Decembrī bija lasāms, ka ekspluatācijā pieņemts Liepājas veloceliņš. Lai arī ziemā tā pieņemšana vai nodošana ir gaužām liela formalitāte, jo apšaubāma ir iespēja pārbaudīt darbu kvalitāti, pavasara pirmajās dienās jau var redzēt, cik absurda ir paša pilsētas komunālā plānošana. Proti, absurds bija taisīt veloceliņa posmu cauri Raiņa parkam no grants seguma, zinot, kādas paliek drēbes braucot pa tādu segumu slapjā laikā un kā tādu veloceliņu būs jāuztur pienācīgā kārtībā. Bet nu pieņemsim, ka mums tas netraucē. Bet atkal nākamā klizma- kā pa Raiņa parku ar velosipēdu pārvietoties, ja visas ziemas garumā uz jaunā veloceliņa gāzts virsū netīrais sniegs (un kas to izdomāja vispār)? Un vietā jautāt, kāda tad tam veloceliņam jēga, ja vēl līdz aprīlim braukšana pa to ir ne tikai nekomfortabla, bet arī diezgan apgrūtinoša?
Un tad vēl pievērsiet uzmanību bildes labajai malai, kurā redzams velosipēda profils no metāla. Par šo lieko greznību jau rakstīju. Kā redzams, līdz šo greznumlietiņu sabojāšanai ilgi nebūs jāgaida. Tā teikt, ekonomēts uz seguma rēķina, lai varētu uzlikt metāla dekorus...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru