Peldu ielas klusā idille

Atklāti sakot, nekā tāda īpaša ar šo kadru nefiksēju. Vairāk gan jauko atmiņu vārdā. Proti, deviņdesmito gadu pirmajā pusē tur, kur tagad tas brūnais žogs, bija mazs namiņš, kurā mitinājās mans labs draugs Aigars Jēcis. Tur jaunieši muzicēja smagā metāla garā, tur tika pavadītas daudzas labas stundiņas. Tā kā krietnus gadus mans vecais draugs pametis Liepāju un dzīves līkloči viņu iemetuši tālās zemēs, viņš nespēja noticēt, ka namiņa, kurā viņš dzīvoja vairs nav. Tad nu šis kadrs ir neliela liecība.