trešdiena, 2010. gada 29. septembris

Asfalta licējs

Tas bubulis nebija zemestrīce, bet asfalta licējs.
Sēžu pie datora, rosos, darbojos. Un tad viss vibrē kā traks. Eju skatīt, kas par lietu un ieraugu, ka gar mājām, ducinādāms un stenēdams, lēni velkas asfalta licējs. Redz, jau tumšs, jau vēls, bet vīri strādāja Līvas laukumā, liekot jauno asfaltu. Patīkami.

Graudu ielas un Kūrmājas prospekta krustojums

Un tad nu vēl viena platbilde- Graudu ielas un Kūrmājas prospekta panorāma. Protams, absolūta sirealitāte, tomēr ļauj apskatīt krustojumu bez galvas grozīšanas. Manuprāt lieliska iespēja.


Promenādes panorāma

Pilnam izmēram spiediet uz bildes.
Sestdien bija tik jauks laiks, ka kāpu fotografēt Liepāju. Bet tad lietus. Garastāvoklis zem nulles. Bet līdz ar jauko laiku, noskaņojums burtiski pacēlās gaisā debesīs. Tādēļ aizgāju uz Promenādi un uztaisīju nelielu panorāmu. Ņemiet to!

Jānis ar Gunāru- riteņbraucēji

Bez riteņiem abi draugi pa Liepāju nekādi. Un kopā jautrāk.
Jānis ar Gunāru ir labi draugi un liepājnieki, kas katru dienu daudz laika pavada braukājot pa pilsētu savos trīsriteņos. Pateicoties tiem var izbraukāt ļoti daudz, kur agrāk nav varēts aiziet. Nesen rīkotajā velodienā kopā ar pārējiem velosipēdistiem aizbrauca līdz pat Beberliņiem. Galvenais esot gribas spēks, tad varot tikt, kur vien gribās. Reiz Gunāram gribējās nofotografēt enkuru uz Liepājas robežas. Tika. Neesot tik ātri kā ar parasto velosipēdu, bet tomēr tika. Abi ļoti laimīgi, ka beidzot pilsētā ir veloceliņš. Tā ir īsta dāvana riteņotājiem. Esot jau šādas tādas vietas, kur vajadzētu piestrādāt, piemēram Jūrmalas ielas galā, taču kopumā viss esot lieliski. Ziemās grūtāk, tomēr arī tas esot pārvarāms.

otrdiena, 2010. gada 28. septembris

Liepājniekiem zaudējums bullīšos

Par spīti visam, ripa Bobruiskas Riepnieka vārtos nelidoja.
Neskatoties uz ātru un skatītājiem baudāmu spēli, Liepājas Metalurgs šodien piedzīvoja pirmo zaudējumu savā ledus laukumā, piekāpjoties bullīšos ar 1:2 baltkrievu Šinņikam.

Te visa reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625054788098/

Simfoniskā orķestra sezonas atklāšana

Sezona atklāta!
24. septembrī Liepājas Latviešu biedrības namā ar konceru Marta Sudraba un Rožu kavalieris Liepājas Simfoniskais orķestris atklāja savu jauno sezonu. Šis koncerts bija īpašs ne tikai ar to, ka Liepājas klasiskās mūzikas mīļotāji pēc vasaras varēja pulcēties vienkopus, bet arī ar to, ka orķestris atvēris savas pastāvēšanas jauno lapaspusi ar jaunu simbolu un jaunu orķestra nosaukumu angļu valodā- "Liepaja Symphony Amber Sound Orchestra". Un man šis koncerts bija īpašs ar to, par ko jau rakstīju, proti- līdz ar koncertu tapa atklāta fotoizstāde par orķestri, kurās skatāmas manis uzņemtās fotogrāfijas.

pirmdiena, 2010. gada 27. septembris

Uz atvieglošanās orģiju!

Savādi gan.
Liedaga ielā ieraudzīju sitrojenu, kas izrotāts ar tādu lūk plakātu. Pasmējos. Un vēlreiz pasmējos. It kā jau savādi.

svētdiena, 2010. gada 26. septembris

Liepājnieces triumfē

Liepājnieces- labākās!
Latvijas Sieviešu čempionātā futbolā 26. septembra spēlē pret Skonto/Cerība 46.vsk komandu Liepājas Metalurga sieviešu komanda apliecināja savu pārākumu pār pretiniecēm ar 5:1, kļūstot par Latvijas čempionēm.

