Sezonas slēgšana

Izcilā vijolniece Laura Zariņa.

28.aprīlī Liepājas Latviešu biedrības namā izskanēja šajā sezonā pēdējais vērienīgā cikla Krievu klasikas virsotnes koncerts. Vienu no visu laiku sarežģītākajiem vijoļkoncertiem kopā ar LSO atskaņoja spožā vijolniece Laura Zariņa. Pie diriģenta pults stājās Latvijas Lielās Mūzikas balvas 2010 laureāts Atvars Lakstīgala.
Vēl fotogrāfijas: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626605517912/
Video ir te: http://www.youtube.com/watch?v=0ZBvuUcttig

Krutais parkings

Dzeltenais brīnums.

Pamanīju kādu pasenu spēkratu vārdā M-412, kurš ne tikai izskatījās gana kolorīti starp duci krietni jaunākiem agregātiem, bet arī iekrita acīs "moskviča" saimnieka parkinga veids, bez maz vai sašaurinot ielu par metru. Bet nu pieņemsim, ka cilvēks atbraucis uz laukiem no vēl lielākiem laukiem. Tur jau tā notiek...

Kuģi ostā nāk un nāk

Lai arī Liepāju turpina lutināt superpavasaris ar supersaulrietiem, ostā darbs neapstājas. Tur sauļoties un vaļoties neviens nedomā. Kuģi nāk un iet. Un lielā mērā viņiem arī vienalga, ka saulrietos to profili izskatās brīnišķīgi.
Bet te neliels video, kā kuģis ienāk ostā: http://youtu.be/5mouuTuWOuI
 

Mandžūrijas valrieksts Lieldienu rotā

Ja esat liepājnieks un nezinat, ka bez rozēm un liepām Rožu laukums var lepoties ar Valsts nozīmes dižkoku Juglans mandshuric, jebšu latviski Mandžūrijas valriekstu, neķerat kreņķi. Par to runāts ir ārkārtīgi maz. Nepiedodami maz. Šīs koks ir īsts brīnums, tādēļ apskatiet to, pielieciet roku tā stumbram, rudenī paņemiet kādu lapu rokās, bet citādi saudzējat to!

Laivu sezona iet vaļā

Cik nu kuram liels. Vienam mīkstāks, citam cietāks...

Ar katru gadu laivu un kuteru kustība Tirdzniecības kanālā kļūst redzamāka. Nav jau kā pa Sēnu vai Temzu. Nav arī kā pa Daugavu Rīgā, bet nu tomēr. Līdz ar siltā laika atnākšanu laivas, jahtas un citi ūdens verķi vago ostas kanāla ūdeņus, kas savieno jūru ar ezeru.

Dedzina kūlu tieši blakus Promenādei

No kūlas dedzināšanas neattur pat atrašanās pilsētā...

Kūlas dedzināšanas trakums vistiešākajā nozīmē sasniedzis pašu Liepājas centru, proti- kāda uzņēmuma darbinieki nolēma, ka savā teritorijā jāatbrīvojas no pērnās zāles un krūmiem, pielaižot tiem sarkano gaili. Rezultātā jau it kā nekā traka, tomēr viss pilsētas centrs piedūmots, bet no uguns cieta arī viens otrs kociņš, kurš vasarās tīri jauki lapoja un zaļoja. Par laimi neprāšu nodarbi pamanīja garām braucošā ceļu policija, kas iesākto lika pārtraukt.

Te apskatāms video: http://youtu.be/uXbHnyjcHLk

Krusta ceļš

Lielajā Piektdienā notika ikgadējais ekumeniskais Krusta ceļa gājiens, kas iesākās Sv. Trīsvienības luterāņu katedrālē un noslēdzās Sv. Jāzepa katoļu katedrālē. Kā ierasts bija krietns pulks dalībnieku, tomēr neticami siltais un saulainais laiks šo gājienu padarīja par īpašu.
Fotoreportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626433211503/
Bet te gājiena video: http://www.youtube.com/watch?v=XZLePev-iO0

Lieldienu rosība

Šodien Liepājā notika lielā tirgošanās. Gan pašā centrā pie veikala “Kurzeme”, gan Pētertirgū. Ja pilsētas centrā notika skaļa rosība, disku tirgotāju radītās mūzikas pavadībā, kas atgādināja īstu žīdu bodīti no senām filmām, andelējot visādus knariņus- sākot no atslēgu piekariņiem, makiem, cepurēm, desām un beidzot ar koka karotēm, tad Pētertirgū gaisā vēdī pa īstam pavasarīgas noskaņas ar kūpinātu zivju smaržu piedevām. Un ne tikai siltā un saulainā laika dēļ, bet arī andelmaņu piedāvājuma dēļ. Pūpoli, tulpes, narcises, redīsi, salāti, bērzu sulas, olas un viss, kas liecina, ka lielā Lieldienu andele sākusies!
Vairāk bilžu te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626546729510/

