, Eduarda Veidenbauma iela, Palmu iela- visas glabā savdabīgu pagātnes elpu. Katrā kokā, katrā vecajā namā, katrā sētmalē. Nu palūkojat, kādas burvīgas ielas ainiņas vēl atrodamas Liepājā. Kā iz 19. gadsimteņa.

Tikai grīda palikusi

Viss mainījies. Tikai grīda vecā.

Bāriņu ielā jau sen nojaukta namiņa vietā vien pamati palikuši. Un dēļu grīda. Vai nav savādi, cik simtus gadus atpakaļ šos dēļus deldējuši ļaudis, kuru jau sen vairs nav. Nav arī vairs meistara, kas tos taisījis. Nav arī to, kas šos kokus veda zāģēt, jau sen nav to vīru, kas cirta mežu kokmateriālam. Laiks skrien kā traks, ja tā atklāti. Bet grīdas dēļi palikuši.

Mans ir mans, bet jūsu- mūsu!

Principiālā nama neprincipiālie paradumi.

Reiz par šā nama hiperprivātuma izpratni jau rakstīju. Proti, savu eventuālo nama perimetru namā mītošie ierobežojuši ar apmalēm, zīmēm, dažādiem akmeņiem. Diezgan neestētiski un neērti, bet ne par to šoreiz. Tā sakot- nedomājiet i kāju spert uz mūsu teritorijas! Ja kāds tur iedomājās nolikt mašīnu, sekoja pie mašīnas pielipināts brīdinājums. Nereti talkā tika saukta arī pašvaldības policija.
No vienas puses protams šāds pašapzinīgums ir visādi apsveicams, bet no otras puses? No otras puses tam visam ir nepatīkamas ēnas puses. Tieši šajās dienās šā Klaipēdas ielas nama priekšpusē notiek trotuāra maiņa. Protams, protams, ļoti jauki, bet tai pašā laikā, šo remontdarbu dēļ paši nama iemītnieki palikuši bez iespējas noparkot savus spēkratus. Tādēļ principiālie nama iemītnieki ņem un savus spēkratus parko, kur pagadās. Pie citiem namiem, kuri ir tik pat apčubināti un kuru saimnieki ir paši iemītnieki. Blakus citu apčubinātām dobēm, krustojumos, kas citiem liedz daudzmaz droši lavierēt pa mikrorajona šaurajām ieliņām. Un te vietā jautāt- varbūt tomēr kaimiņiem vajadzētu viens otru vismaz cienīt tik, lai nebaidītu citus ar rungu? Citādi kā komunismā- mans ir mans, bet jūsu- mūsu!

Ielu sīkumiņi

Braucējiem dzīvi atvieglotu ielu marķējums.

Personīgi man ir sajūta, ka daudzām Liepājas ielām prasās marķējums. Tas ne tikai disciplinē satiksmes dalībniekus, bet arī ielu padara pilsētai daudz atbilstošāku. Bet tai paša laikā ar to marķēšanu gan vajag būt uzmanīgiem, lai nesanāk, kā te: http://www.liepajnieks.lv/2011/05/pec-labakajam-padomju-tradicijam.html

Robežsargu jaunākais kuģis

Jaunākais robežsargu kuģis RK – 20 "Rānda".

Joprojām īsti neizprotu, kādēļ Latvijā tik liels līdzekļu trūkums, bet par jūras robežu drošību gādā veselu divu militarizētu resoru flotes- Jūras spēki (aizsardzības ministrija) un robežsargu flote (iekšlietu ministrija), kas, cik noprotu, ir padota Ventspils pārvaldei zem nosaukuma Jūras operāciju koordinācijas centrs.
Ja par pirmajiem- Jūras spēkiem vairāk vai mazāk man viss ir skaidrs un te viss ir saprotami- ko šis dienests dara, kādēļ viņiem ir kuģi, kuteri, bruņojums utt. Informācija par Jūras spēkiem ir diezgan brīvi pieejama internetā. Iespējams, te pie vainas Latvijas armijas un aizsardzības ministrijas labais darbs ar sabiedrību, kamēr iekšlietu ministrija pārāk netiecas stāstīt par saviem kuģiem. Vienīgais, ko atradu, ir šis: http://www.rs.gov.lv/index.php?id=842&top=787.
Par robežsargu floti man nekas nav skaidrs. Cik esmu lasījis, šim dienestam ir trīs kuģi un ap 10 kuteru. Vismaz internetā par šīs struktūras būtību atrast daudzmaz sakarīgu informāciju ir neiespējami. Vēl vairāk- gandrīz gada garumā Tirdzniecības kanālmalā tieši pie TEC Jaunliepājas pusē stāv pietauvots robežsargu kuģis "Tiira" un tas nekādi neliecina, ka darbs kūsāt kūsā.
Bet lietas būtība nav tanī. Uzmanību gribēju pievērst tam, ka Tirdzniecības kanālā pietauvojies robežsargu flotes jaunākais kuģis "Rānda". Tas tapis Igaunijā 2007. gadā. Kuģa garums ir 23,6 metri, platums – 5,65 metri, iegrime – 1,3 metri. Tā maksimālais ātrums ir 22 mezgli.
Ja kāds robežsargu flotes lietās ir zinošāks, varbūt pakomentējiet un pastāstiet.