Visa fotoreportāža ir te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624913350619/

sestdiena, 2010. gada 25. septembris

Liepājas panorāma

Pilnam izmēram spiediet uz bildes.
Kad putnēns izšķīlās no šaurās olas, viņš ieraudzīja pagalmu un iesaucās, ak, cik milzīga pasaule! Tā vēl nav visa pasaule, dēls, zinoši noteica putnēna mamma. Tā ir tikai sēta. Un redz, liepājnieks ir kā putnēns, kas bieži vien ieslēgts savā olā- mājā vai sētā. Un viņam šķiet, ka Liepāja ir pasaules mala, kurā nekā nav. Tukšas ielas, daži lielveikali, nepietiekams atalgojums, sen apnikušās kāpņu telpas. Bet redz, tā nav taisnība. Liepāja ir varena, plaša un skaista. To tikai jāprot ieraudzīt.
Uzskatiet šo bildi par bezmaksas piedāvājumu mīlēt savu pilsētu mazliet vairāk. Atļauju to neierobežoti pārpublicēt. Nemainītā izskatā, protams.

Ielu šķērsojot

Silti un priecīgi.
Liepājā tā pa īstam atgriezusies atvasara. Ar siltu laiku, sauli, zilām debesīm un smaidošiem cilvēkiem. Pat meitenes, kas vienkārši šķērso ielu, smaida un grūti atturēties no lieliskās iespējas nofotografēt. Ak, kaut nu ilgāk saulīte sildītu!

Izstāde par Liepājas Simfonisko orķestri

Nāciet, aplūkojiet!
Ar lielu gandarījuma sajūtu varu paziņot, ka 24. septembrī beidzot notika tas, kam cītīgi gatavojos. Kā jau rakstīju, pateicoties Liepājas Simfoniskā orķestra atbalstam tapusi fotoizstāde par orķestri. Fotogrāfijas ir no dažādiem koncertiem un norisēm, paša orķestra izvēlētas. Īpašs gandarījums, ka neviena paša fotogrāfija nav īpaši pozēta vai iestudēta. Visas, ja tā var teikt, tapušas, tverot mirkli, pašiem fotogrāfiju varoņiem to nezinot.Bija iecerēts, ka izstāde Liepājas Latviešu biedrības namā būs aplūkojamas uz orķestra jaunās sezonas atklāšanu. Bet vakar uzzināju kādu jauku ziņu, ar biedrības nama vadītājas Vitas Hartmanes gādību izstāde biedrības namā uzkavēsies krietni ilgāk. Tādēļ ikviens, kam būs vēlēšanās, vismaz dažus mēnešus būs iespēja doties uz Liepājas Latviešu biedrības nama jaukajām telpām Rožu laukumā 5/6 un neviena netraucētam aplūkot vienu no mūsu pilsētas vizītkartēm- Liepājas Simfonisko orķestri manās fotogrāfijās.

Liepājas metalurģijas virpulī iekļūst arī HS “Rīga/LSPA”

Liepājas otrie- neapturamie!
Gluži vai neticami, bet otro reizi pēc kārtas Liepājas Metalurga otrā komanda ar 14:2 uzvar savus pretiniekus. Šoreiz liepājnieku uzbrukumu virpulī iekļuva Rīga/LSPA klubs. Tiesa gan, taisnības labad jāsaka, ka rīdzinieki diezgan sīksti turējās pretī, radot virkni bīstamu momentu pie pašiem Liepājas vārtiem. Vienu brīdi Rīgai pat izdevās izlīdzināt rezultātu, panākot neizšķirto- 2:2. Bet tālāk jau viss gāja citādi…

Visa reportāža ir te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625012573264/

trešdiena, 2010. gada 22. septembris

Vēstures liecību paliek aizvien mazāk

Vecais stabs gar zemi.
Vienu dienu ieraudzīju kādu biedējošu ainu- Jaunajā ostmalā tika nozāģēts Liepājā vienīgais elektrības stabs, kas te palicis kopš Aizputes mazbānīša laikiem. Kādu laiciņu atpakaļ gluži savādu priekšnojautu vadīts to safotografēju un sapriecājos, cik brīnišķi, ka, labojot šo ceļa posmu, tika paglābts fantastiskais 19. gadsimta stabs ar visu mazo metāla balkoniņu un baltajiem podiņiem. Iedomājos, ka nākamajām paaudzēm vismaz paliks maza mazītiņa liecība, ka šai vietā bija Aizputes mazbānīša stacija, kad te vēl bija bruģēts laukums, pa kuru klaudzināja pajūgi, kad te drūzmējās cilvēki, lai dotos nesteidzīgā braucienā ar šaursliežu vilcienu, par kuru liecina vien senās fotogrāfijas un šis vientuļais metāla stabs- kāda amatnieka un kalēja roku darbs. Bet nu, stabs gar zemi.
Diezgan satraukts centos apzvanīt iestādes, kas par to varētu ko paskaidrot. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā pēc vairāku personu apzvanīšanas vien varēja pateikt, lai mēģinu zvanīt uz muzeju. Visbeidzot Liepājas būvvaldē uzzināju, ka stabs nozāgēts ar ziņu. Stabs tapšot par daļu no Liepājas himnas tēlu skulptūrām, konkrēti- telefonista skulptūrai. Es protams priecājos, ka Liepājā būs šīs skulptūras. Es protams priecājos, ka Liepājas kultūrai būs jauna pievienotā vērtība, bet es tiešām biju šokēts, kad tik vieglprātīgi izrīkojās ar pēdējām mazām kripatiņām no vēstures liecībām, kuras vairs nekad, nekad nebūs iespējams atjaunot.
Nevienu nenosodot vai nepamācot, esmu pārliecināts, ka izgatavot stilizētu telefonista stabu skulptūrai taču varēja bez lielām naudām, liekot mierā veco stabu, kas pieredzējis laikus, kad tam garām pa Tirdzniecības kanālu kuģoja buru kuģi un zvejnieku laivas ar lomiem, kad gar to šņākdams un pukstēdams brauca garām mazbānītis. Šis stabs pieredzējis divus Pasaules karus, redzējis labākus un sliktākus laikus, bijis liecinieks tam, kā tik pat viegli un vieglprātīgi tika izjaukts vecais Dzelzs tilts par kuru tagad liecina vien necila metāla daļiņa muzeja dārzā. Nu vecais un vientuļais metāla stabs pārtaps par modernu pieminekli, pārtopot par sintētiskās vēstures daļu.

Nu tad beidzot būs vaļā

Drīz varēs normāli braukt. Vismaz vecliepājnieki.
Pēc sazin cik ilga laika bija jaušams, ka pēc vasaras remontdarbiem beidzot tiks sakārtots Līvas laukums. Mēs- autovadītāji to novērtēsim. Un prieks būs bezgala.

pirmdiena, 2010. gada 20. septembris

Liepājas Metalurgs izkausē Himik-SKA

Kā sestais laukuma spēlētājs šodien noteikti bija Liepājas fani.
Varen spraigā spēlē 20. septembra vakarā Liepājas metalurgi izcīnija uzvaru, burtiski pārkausējot Himik-SKA komandu. Ja liepājnieki būtu izmantojuši visas lieliskās iespējas, rezultāts būtu vismaz 6:1, nevis 4:1.
Tāpat īpaši uzteicami Liepājas komandas fani, kuri centās savu komandu atbalstīt tik dedzīgi, kā vēl nekad. Un protams, bija grūti neredzēt, ka fanu pulks šogad īpaši jauns- ļoti daudz jauniešu, kuri savas emocijas izrādīt nevairās. Tādēļ vietā teikt- uz priekšu, Liepāja!

Visa reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624998592976/

Jelgavu pārspējot

Diezgan drēgnā un vējainā 19. septembra vakarā, kad uz stadionu atnāca vien retais karsējs, neskatoties uz to, ka šādi apstākļi ir tik raksturīgi mūsu pilsētai, "Liepājas Metalurgs" nodemonstrēja ilgi gaidīto spēli, uzvarot Jelgavas klubu ar 3:0.
Līdz ar tradicionāli skaļo un ugunīgo Liepājas komandas fanu pulku, bija patīkami redzēt duci jelgavnieku, kas ar karogiem ieradās atbalstīt savējo komandu. Šķiet, vien divu pilsētu- Liepājas un Jelgavas klubi pagaidām var priecāties par tādiem faniem.
Visa reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624990148656/

sestdiena, 2010. gada 18. septembris

Lietus nebeidz mitēties

Lietus no mašīnas varbūt arī netraucē un pat izskatās tīri jauki. Un auksti nemaz arī nav, tomēr izlīt līdz miesai ir trakoti nepatīkami. Jau šķita, ka šodien būs vēl maza kripatiņa atvasaras, kā Liepājā atkal lietus ar vēja brāzmu piedevām. Še tev!

Liepājas hokeja mašīna uzņem apgriezienus

Pakļuva zem metalurga riteņiem...
Ar īpašu skaļu liepājnieku komandas fanu atbalstu, Liepājas Metalurga hokejisti izcīnija skaistu uzvaru pār Vitebsk vienību. Ar katru šādu spēli metalurgi ne tikai apliecina savu varēšanu, bet arī pulcina halles tribīnes, demonstrējot, ka hokeja pilsēta ir ne tikai mūsu megapole Rīga, bet arī vējainā Liepāja. Taču pēc šīs Baltkrievijas atklātā čempionāta spēles risinājās Latvijas Čempionāta spēle starp Liepājas Metalurgu 2 un Lietuvas Elektrēnu komandu. Ja vakar liepājnieku otrā komanda bija galvastiesu pārāki un uzvarēja ar 3:0, tad šodien notika īsts metalurgu kodoluzbrukums, pēc kura lietuvieši atzina Liepājas pārākumu ar 14:2…

Visa šodienas spēles reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624857294881/

piektdiena, 2010. gada 17. septembris

Latvijas hokeja čempionāts sācies ar Liepājas Metalurga 2 uzvaru pār Lietuvas Energija-Orakulas

Praktiski visa spēle ritēja pie lietuviešu vārtiem, kārtējo reizi apliecinot, ka Latvijas hokejs- tas ir nopietni!
Spītējot tam, ka vien retais hokeja izlutinātais liepājnieks šodien izvēlējās atnākt uz ledus halli un atbalstīt savējos, un spītējot likstām ar tablo niķošanos, Liepājas Metalurga otrā komanda spēja pārliecinoši uzvarēt Lietuvas spēcīgāko hokeja klubu- Energija-Orakulas no Elektrēniem. Ar rezultātu 3:0 liepājnieki sākuši ļoti cerīgi. Ļoti!
Visa reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624852441575/

Septembra krusa

Atvasaras vietā krusa.
Vakar no rīta gluži atvasarai cienīgs laiks- samērā silts, saulains. Vien daži mākoņi pie debesīm. Un pēkšņi, nez no kurienes kā pērkons no skaidrām debesīm- krusa zirņu lielumā. Nācās pieplakt pie mājas sienas...

trešdiena, 2010. gada 15. septembris

Zilais brīnums uz riteņiem

Ārprātīgā cienīgs vāģis.
Es tā skatos uz vienu otru mašīnu un nespēju vien nobrīnīties. Viens otrs jau tā izraibinājis savu mašīnu ar simboliem, kas uzskatāmi manifestē savu nepiederību Latvijai, ka liek aizdomāties par diagnozi. Bet šķiet, šiem ar to nav gana. Dažs pat uzstīvējis kājās treniņbikses ar uzrakstu Krievija un lepni izgāzis savu alusvēderu demonstrē PSRS ģerboni uz sasvīduša T-krekla. Vispār jau jauki- atgādina ainas no filmas "One Flew Over the Cuckoo's Nest"...

otrdiena, 2010. gada 14. septembris

10. vidusskola- skola ar prezidenta vārdu

Sveicēji un atbalstītāji.
Šodien notika 10. vidusskolā ilgi gaidītais brīdis, kad svinīgā kopā sanākšanā tika atklāta jaunā skolas nosaukuma plāksne, kurā lasāms, ka tā ir nodēvēta pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes vārdā. Aivara Kleina un viņa audzēkņa Jāņa Judina darinātajā plāksnē iekalts arī prezidenta portrets.
Ar savu klātbūtni 10. vidusskolu pagodināja pilsētas mērs Uldis Sesks un viņa vietniece Silva Golde. Daudz labu vārdu par skolu teica Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova. Tika arī nolasīti Valsts prezidenta Valda Zatlera un Izglītības ministres Tatjanas Koķes laba vēlējumi. Starp atnākušajiem viesiem bija arī tie, kuri atbalstīja plāksnes izgatavošanu. Tāpēc viņiem- Grobiņas Novada padomes priekšsēdētājam Aivaram Priedolam, uzņēmējam un apvienības “Vienotība” Saeimas deputāta kandidātam Edgaram Krūmiņam, Liepājas reģionālās slimnīcas Uroloģijas nodaļas virsārstei, apvienības “Par Labu Latviju!” Saeimas deputāta kandidātei Dzintrai Litavniecei un uzņēmējam Guntim Lazdupam skanēja paldies vārdi. Jo bez citu atbalsta pašu spēkiem viss tik gludi neizdotos.
Par iepriecinājumu atnākušajiem dziedāja Tomass Kleins, aicinot slaveno “Saldus sauli” dziedāt kopīgi, kam simtgalvanais skolēnu koris ar sajūsmu atsaucās.
Visa fotoreportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624954565656/

svētdiena, 2010. gada 12. septembris

Sadzīves pakalpojumu māja

Reiz taču te bija vieta, kurā piedāvāja tik daudz, ka izdomāja īpašu nosaukumu- Sadzīves pakalpojumu nams. Arī šodien tādi pakalpojumi ir aktuāli, taču mainījies tik daudz. Netrūkst veikalu, netrūkst amatnieku, kas izdarīs visu pēc sirds patikas. Mūsdienās gan te nekā īpaša nav- tas pats, kas citur. Ārēji vien biedējoša un milzīga ēka, kas absolūti neiederas Vecliepājas kopainā.

sestdiena, 2010. gada 11. septembris

Pārmaiņu aina

No padomju laiku pelēkajām un baisajām ainām ne miņas.
Atklāti sakot, ja man šo bildi parādītu, nepasakot, kur tā uzņemta, man vajadzētu piedomāt. Bet nekāda noslēpuma jau nav. Tas ir Vaiņodes un Daugavas ielas krustojums, skatoties no Airītes ielas. Un lūk, cik it kā maz nepieciešams, lai pat pilsētas dzelzsbetonētākie mikrorajoni taptu skaisti. Mājas vajag nosiltināt un gaumīgi nokrāsot. Un ja vēl zaļš zālājs, tad vispār šiki!

piektdiena, 2010. gada 10. septembris

Smagā cīņā metalurgiem ieņemt noburtos baltkrievu vārtus neizdevās

Baltkrievi ņēma talkā burvestības- mūsu ripas visu laiku lidoja garām vārtiem.
Šodienas Baltkrievijas čempionāta spēle starp Liepājas Metalurgu un Soļigorskas Šahtjor kļūs var ievērības cienīgu ne vien ar asimetrisko rezultātu, salīdzinot ar pirmo spēli, bet arī ar neskaitāmo kautiņu daudzumu. Un tad vēl tiesnešu darbs, kas izsauca ne vien sportistu dusmas, bet arī zāles svilpšanu un nesaudzīgas kritikas jūru. Lai nu kā, dabūjām pa biksēm- 0:3.
Visa reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624801334193/

Privātīpašnieciskums

Privātīpašums!
Rakstvežu ielas ainiņa Vecliepājā. Zīme gan izskatās draudīga un barga, taču iebraukšanas tur nemaz nav. Vien tāds piečurāts nostūris.

trešdiena, 2010. gada 8. septembris

Liepājas Metalurgs atklāj sezonu ar pārliecinošu uzvaru

Jau pirmā spēle apliecināja Valērija Voroņina solīto, ka liepājnieki pēlēs agresīvu uzbrukuma hokeju.
Šodien saviem līdzjutējiem Liepājas Metalurgs sagādāja īstus hokeja svētkus, pārliecinoši uzvarot Mogiļevas Himvolokno no Baltkrievijas ar pārliecinošo 3:0. Šodienas Liepājas varonis nenoliedzami bija metalurgu vārtu vīrs Dmitrijs Žabotinskis.
Visa reportāža apskatāma te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624785990193/

otrdiena, 2010. gada 7. septembris

Tāda lūk attieksme...

Kas vieniem dāvana, otram traucēklis.
Šodien, kad beidzot mūs riktīgi priecēja septembra atvasara, visu garastāvokli sabendēja brauciens pa jauno veloceliņu. Viena no jaunajām laternām brutāli salauzta. Nu ko, dārgie urlas (neatkarīgi no dzimuma un tautības), ceru, ka tas bija to vērts un tagad labi jūtaties un šī cūcība vismaz padarīja jūsu attiecības ģimenē labākas...