Liepu aleja Atmodas bulvārī

Par Liepāju vairumam ir zināmi stereotipi- te ir ļoti daudz muzikantu, te visi mīl rokmūziku, te ir daudz zvejnieku, te ir Karosta, kura atgādina Černobiļu. Savā ziņā taisnība ir par visu, tomēr Karosta pēdējos gados strauji mainās. Lai arī te ir joprojām daudz pamestu vietu, Karosta joprojām saglabājusi īpašu šarmu, kādu atrast Liepājas pusē ir tik pat kā neiespējami. Viena no tām iespaidīgā liepu aleja pie latvju armijas karabāzes Atmodas bulvārī.

Apgabaltiesas nama lepnā ieeja

Ar sīkumiem sabojātais skaistums.

Viens no krāšņākajiem namiem Liepājas centrā bez šaubām ir lepnais Kurzemes Apgabaltiesas nams, kas agrāk- līdz Pirmam pasaules karam bija Krievijas Austrumāzijas kuģniecības sabiedrības kantoris.
Lai arī namā atrodas tik biedējošs iestādījums kā tiesa, ēka ir apskatāma un priecē visā savā godībā. Diemžēl, neskatoties, ka Latvijas neatkarības laikos okupācijas nolaidības sekas labotas pilnā apjomā un ēka pamatīgi restaurēta, sūrais Liepājas klimats dara savu- nams atkal prasās pēc uzprišinājumiem. Tostarp nepatīkami redzēt, ka ieeja burtiski apskrubināta kā pēc kara. Kronis visam pie vecā nama sienas piedirstā jaunā dizaina pastkastīte, zem kuras palikuši caurumi no vecās pastkastītes. Un smieklīgākais, ka pasts atrodas burtiski pārdesmit metrus tālāk- Celtnieku ielas un Kūrmājas prospekta krustojumā. Vietā bilst, ka tā idiotiskā gružkaste, kuru mēģināts pietonēt pēc nama pamatiem, drīzāk piederētos kādam ciemam vai lētam krogam, nevis tik svarīgam iestādījumam...

Lieldienu superolas

Kā katru gadu, bez Lieldienu rotājumiem Liepājā neiztikt. Rotājumu gan krietni mazāk, taču patīkami, ka tiek realizēts tas, ko rakstīju agrāk- ka pie minimāliem budžeta līdzekļiem rotāšanas darbus nevajag atlašēt. Visu vajag salikt vienkopus, lai cilvēki to vietu uzraiz pamanītu. Nu tas izdarīts.

Evalda Rimbenieka ielas burvība

Namiņš, kas priecē.

Evalda Rimbenieka iela pēdējos gados ir burtiski pārdzimusi no jauna. No nomaļa Vītolu ielas kakta tā tapusi par neatkarīgu ieliņu, kuras abās pusēs ir jauki namiņi, kas pamatīgi sakopti. Te tapis arī piemineklis agrākajam Liepājas mēram Evaldam Rimbeniekam. Jauki.

Veikals krustcelēs

Mūžīgais ķīmijas preču veikaliņš.

Reiz še bija veikals "Lotoss". Pretēji nosaukumam te nebija nekāda sakara ar lotosa ziedu un tam piemītošo erotismu. Tieši tāpat kā tagad, te tirgoja saimniecības preces. Vēl padomju laikos te varēja nopirkt šo to dārzam, kā piemēram dūmu sveces kaitēkļu iznīdēšanai. Vietā teikt, ka šīs lieliskās ierīces pirkām, bet nevis kaitēkļu iznīcināšanai, bet gan lieliskām nodarbēm kā kara spēlēm. Palaidām kādu baisi dūmojošo bundulīti un ar saviem koka automātiņiem vai vienkāršiem koka žagariem skrējām, kliedzot urā. Nezin kādēļ, bet no tiem laikiem atceros, ka reti kurai sētas puika gribēja būt krievos. Visi vācieši. Līdzīgi ar indiāņiem bija- visi gribēja būt Goiko Mitiči, neviens negribēja būt kovbojs.
Bet nu galīgi no temata atgāju. Tātad- šis ir Ezera, Jūrmalas, Klaipēdas ielas un Siena tirgus laukuma krustojums. Varētu šķist, ka te krustojas ļoti daudz ielu, bet nekā. Vienkārši vienā krustojuma pusē Jūrmalas iela ir Jūrmalas iela, bet otrā pusē tā paliek par Ezera ielu. Ar Klaipēdas ielu analoģiski- šķērsojot Ezera- Jūrmalas ielu, tā transformējas par Siena tirgus laukumu. Bet citādi šī vieta vien ievērības cienīga ar to, ka vasarās pie šī afišu staba mīl parazitēt rajona iešāvēji. Citādi sakot- vietējie zildeguņi...