Puķu gliemezis

Šogad noņemu cepuri Liepājas pašvaldības priekšā, kas beidzot izpratusi, ka vides krāšņošana nav greznība. Kā jau rakstīju, šogad pilsētas apzaļumošanai un izskaistināšanai pievērsta pamatīga uzmanība. Bet šajā postā vēlējos izcelt visiem labi zināmo gliemezi Klaipēdas un Ūliha ielas krustojumā. Īsumā- vai nav perfekti? Vai nav izcili? Vai šis nav īsts šedevrs? Aplausi autoriem!

Kā nolīgojāt?

Svētku jūtīs.

Līgo vakarā aizcierāju līdz veikalam. Un tādu sireālu ainu piedzīvoju uz Līvas laukuma- nevienas mašīnas, neviena cilvēku. Sajutos kā Vila Smita attēlotais varonis filmā "I Am Legend". Klusums neticams. Tikai putni dziedāja. Un kāds tur brīnums no otras puses, mēs taču esam līgotāju tauta un šajos svētkos skrejam pie dabas krūts!
Laikam biju viens no tiem dažiem liepājniekiem, kas šajās dienās palika pilsētā. Bet kā jūs, draugi, nolīgojāt?
Bet tā jau nebija, ka Liepājā viss klusu. Pašā svētku pievakarē notika arī šis tas: http://youtu.be/QgpVTnH30b0

Zaļais namiņš

Skaisti, bet ēkai kaitīgi...

Vidusceļa ielā redzams šāds namiņš, kurš apaudzis ne pa jokam. Atzīšos, man tas šausmīgi patīk. Agrāk arī mana nama sētas puse bija tāda. Bet diemžēl šim zaļumam ir viena nelaime- šīs augs kā čūska ievijas vismazākajās šķirbiņās, ieaug pamatos, jumta korēs, notekcaurulēs un tā tālāk. Diemžēl skaistums prasa upurus vistiešākajā nozīmē...

Ezera ielas burvība

Pat mašīnas te var sastapt ar vēstures elpu.

Ezera ielas burvība ir tanī, ka tā ir ļoti maz mainījusies pēdējo divu gadsimtu laikā. Ja vēl taptu atjaunots vecais bruģa segums visā ielas garumā, uzlabotu ielas apgaismojumu un uztaisītu ērtu trotuāru ar veloceliņu, šī iela taptu par īstu Vecliepājas neskarto pērli.

Vites un Hikes bāriņu patversme Bāriņu ielā

Tieši ar šī nama vēsturi saistāms ielas nosaukums.

Bāriņu iela ir viena no vietām, kurā vēl pamatīgi jūtama pagātnes elpa. Labā nozīmē. Te saglabājušās mājas, kuras ir apskates vērtas kaut vai dēļ tā, ka ap tām raisās dažādi notikumi. Diemžēl ir arī tā, ka daudziem namiem vajadzīgs pamatīgs remonts, par ko rakstīju iepriekš.
Bet reunājot par fotogrājā redzamo, tad te redzama tirgotāja Štobes ēka, kurā 1810. gadā pa ceļam uz Rīgu īsu brīdi Liepājā uzturējies arī Zviedrijas karalis Gustavs IV Ādolfs. Pēc 28 gadiem- 1838.gadā uz šo namu pārcēlās Vites un Hikes bāriņu patversme. Bet līdz pat 1940. gada baisajai okupācijai tas bija Liepājas Aizsargu pulka nams.
Te varat aplūkot lielisko Gunāra Silakaktiņa stāstījumu par šo namu!

Jānis Rozītis un streetbike freestyle Liepājā

Tādas lietiņas Liepājā vēl nebija redzētas.

