Šosejas A11 būvdarbi

Pirms negaisa

Nīcas puses lauki.

Septembris it kā ir vasaras mēnesis, bet tai pašā laikā vasara jau aizvadīta un rudens jau lēnām ložņā pa laukiem. Un vietā bilst, ka tieši šajā gadalaiku mijā notiek varenas dabas ainas, kuras iedvesmo.

Liepājas- Klaipēdas šoseja

Vai ārzemju tūristi steigs uz Liepāju tērēt savu naudu pa šādu šoseju, kas savieno Latviju ar Lietuvu?

Šodien nācās pabraukt no Liepājas uz Lietuvas pusi. Bija patīkami redzēt, ka uz Liepāju brauca tik automašīnu ar ārzemju numuriem. Leiši, krievi, vācieši, igauņi, baltkrievi, somi un pat ungāru tūristu autobuss gadījās ceļā. Nācās kādu brītiņu gaidīt, lai paliktu tukša šoseja fotografēšanai. Bet, ak vai, cik pretīga kauna sajūta par to šosejas klājumu. Vienkārši pretīgi līdz vēmienam. Mēs te apskaužam Saūda arābus, kuri burtiski ar roku var parakt tuksnesī un nafta līst, bet paši neapjaušam, ka mums līdzīgi. Lietuvieši brauc Kurzemes piekrasti kā uz balto smilšu un jūras meku, jo pašiem tik mazs pleķītis pie Palangas. Še neskartās dabas burvību meklē viesi no tuvām un tālām ārzemēm. Te mūsu mājīgos viesu namos grib izbaudīt daudzi.
Bet tā vietā, lai smeltu naudu lāpstām, mēs visu protam sadirst kā neviens. Pat ceļus nevaram sakārtot, kas ir kā naudas āderes. Nu labi, nevaram tik labus sākt celt kā leiši vai poļi, nerunāsim nemaz par bagātajām Eiropas valstīm. Bet to, ka vismaz nevaram salabot ceļus līdz tādam stāvoklim, lai pa tiem varētu braukt daudzmaz normāli, ir nenormāli. Un gluži vienkārši, es jūtos slikti, jo jūtos burtiski apzagts. Nodokļus maksāju, degvielu leju tikai un vienīgi legālu no Statoila, tehnisko apskati izeju laicīgi, pieklājīgu ceļu nodokli maksāju nekunkstot. Bet kur mana nauda paliek?

Tieši aiz Nīcas asfalts ir burtiski pacēlies kā kurmju rakumi.
Ja tam brauc pāri, esat droši, diskus vai pat motoru var sadauzīt ātri.
Un tas notiek uz šosejas, kura Lietuvas pusē- pēc nieka 25 kilometriem pārvēršas par normālu Eiropas Savienības šoseju...

Rietumkurzemes vakari

Liepājas- Klaipēdas šoseja aiz Nīcas pirmsjāņu vakarā

Es ticu, ka skaistas ir ļoti daudz pasaules vietas. Daudzās ar savu varenību liek aizrauties mūsu elpām. Bet miera sajūtu visbiežāk mēs jūtam savā mīļās Tēvuzemes ārēs. Kad apkārt kluss, vien tālumā bubina kāds novēlojies traktors, apkārt savu vakara meldiņu velk ceļmalu pļavu sienāži, bet karsto zemi sāk ieskaut baltā migla.

Liesmas nežēlo

Šai vasarā liesmas kā trakas uzbruka Liepājas rajona saimniecībām. Iemesli dažādi. Neuzmanība ar uguni, nejauša dzirksts, elektrības īssavienojums utt. Šis ugunsgrēks 2003. gada 2. jūnijā nopostīja kādu saimniecību Nīcā. Tomēr visvairāk izbrīnīja tas, ka ugunsdzēsēji devās glābt degošās ēkas ar gaužām arhaiskiem spēkratiem. Divi ne pirmā svaiguma GAZ-66 brīvprātīgo ugunsdzēsēju vadībā rūca traki, vīri dzēsa drosmīgi. Bet ko tas līdzēja. Ar drosmi vien liesmas neuzveikt. Medaļas šādiem vīriem vajadzētu. Un lielāku valsts atbalstu.
Plašāka galerija apskatāma te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:30109/

Irbes sniegā

Neticami, bet tas ir 2003. gada janvāris. Liepājas rajona Nīcā. Sniegs līdz viduklim, grāvji un ceļi aizputināti. Bet pa sērsnu skrej irbju ierinda. Vareni!