Svētā govs

Nerātnais taksists.

Vakar ievēroju kādu taksi, kas noparkojies gaužām savādā vietā. Kas zin, kādēļ. Varbūt kāds klients par braucienu samaksājis graudā un nu taksistam bija jāsteidzas uz diennakts lombardu?

Liepājā valdošie sanāk uz kongresu

Liepājas partijas priekšgalā joprojām Uldis Sesks.

16. aprīlī Liepājas Olimpiskā centra zālē zem nosaukuma “Tango” pulcējās pilsētā valdošās “Liepājas partijas” aktīvisti, lai lemtu par savu līderu pārvēlēšanu, apspriestos un debatēs izteiktu visu, kas uz sirds.
Kā jau bija gaidāms, tad “Liepājas partija” ar sava priekšsēdētāja un pilsētas mēra Ulda Seska darbību bija apmierināti, tādēļ viņam tik dāvāta absolūti visu atnākušo balsis. Tik pat liela vienprātība valdīja arī, ievēlot abus līdzpriekšsēdētājus- Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu un Liepājas domes deputātu un Liepājas 1. ģimnāzijas direktoru Helviju Valci. Taču izvēlotes partijas valdi sanākušo balsis dalījās. Vieni valdē vēlējās redzēt Irēnu Opšteinu, citi Pāvelu Juru, kamēr citiem vairāk piemērots šķita Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Visbeidzot tika lemts, ka valdē turpmāk darbosies Aija Barča, Edvīns Striks, Guntars Krieviņš, Vita Plūksna, Uldis Hmieļevskis un Vilnis Vitkovskis.
Starp kongresa delegātiem bija sastopami Saeimas deputāti Oskars Zīds un Aija Barča. Abi pastāstīja par sevis vilkto vezumu parlamentārā darbā, kamēr Veselības ministrs Juris Bārzdiņš sanākušos iepazīstināja ar savu darbošanos ministra postenī.
Kongresa laikā visi bija vienasprātis, ka sadarbība ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) ir sevi pilnībā attaisnojusi. Pilsētas mērs Uldis Sesks nemaz neslēpa, ka vienā otrā lietā esot daudz kas jāmācās no viņa Venstpils kolēģa Aivara Lemberga, kurš demonstrējot apskaužamu kompeteneci un uzstājību daudzos jautājumos. Savukārt Liepājas Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis bija sagatvojis teju pus stundu garu apskatu par Liepājas partijas solījumiem, kas izpildīti ar uzviju, reizē arī neslēpjot neizpildīto, piemēram to, ka nav realizēta iecere par BMX trasi.
Jāatgādina, ka Liepājas partiju 2004. gada 14. decembrī nodibināja ap 300 liepājnieku, savukārt Liepājas mērs Uldis Sesks Liepājā valda kopš 1997. gada.

Pasākuma fotogalerija: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626510988028/

Putuplasta gulbis

Iniciatīva uz goda!

Dažas dienas atpakaļ savdabīgu pārsteigumu liepājniekiem sagādājuši kādi asprāši, ievietojot Gulbju dīķītī no putuplasta darinātu gulbi. Lai arī šis flešmobs nav bijis iepriekš pieteikts, akcija izdevusies pārpārēm. Visu sestdienu gar Gulbju dīķīti staigāja interesenti un ar neslēptu prieku aplūkoja jaunumu. Dažs bija sagatavojis fotoaparātu, kamēr citi teicās, ka ideja tik laba, ka vajagot izgatavot vēl vismaz dažus tādus pašus sintētiskos gulbjus.
Te var aplūkot nelielu gulbju likšanas video ar savdabīgo vēstījumu: http://youtu.be/0VL1t8JLGdg

LSO koncertē kopā ar Latvijas Radio kori

Radio koris koncertā radīja īpašu noskaņu.