Policija slēgusi satiksmi, Rēcošs motocikls, svilstošu riepu gumijas dūmi, galvu reibinoši triki uz motocikla. Un tas viss pašā Liepājas centrā vairāku simtu ļaužu ielenkumā. Kas noticis?

Izrādās viss pavisam vienkārši. 18.jūnijā uz Lielās ielas pie bāra „Coyote Fly” liepājniekiem bija iespēja vērot ielu streetbike freestyle šovu, kurā Latvijā un ārvalstīs pazīstamais Jānis Rozītis kopā ar savu sievu Sandru Rozīti sajūsmināja Liepājas publiku.

Te arī video.

Drīz te trauksies mašīnas

Pat nezinu, kā šo vietu nosaukt. It kā te top Ganību ielas turpinājums. Bet no otras puses, gadu desmitiem Ganība iela beigusies līdz ar Tirdzniecības kanālmalu. Lai nu kā, nemaz ilgi nav jāgaida, kad te būs jauna iela, kas savienos Ganību ielu ar Zemnieku un Brīvības ielām.

Vecā miliču būdiņa nojaukta

Vēl mirklis un būcenis pazudīs.

Reiz te tusēja VAI (krieviski Государственная автомобильная инспекция) un pēc tam arī ceļu policija. Nu laiki citi. Kārtības novērošanai vairs nevajag statiskus posteņus. Tāpēc jau gadus 15 šī būdiņa bija pārvērtusies par biedēkli, ar kuru jauno superceļu būves laikā izrēķinājās ceļu būvnieki.
Te neliels šī procesa video: http://youtu.be/DimlfC9YGKA

Liepājas skaistākais trotuārs

Palmu ielas trotuārs- trotuāru šedevrs.

Liepājā tikai dažās vietās saglabājies agrāk tik tradicionālais Liepājas trotuāru segums. Diemžēl nekur trotuārs nav atjaunots savā vēsturiskajā izskatā, bet redziet, Palmu ielā itin labi vēl bija saglabājies vecais trotuārs. Un veco trotuāru godam atjaunojuši. Un nu mēs varam redzēt, cik jauks un perfekts agrāk tas bija.

Savukārt ielas pretējā pusē joprojām izcili saglabājies veco dieniņu trotuārs.
Vietā bilst, šis ir mans mīļākais trotuārs Liepājā.

Bet te jūsu uzmanībai Gunāra Silakaktiņa stāsts par šo pašu bruģi!

Bija māja, nav mājas

Nu ko, labs darbs paveikts. Agrāk tik netīkamais grausts novākts. Nu jāgaida, kad tiks paplašināta normālai kustībai iela.
Kā tas notika, mazliet te: http://www.liepajnieks.lv/2011/05/ielu-atbrivo-satiksmei.html

Neapdomības un neuzmanības dēļ jācieš citiem

Šodien Klaipēdas un Jūrmalas ielas krustojumā, kurš sazin kādu magnētisko lauku un āderu dēļ ir īsts melnais punkts, atkal notika avārija. Šoreiz pagalam prastu iemeslu dēļ. Automašīnas BMW vadītājs, kurš pie sava spēkrata ticis vien dažas dienas atpakaļ, neievēroja zīmes prasību un brauca krietni ātrāk nekā uz Siena tirgus laukuma atļauts. Prasīto 30 km/h vietā braucējs ieskrējās acīmredzot krietni virs 50km/h. Savukārt kāds cits neuzmanīga braucējs ar Volvo centās šķērsot krustojumu, neievērojot, ka priekšroka ir tiem, kas brauc pa Klaipēdas ielu. Rezultātā BMW vadītājs vairs nespēja sabremzēt un izvairīties no sekām, un rezultātā ieskrēja malā stāvošā spēkratā Opel Ascona. Par laimi opelī neviena nebija, bet ja tur kāds sēdētu, sekas būtu vairāk nekā drūmas, teicās opeļa saimnieks Andris.
Mašīna tik šausmīgi sadauzīta, ka pat magnetofons no paneļa izlidojis. Arī pats panelis atlūzis. Mašīna no trieciena tik spēcīgi samīcīta, ka to vienkārši vairs nevarēs atjaunot. Varētu jau teikt, ka sīkums, vecs opelis Andris sevi mierina, bet reizē ļoti žēl. Tā ir viena no pēdējām braucošām Opel Ascona Liepājā. Mašīna burtiski pārtaisīta no jauna. Īsts roku darbs. Jau vairāk kā 15 gadu ar to braukts. Bet galvenais, nākusi mantojumā no tēva. Un nu- viena neuzmanīga braucēja dēļ hobijs un iemīļots vāģis pagalam.
Tāpēc, tikai viens mierinājums, ka visi sveiki un veseli.

 

Brāļu tautas kopīgi piemin represiju upurus

Tautu meitas un tautu dēli.

11. jūnijā Liepājā ieradās vairāk nekā 100 viesu no brālīgās Lietuvas, lai kopā ar liepājniekiem dotos piemiņas gājienā uz Centrālkapiem, godinot un atceroties tos, kuru asiņainā padomju vara represēja un izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā. Plecu pie pleca ar Liepājas jaunsargiem soļoja arī lietuviešu jaunsargi, nesot savas valsts karogus.
Pie piemiņas akmens, kur gājiens noslēdzās, sekoja uzrunas, mācītāja aizlūgums, skanēja dziesmas abu brālīgo tautu koru izpildījumā. Piemiņai par aizvestajiem pie pieminekļa gūla ziedi.
Te vairāk foto: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626816742511/

Platiem soļiem Brīvības iela top!

Brīvības ielas remonts jau sasniedzis krustojumu ar Zemnieku ielu. Aizvien vairāk neērtību, aizvien lēnāka braukšana, bet reizē arī aizvien tuvāk tas brīdis, kad Brīvības iela būs gatava!

Jūras katedrāles iekšpuse

Pareizticīgo Liepājas Sv. Nikolaja Jūras katedrāle ir viens no arhitektūras brīnumiem Karostā un reizē arī tapis par šīs pilsētas daļas simbolu.
Karostas katedrāles projekta autori ir Sankt-Pēterburgas arhitekts Sergejs Geļenzovskis un Vasīlijs Kostjakovs. Tās konstrukcija ir unikāla- kā varat redzēt tās iekšienē nav kolonnu. Visu milzīgo piecu kupolu masu tur četras krustojošās arku velves. Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam 1903. gadā.
Svinīgajā katedrāles atklāšanas ceremonijā piedalījās pats Krievijas imperators Nikolajs II, viņa ģimenes locekļi un citi Krievijas impērijas valstsvīri.
Bez tam Karostas katedrāle ir viens no lielākajiem pareizticīgo dievnamiem Latvijā.
Te var aplūkot dažas bildes, kur redzama katedrāles ārpuse: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157623831861864/

Šķēdē atkal skan šāvienu troksnis

Armija mācās sargāt mieru.

Šķēdes apkaimē atkal skan šāvienu troksnis. Bet šoreiz gan nekā ļauna nav noticis. Pie vainas šoreiz Latvijas armija, kurai no 6. līdz 9.jūnijam Šķēdes poligonā risinās lauka mācības “Baltic Zenith 2011″. Tieši jūras krastā savus zenītlielgabalus, lokatorus un vadības sistēmas izvērsuši Gaisa spēku aviācijas bāzes Pretgaisa aizsardzības diviziona un Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona karavīri. Šodien viņi mediju klātbūtnē armijas komandierim demonstrēja savas prasmes, kas tika apgūtas pamatīgā mācību procesā. Un apgūts viss uz goda- ar moderno raķešu sistēmu RBS-70 mērķī tika trāpīts no pirmās šāviena reizes. Tā sakot, zviedru lidmašīnas vilktais mērķis, kurš maksā ap 800 Ls, tika sašauts ātri.
Bet kamēr zenītartilēristi mācību laikā veic praktiskos kaujas šaušanas vingrinājumus pa gaisa mērķiem, lai sargātu Latvijas debesis no nelūgtiem viesiem, Jūras spēku Krasta apsardzes kuģis nodrošina drošību mācību norises vietas teritoriālajos ūdeņos Baltijas jūrā. Jo Liepājas tuvumā ūdeņi tiek kulti ne pa jokam.
Te neliels video: http://youtu.be/IRdj5fYYqpY
Bet te fotoreportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626784085325/

Viens no gada skaistākajiem pasākumiem Liepājā noslēdzies

Dejotprieks sit augstu vilni.

