Liepājas koka namiņu burvība

Ja vēl strūklaka darbotos, aina būtu pasakaina.

Lai arī agros Latvijas pavasaros nekādu lielo pavasaru sajūtu nerodas, nav noliedzams, ka šis ir laiks, kad koku lapu netraucēti varam apskatīt mājas, kuras citkārt ir pamatīgi nosegtas. Īpaši parkos. Nu lūk- te viens no namiņiem, kas joprojām lepni slejas blakus slavenajam Gulbju dīķītim. Citkārt nemaz nav iespējams uztvert nama krāšņumu, bet tagad viss kā uz delnas.
Agrāk, kad še bija Liepājas sanatorija, atceros, ka katrā no šiem namiņiem kaut kas bija. Apkārt bija tāda savāda rosība. Vidusāzijas pensionāri savos krāsainajos halātos, cilvēki no padomju zemes nostūriem, kuriem Latvija bija tādas kā ārzemes. Dāmas baltos halātos, kas rosījās pa sanatoriju. Katrā ziņā, sava garša tam visam bija. Bet reizē arī grūti neatzīt, ka lielāko postažu ar skaisto Piejūras parku sastrādāja tieši šajos laikos, kad bruģim pāri salēja asfaltu, Gulbju dīķīti pārvērta par smakojošu peļķi, bet koku saimes kopšanai uzmanību pievērsa daudz mazāk, nekā tie to bija pelnījuši. Arī skaistie koka namiņi tieši šajos laikos cieta vissmagāk.
Var jau teikt, ka tagad viss ir slikti, bet vismaz kaut kas tiek darīts uz labu. Un ja vēl dūņu vannas atjaunotu...