Vakar Liepājas Latviešu biedrības namā Liepājas Simfoniskais orķestris muzicēja kopā ar Latvijas Radio kori. Orķestra priekšā stājās diriģents Kaspars Putniņš. Kora un orķestra sniegumā bija klausāmi Johannesa Brāmsa, Franča Šūberta un Roberta Šūmaņa skaņdarbi.
Vietā bilst, ka Latvijas Radio kori uzskata par vienu no Eiropas labākajiem profesionālajiem kamerkoriem. Koris gadā sniedz vidēji 60 koncertu Latvijā un ārzemēs. Savukārt diriģents Kaspars Putniņš Latvijas Radio korī strādā kopš 1992. gada, bet no 2005.gada viņš ir Igaunijas Nacionālā Vīru kora galvenais diriģents. Kā viesdiriģents K. Putniņš sadarbojies ar vairākiem vadošajiem Eiropas koriem – RIAS Kammerchor (Vācija), Flāmu Radio koris (Beļģija), Igaunijas Filharmonijas kamerkori, SWR Vokalensemble Stuttgart un NDR Kammerchor (Vācija).

Te var apskatīt nelielu koncerta video: http://youtu.be/DIEZaXkRCHs

Sākam lāpīt bedrītes

Vismaz kāds caurums būs ciet.

Kuršu laukumā nacās apstāties un gaidīt. Jau šķita, ka Liepājā atgriezušies sastrēgumi, bet nē- Kuršu laukumā vīri sākuši lāpīt bedrītes. Pie reiz pamanīju, ka šajā sezonā vīriem zaļos kombinezonus nomainījuši oranži.

Kārtībai jābūt!

Pretīm vasarai ar tīrām zīmēm!

Nu redziet, vairs nevar teikt, ka Liepājas autostāvvietas tikai iekasē naudu no zila gaisa. Varu droši apgalvot, ka reizi pa reizei šis dienests notīra ceļa zīmes!

Sliežu remontētāji

Kamēr absolūtais vairākums cilvēku saldi dus nakts miegā, ir profesijas, kuras uzliek par pienākumu naktīs negulēt. Viena no tām ir tramvaju sliežu remontētāji. Varētu prasīt: kādēļ viņiem mocīties nakts melnumā? Bet ja padomā, kurš būs ar mieru apturēt tramvaju uz pusi dienas? Tādēļ arī šie zēni strādā nakts melnumā.

Uz rotondu var aiziet

Bet ledus tomēr vēl neatkāpjas.

Izrādās, ka ledus laikmetā Gulbja dīķīša tiltiņš ir uzstādīts. Nezinu vai tas tā domāts turpmāk uz pavisam, bet katrā ziņā būtu patīkami, ja būtu iespēja aiziet līdz rotondai. Savu mūžu tur neesmu bijis.
Ak jā, joprojām uzskatu, ka atjaunotais Gulbju dīķītis stilistiski vairāk iederētos kādā Ventspilī vai citā vairāk sterilā vidē. Liepājas smeķis ir kaut kāds citādāks. Varētu pat teikt, tāds kā ar patinu pārklāts.

Cūklaukums

No pirmā acu uzmetiena grūti noticēt, ka tā ir Vecliepāja...

Par Siena tirgus laukumu kā bēdu ieleju un pretparaugu tam, kādam jābūt sabiedriskā transporta galapunktam jau rakstīju. Bet nu visu uzmanībai baisais tukšums, kur ziemas laikā tika bērts netīrais sniegs. Sniegs nokusis, bet gruži palikuši...

Sētā paslēpies namiņš

Pagalma pārsteigumi.

Netālu no krustojuma ar Lielo ielu, Kungu ielā kādas sētas iebrauktuvei pretīm apskatāms mazs divstāvu dzelteno ķieģeļu namiņš. Ja tā pavēro smalkāk, uz nama palikusi arī veco laiku reklāma (uz betona malas virs zaļiem slēģiem). Sīkums, bet jauki.

Vēl viena nomales bēdu ieleja

Tanku poligons, nevis iela.