Festivāls bērniem un ģimenēm “Lielmutis Fricis un Lielmute Marta” Liepājā notiek jau otro gadu. Ja pērn festivāls pagāja labi, tad šogad uz urrrā! Tik pilnas ielas ar bērniem, tik pārpildītu stadionu un Piejūras parku vēl redzējis nebiju. Un bez parka rosība bija visā pilsētā. Kā nu neuzteikt Liepājas pašvaldību, ja liepājniekiem un pilsētas viesiem tik labi svētki sadomāti.
Te festivāla fotoreportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626884052314/
Bet te video: http://youtu.be/fYETLfXUHmU

Arī tādas ainiņas

Pa dienu vēl tā, bet ko darīt pa naktīm? Diezgan neomulīgi garāmgājējiem, ja kas.

Tas, ka Liepājā viss nav uzprišināts, ir saprotams. Un tādas vietas ir katrā pilsētā. Bet ir vietas, kas pilsētai dara kaunu. Lielu kaunu. Viena no tādām vietām ir Jaunliepājā uz Esperanto ielas. Sētu, kurā var ieiet ikviens un bērni tai skaitā, izskatās pagalam bīstama. Žoga priekšā nav. Reiz jau rakstīju, ka tajā pašā UK šādas pamestas vietas noslēpj ar vismaz 3 metrus augstiem žogiem ar reklāmām, ko ļauj uzstādīt reklāmas īpašniekam. Manuprāt to pašu varētu darīt Liepājā. I acīm būs tīkamāk un tā sakot, vismaz tālāk no nelaimes arīdzan.

Opā!

Braucot pa Kārļa Zāles laukumu, nebija izbrīnam gala, ieraugot divus vāģus tādā pozā. Diez kā viņi tur ir kursējuši?

Koka namiņš, kas liek vilkt paralēles

Teju katra otrā pagājušā gadsimta jeņķu šausmu filma bija saistīta ar vecām koka mājām, kurās ir tornīši, gadu desmitiem aizmirstas bēniņu telpas, pagrabi ar biedējošam atmiņām un noputējušas mantas, kas apsegtas ar baltiem palagiem. Un kā nu ne, jeņķu filmas top pēc gatavām klišejām. Kladītēs ir sarakstīti sižeti, kurus katrā nākamā filmā atliek izpildīt, mainot vien nedaudz dekorāciju novietojumu un satura nianses. Ja agrāk jeņķiem vislielākās šausmas saistījās ar mājām, kas tapušas uz vecām indiāņu kapsētām, tādēļ tajās spokojas, tad mūsdienās indiāņu kauli nomainīti ar maniakiem, kas visu mūžu pavadījuši tumšos šādu māju pagrabos.
Bet ja atgriežamies pie šīs koka mājas Dzintaru ielā, grūti slēpt sajūsmu par amatniekiem, kas to cēluši. Kādi amerikāņi, kāda Holivuda? To taisījuši vīri ar rokas instrumentiem! Nekāda Bosch, nekādas Makita, nekāds Hilti. Viss manuāli.

Vēl kāda funkcionējoša padomju laiku palieka

Sarkanās pagātnes oranžā tehnika.

Esot bijušajā "Dinamo" stadionā pamanīju, ka tur par futbola laukumu gādā šāds aizvēsturisks asfalta rullis. Atceros, ka reiz tādi arī piedalījās ielu labošanā, bet nu jau tas pavisam aizmirsies.

Vai nav smieklīgi?

Bāriņu ielas lāsts vai neprasmīgi brāķdari pie vainas?

Atceraties, kā vienu nakti pēc augusta lietavām burtiski sabruka Bāriņu iela? Ja nē, tad varu atgādināt, ka 2008. gada naktī uz 1. septembri notika iepriekš neredzēts ielas iebrukums, kas varēja beigties pagalam nelāgi, ja tur kāds būtu gājis vai braucis ar mašīnu.
Visu atlikušo 2008. un 2009. gadu iela tika labota. Mainīja komunikācijas, laboja segumu. Nu ieraugu, ka iela atkal tiek labota. Bet tavu brīnumu, ielas labojums atkal iebrucis...

Jauki akcenti

Sīkumi, bet ļoti svarīgi sīkumi.

Beidzot Liepājā notiek tas, par ko runāju agrāk- nav jākaunas prasīt no uzņēmumiem savu artavu pilsētas labiekārtošanai un skaistināšanai, pie reizes, ļaujot labdariem tikt pie vides reklāmas. Savu akcentu pilsētas labumam devusi "Swedbanka", par ko uzrakstīju agrāk, un šodien, braucot garām pamanīju, ka arī "Čilli pica" to izdarījusi. Esmu ļoti priecīgs.