Mans ir mans, bet jūsu- mūsu!

Principiālā nama neprincipiālie paradumi.

Reiz par šā nama hiperprivātuma izpratni jau rakstīju. Proti, savu eventuālo nama perimetru namā mītošie ierobežojuši ar apmalēm, zīmēm, dažādiem akmeņiem. Diezgan neestētiski un neērti, bet ne par to šoreiz. Tā sakot- nedomājiet i kāju spert uz mūsu teritorijas! Ja kāds tur iedomājās nolikt mašīnu, sekoja pie mašīnas pielipināts brīdinājums. Nereti talkā tika saukta arī pašvaldības policija.
No vienas puses protams šāds pašapzinīgums ir visādi apsveicams, bet no otras puses? No otras puses tam visam ir nepatīkamas ēnas puses. Tieši šajās dienās šā Klaipēdas ielas nama priekšpusē notiek trotuāra maiņa. Protams, protams, ļoti jauki, bet tai pašā laikā, šo remontdarbu dēļ paši nama iemītnieki palikuši bez iespējas noparkot savus spēkratus. Tādēļ principiālie nama iemītnieki ņem un savus spēkratus parko, kur pagadās. Pie citiem namiem, kuri ir tik pat apčubināti un kuru saimnieki ir paši iemītnieki. Blakus citu apčubinātām dobēm, krustojumos, kas citiem liedz daudzmaz droši lavierēt pa mikrorajona šaurajām ieliņām. Un te vietā jautāt- varbūt tomēr kaimiņiem vajadzētu viens otru vismaz cienīt tik, lai nebaidītu citus ar rungu? Citādi kā komunismā- mans ir mans, bet jūsu- mūsu!