Lai arī pa šo ielu nebrauc satiksmes autobusi, lai arī te neplūst tūristu jūra, tomēr šis pilsētas nostūris, kuru no paša centra atdala vien nepilns kilometrs, pilsētai ir gana svarīgs. Pa šo ielu var nokļūt uz gan uz konservu rūpnīcu, gan uz uzņēmuma "Kursa" piestātnēm, gan uz kuģu remonta rūpnīcu. Turpat arī ir pludmale. Turpat ir Jūras spēku bāze. Tieši pretī šim krustojumam stāv viens no Liepājas lepnimiem- Jūrniecības koledža. Vēl vairāk- Roņu iela ir tikai viena monētas puse. Lai līdz tai nokļūtu ir jāmēro galēji ekstrēms brauciens pa Ūliha ielu, kur jau vairākus gadus pilda tikai nosaukuma funkciju, kamēr no ielas tur nav ne smakas. Diez ko labākā stāvoklī nav arī otra Zvejnieku aleja, ar ko Roņu iela savienojas. Īsta bēdu ieleja...

Zvejnieku alejas tēli

Tas viss nav tā, kā izskatās...

Nu gluži vai sajūtas, ka aina no kāda šausmu meža. Apkārt koki bez lapām, mitrs un miglains laiks, koku pudurī kaut kādi pagāniski tēli. Bet nē, esam Zvejnieku alejā un tās ir skulptūras pie "Kursas" kluba...

Uzvara uz pendeles nots

Jaunais lietuviešu leģionārs Nerius Valskis dodas uzbrukumā.

Šodien Liepājā sākās lielais futbols- uz mākslīgā laukuma metalurgi izcīnīja grūtu uzvaru pirmajā Virslīgas mājas spēlē. Lai arī metalurgi spēli iesāka gana draudīgi, jūrmalnieki- Virslīgas debitanti rādīja uzteicamu spēkošanos. Pirmajā puslaikā liepājniekiem teju divas reizes pārliecinoši izdevās ieņemt pretinieku cietoksni, kamēr pirmajā gadījumā bumba tika raidīta tieši vārtuvīram virsū, bet otrajā reizē viesus glāba vārtu stabiņš. Spēles gaitā viesi ne tikai spēja apslāpēt liepājnieku uzbrukuma viļņus, bet pat raidīt bīstamus šāvienus Viktors Spoles sargāto vārtu rāmī. Vien pateicoties Liepājas pieredzējušakā spēlētāja akrobāta cienīgiem lēcieniem, vārti tika nosargāti.

Arī otrais puslaiks sākās ar liepājnieku uzbrukumiem, kurus puslaika otrajā pusē viesi atkal apturēja vairākkārt radot bīstamus momentus pie Liepājas vārtiem. Būtu pat godīgi atzīt, ka katra komanda bija pelnījusi pa punktiņam un neizšķirtu gala rezultātu, taču pēdējā spēles minūtē paši viesi sev sagādāja īstas nepatikšanas ar pārkāpumu pret Antonu Jemeļjinu, kurš piešķirto 11 metru soda sitienu realizēja juveliera cienīgi- tieši vārtu stūrī. Rezultātā liepājniekiem uzvara ar 1:0.

Visa fotoreportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626468898596/

Zvejas flote sarūk

Pagaidām vēl virs ūdens.

Lai arī Liepājas ostā joprojām mazie zvejas kuģīšu netrūkst, to skaits paliek aizvien mazāks. Lēni veco kuģīšu flote pazūd, neglābjami mainot arī Liepājas ainavu, kura agrāk bez šiem kuģīšiem nebija iedomājama. Bet no otras puses- ir taču skaidrs, ka tie ir veci, savu laiku nokalpojuši. Remonts un uzturēšana dārga, kamēr jaunie tāda paša izmēra jūras zirdziņi var paveikt vairāk. Varbūt labāk desmit jauni, nevis 100 veci?

Vecliepājas skats no piektā stāva

Pāri ikdienas augstumiem.

Reiz rakstīju par veikalu, kura jumts bērnībā bija īsts piedzīvojumu parks. Te tā paša vieta no cita skatu punkta- piektā stāva, paverot ainu praktiski uz visu Vecliepāju. Īpaši valdzinošas šodien bija debesis, vai ne?
Savukārt, izmantojot lieliskos japāņu tautas ražojumus, tapusi šāda bilde no tā paša skatu punkta: http://virtualliepaja.wordpress.com/2009/04/13/musu-simboli/

Liepājas koka namiņu burvība

Ja vēl strūklaka darbotos, aina būtu pasakaina.

Lai arī agros Latvijas pavasaros nekādu lielo pavasaru sajūtu nerodas, nav noliedzams, ka šis ir laiks, kad koku lapu netraucēti varam apskatīt mājas, kuras citkārt ir pamatīgi nosegtas. Īpaši parkos. Nu lūk- te viens no namiņiem, kas joprojām lepni slejas blakus slavenajam Gulbju dīķītim. Citkārt nemaz nav iespējams uztvert nama krāšņumu, bet tagad viss kā uz delnas.
Agrāk, kad še bija Liepājas sanatorija, atceros, ka katrā no šiem namiņiem kaut kas bija. Apkārt bija tāda savāda rosība. Vidusāzijas pensionāri savos krāsainajos halātos, cilvēki no padomju zemes nostūriem, kuriem Latvija bija tādas kā ārzemes. Dāmas baltos halātos, kas rosījās pa sanatoriju. Katrā ziņā, sava garša tam visam bija. Bet reizē arī grūti neatzīt, ka lielāko postažu ar skaisto Piejūras parku sastrādāja tieši šajos laikos, kad bruģim pāri salēja asfaltu, Gulbju dīķīti pārvērta par smakojošu peļķi, bet koku saimes kopšanai uzmanību pievērsa daudz mazāk, nekā tie to bija pelnījuši. Arī skaistie koka namiņi tieši šajos laikos cieta vissmagāk.
Var jau teikt, ka tagad viss ir slikti, bet vismaz kaut kas tiek darīts uz labu. Un ja vēl dūņu vannas atjaunotu...

Futbolisti tiekas ar līdzjutējiem

"Ripa" bija pilna.

Šodien sporta bārā “Ripa” “Liepājas Metalurga” futbola klubs rīkoja tradicionālo tikšanos ar saviem līdzjutējiem. Tikšanos ar labiem jaunumiem iesāka sporta kluba vadītājs Ilgvars Šēns, tostarp paziņojot nefutbolisku prieka vēsti- Liepājas metalurģijas rūpnīca radusi iespējusi tomēr nokomplektēt komandu, kas startēs Baltkrievijas ekstralīgas nākamajā sezonā.
Savukārt futbola lietās I.Šēns fanus aicināja padomāt par savu dziesmu tekstiem, jo šogad čempionāta organizatori īpaši sekošot līdzi, lai tajos nebūtu rupjību un sodīs klubus. Par pārkāpumiem sekošot bargi Latvijas Futbola federācijas sodi.
Turpinot sarunu par futbola tematiku, atklāts un jautrā omā bija komandas galvenais treneris Vladimirs Osipovs, kurš pastāstīja, ka spēlētāji demonstrēs labu sniegumu un kad komanda iespēlēsies, tad tā čempionātā būs smags pretinieks jebkuram konkurentam, neskatoties uz to, ka Liepāja visas Latvijas futbola Virslīgā pēc pēc leģionāru skaita ieņem otro vietu no beigām. Tātad- komanda faktiski balstīsies un pašu spēkiem.
Īpaši klubs aicināja visus sporta draugus atbalstīt komandu, nākot gan uz spēlēm, gan nebūt pārāk kritiskiem pret spēlētājiem. Jo daudzi ir mūsu pašu jaunās futbola cerības, no kuriem viena otra spēkos būs sezonas laikā pat atrast savu nākamo karjeras pakāpienu, atrodot iespēju spēlēt kādā bagātākā komandā ārvalstīs.
Kā jau allaž tikšanās šādās reizēs pieņemts, atnākušajiem bija iespēja klātienē- ārpus ierastā zaļā laukuma redzēt sportistus tiešā tuvumā un pat uzdot viņiem pa kādam jautājumam, pēc kā sekoja kluba sarūpētā iespēja iemalkot kādu alus kausu un iekost labam noskaņojam.

Fotoreportāža ir te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626454966786/

Notverts mirklis

Kamēr vieni fotografē, otri iemūžina citādāk.

Braucot pa Tramvaju tiltu, ieraudzīju cilvēku, kurš nolicis savu divrici un nesteidzīgi skicēja ostas ainiņu. Vienkārši nespēju pabraukt garām nenofotografējot, jo aina bija sajūsminoša.
P.S. Blogeris un mākslinieks Renārs Šliseris mani pat palabojis, ka bildē nav neviens cits kā pats Aivars Kleins! Redz kā...

Valdis Dombrovskis Liepājā

Valdis Dombrovskis un Uldis Sesks labā noskaņojumā.

8. aprīlī Liepājā darba vizītē ieradās LR Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Vienlaikus Liepājā, lai tiktos ar Ministru prezidentu, ieradušies arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri.
10.30 Liepājas mērs Uldis Sesks Ministru prezidentu sagaidīja uz Liepājas robežas pēc kā premjers tika aicināts uz autobusu, lai kopīgi dotos uz Liepājas lidostu, kurā bija iecerēta pilsētas attīstības projektu prezentācija un diskusija par pilsētas jaunā plānojuma iecerēm, tūrisma attīstības projektiem, lidostas modernizāciju, ostas padziļināšanas 2. un 3.kārtu, kā arī turpmākajām prioritātēm Eiropas Savienības fondu apguvē.
Te vēl dažas bildes: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626454012540/

Jaunais karakuģis "Skrunda"

Beidzot tas ir noticis! Beidzot! Pasaulē pirmais "Swath" tipa karakuģis ir tapis un stāsies kādas valsts kara flotes ierindā. Un īpaši zīmīgi, ka tie būs Latvijas Jūras spēki, kuru rīcībā pakāpeniski nonāks veseli pieci šādas klases kuģi. Pirmais "Swath" tipa kuģis ir saņēmis savu kārtas numuru- P-05 un lepni nesīs nosaukumu "Skrunda". Nelielu brīdi 26 metrus garais un 13 metrus platais kuģis būs pietauvots Karostas kanālā pie Ūdenslīdēju centra, tādēļ steidziet to apskatīt!

Liepājas slimnīcā darbi turpinās

Celtnieku smagā "kaujas" tehnika atpūtas nepazīst.

Jau reportēju, ka triecientempos top ilgi gaidītā piebūve Liepājas slimnīcai, kurā atradīsies ūbermoderna uzņemšanas nodaļa, operāciju bloks un arī ilgi gaitījais medikoptera nosēšanās laukums. Pagājušas divas nedēļas un nojaušams, ka darbi virzās strauji. Vairs nevajadzīgās ēkas pazudušas, top iespaidīga būvbedre. Atliek gaidīt nākamās izmaiņas, ko centīšos uzbildēt.

Sarkano ķieģelu brīnumi

Toma un Peldu ielas krustojumā apskatāms iespaidīga skata sarkanķieģeļu nams. Kā jau varat nojaust, arī šīs nama tapšanā ir meklējams Maksa Paula Berči pieskāriens. Nama pirmajā stāvā vēsturiski ir veikala telpas, bet pārējos stāvos īres dzīvokļi.

Mācību kuģa amats nepaliek vakants

"Afoņas" vietā "Namejs".

Vakar vakarā Tirdzniecības kanāla ūdeņus pārklāja biezi miglas vāli, tāpēc pacierāju labu ainiņu meklējumos. Atzīšos, ka līdz ar "Afanasija Ņikina" aizvešanu, Promenāde vizuāli ieguvusi labāku ainavu. Nerodas vairs tā šaurības sajūta. Bez tam militārais kuģis, kas nodots Jūras koledžas rīcībā, izskatās gana kolorīti. Smalki, ja neteiktu vairāk.

Peldu ielas klusā idille

Atklāti sakot, nekā tāda īpaša ar šo kadru nefiksēju. Vairāk gan jauko atmiņu vārdā. Proti, deviņdesmito gadu pirmajā pusē tur, kur tagad tas brūnais žogs, bija mazs namiņš, kurā mitinājās mans labs draugs Aigars Jēcis. Tur jaunieši muzicēja smagā metāla garā, tur tika pavadītas daudzas labas stundiņas. Tā kā krietnus gadus mans vecais draugs pametis Liepāju un dzīves līkloči viņu iemetuši tālās zemēs, viņš nespēja noticēt, ka namiņa, kurā viņš dzīvoja vairs nav. Tad nu šis kadrs ir neliela liecība.

Līvas kapu kapliča

Ja vēl ap vēsturisko Līvas kapsētu taptu pienācīgs žogs un kapliču izgaismotu,
Berči atstātais mantojums taptu redzams visā savā godībā.

Atklāti sakot, nav jau tā jautrākā vieta, bet tāda nu tā dzīve ir. Redziet, viens no arhitektūras brīnumiem Liepājā ir Līvas kapsētas kapliča. Kā varat nojaust, arī te savu roku pielicis slavenais Maks Pauls Berči. Ēka patiešām ir grandioza. Īpaši neierastā jumta formas dēļ. Kaut kas no bizantiskā, kaut kas no vāciskā.

Pieskarties vārnas knābim veiksmei!

Pēc veiksmes- pie vārnas!

Katrā valstī un pat pilsētā ir kāda vieta, kura tapusi par tādu kā nerakstīto simbolu. Tāpat ir vietas, ar kurām veidojas savdabīgas tradīcijas. Tieši tāpat ir Liepājā. Piemēram daudzi jaunlaulātie uzliek ķēdes ar piekaramo atslēgu uz Tramvaju tilta. Uz atgriešanos, veiksmei un vienkārši par labu piemiņu pieņemts Gulbju dīķītī iemest kādu monētiņu. Savukārt līdz ar jauno skulptūru tapšanu Kūrmājas prospektā, tapušas arī jaunas tradīcijas te.
Noslēpumam pačukstēšu, ka trīs reizes paberzējot vārnas knābi, var tikt pie bagātības. Ja ne lielas, tad kāds labums drīz iekritīs kabatā noteikti!

Graudu un Pasta ielas krustojuma plašumi

Plašumi lieli. Bet tas tikai brīvdienās, jo darba dienās tā ērti noparkoties nav kur.

Reiz pieskāros jautājumam, ka Pasta iela pēc savas būtības ir pudele- braucot no Graudu ielas tā ir plata kā Sarkanais laukums, bet, atduroties Fr.Brīzvemnieka ielā, šaura, ka knapi garām var tikt. Nu lūk, te var redzēt visā godībā, cik pilsētā daudz vietu, bez maz lietderīgās izmanotašanas. Pirmkārt jau taptu lielāka kārtība, ja ielu marķētu ar joslām, ja iezīmētu stāvvietu. Daudz jau nevajag.

Brāķdari

Loģiskas ieceres beidzas ar pilnīgu izgāšanos slikti paveikta darba dēļ.

Diezgan likumsakarīgas sekas redzamas Klaipēdas ielā, tieši iepretīm "Maxima" lielveikalam. Proti, vienu rītu visi pamanīja, ka bojāts nožogojums ielas malā, kas neļāva cauri Līvas kapu ieejai staigājošiem uzreiz lēkt uz ielas. Vietā teikt, jau uzliekot šos nožogojums bija nojaušams diezgan neveiksmīgs risinājums, jo tā malā bija aptuveni 30-40 centimetrus plata sprauga, pa kuru katrs, kam nebija slinkums un cieņa pret satiksmes noteikumiem, tur līda. Arī pašas nožogojuma konstrukcija tāda, ka burtiski vairumam vandāļu niezēja nagi tos sabojāt. Un izdarīt to bija itin viegli- atlika ar savu svaru saliekt horizontālās caurules, kuras vienkārši iemauktas vertikālos stabiņos.

Brīvības un Tirgus ielas krustojumā.

Diemžēl lielā apjomā tādas pašas konstrukcijas nožogojums periodiski tika bojāts un tā spīdīgās caurules zagtas arī gar Brīvības ielu pretīm Liepājas Olimpiskajam centram. Tādēļ vietā teikt, ka projekts izpildīts ļoti slikti un neav nesis gaidīto gandarījumu vides uzlabošanā. Darbu kvalitāte zem katras kritikas- jau pēc uzlikšanas bija redzams, ka daudzviet nožogojums uzlikts šķībi un greizi. Nemaz nerunājot, ka nav padomāts par pretvandālisma pasākumiem, kas ir lietas kartībā jebkurā pasaules valstī. Manuprāt acīmredzami, ka kādam tas būs jālabo, bet šaubos vai to veiks brāķa autors. Drīzāk atkal maksāsim no mūsu kopējā maciņa- pašvaldības naudiņas...

Nožogojums gar Brīvības ielu. Pagaidām gan nesabojāts,
taču kopš uzstādīšanas redzams, ka darbs izpildīts diezgan šķībi un greizi.

Liesmas uzvarētas

Labā noskaņojumā mināmies uz māju pusi, kad ievērojām ugunsdzēsējus. Patiesībā glābēji jau sāka kārtoties prombraukšanai. Par laimi, liesmas bija ātri nodzēstas un piecstāvu namā atlika vēdināt tikai piekūpējušās telpas.
Pēc ugunsgrēka apdzēšanas bija redzams, cik nelāga būšana ir tāda lieta kā ugunsgrēks. Otrā stāvā no dūmiem dzīvoklis burtiski melnā krāsā. Nav grūti iedomāties, kas notiktu ar cilvēkiem, ja tiem par savu dzīvību nāktos cīnīties tik piedūmotā telpā.
Secinājums kā uz delnas: cilvēki, esiet uzmanīgi!