Rakstvežu ielas vārtrūme

Reizēm vērts apstāties.
Rakstvežu iela Liepājā varētu būt viena no jaukākajām vietām pilsētā. Te visas mājas burtiski izstaro vēsturi, ielu klāj bruģis. Ielas vienā galā varenā Sv.Jāzepa katedrāle, otrā galā tā atduras pret Kuršu laukumu, uz kuras slejas Sv.Annas baznīca. Pa vidu visiem labi zināmais tirgus. Diemžēl ieliņa tāda pamirusi. Pamestā policijas ēka, strupējis laukums pretīm Sadzīves pakalpojumu ēkai, nemīlīga ieeja tirgus paviljonā. Nevienas bodītes, kas būtu interesanta tūristiem, maza krodziņa arī nē. Bet ja tā padomā, gandrīz pats centrs taču. Īsta vecpilsēta.

pirmdiena, 2010. gada 6. septembris

Ģitārskaņas

Liepājā mostas radošais gars.
Svētdienas pēcpusdienā atskan kāda balss un ģitāras skaņas. It kā nekādu koncertu nav, bet tad pamanu, ka skaņas nāk no soliņu puses pie "Kurzemes". Kā izrādās, jaunietis ar ģitāru ir saldenieks Dzintars Dvorovs. Atbraucis uz Liepāju ciemos. Jauki.

Fotogrāfiju izstāde katedrālē

Izstāde par katedrāli.
Kopš augusta nogales Sv.Jāzepa katedrālē aplūkojama fotoizstāde. Pēc tās apmeklējuma radās ļoti jaukas sajūtas, ka izstādei piemērotāku vietu nemaz nevarēja vēlēties. Un pie reizes radās apjausma, cik katedrāle ir milzīga.

svētdiena, 2010. gada 5. septembris

Pats centrs, pats vidus

Jauka vietiņa, vai ne?
Jau sen to gribēju teikt, proti, ka man ļoti, ļoti patīk šis laukumiņš, kas gadus četrus atpakaļ tapa pretīm Liepājas Latviešu biedrības namam. Pat īsti nezinu vai tam pat ir kāds nosaukums, vai tas ir Rožu laukuma turpinājums vai Zivju ielas posms.Ja man būtu teikšana, šai vietai izdomātu kādu nosaukumu. Man šķiet, tā to ir pelnījusi.

Sienu, pieturu un citu vietu ķēpāšanas rekordists

Klaipēdas ielā pie Rietumu krasta namiem.
Burtiski nupat paudu sašutumu par Valēriju Kravcovu kā Liepājas krievu kopienas līderi reklamējošiem plakātiem, kas salīmēti uz gluži nesen remontētu namu sienām, kā ieraugu, ka Kravcovs burtiski okupējis Liepāju. Lai vai kur neietu- autobusu pieturās, stabi, elektrokastes, žogi, namu sienas, Kalpaka tilts- visur mollīgais vīrietis ar biedējošu smaidu. Labi, ja tas būtu veikts uz vecām sētām vai vismaz vecām mājām, bet ar Kravcovu rupji sakot nodirsta puse Liepājas. Manuprāt šie plakāti skaidri vizualizē Kravcovu kā esošu Liepājas domes deputātu un pēc Saeimas deputāta krēsla tīkojoša cilvēka attieksmi pret pilsētu un sabiedrību kopumā. Viņam nospļauties, ka mēs savu pilsētu mīlam. Viņam nospļauties uz citu īpašumu, kas tiek apcūkāts ar viņa plakātiem. Viņam pie vienas vietas, ka tas ir nelikumīgi (savādi, kur līdz šim skatījusies pašvaldības policija?), ka tas citiem nepatīk, ka tas ir nepieklājīgi. Es nezinu kā citiem, taču es noteikti nekad un ne piekādiem apstākļiem nebalsotu par cilvēku, kas tā pieķēzī Liepāju. Ja tā viņš izrīkojas ar mūsu pilsētu pirms vēlēšanām, ko viņš darīs, sēžot Saeimā pēc vēlēšanām?

sestdiena, 2010. gada 4. septembris

Dinamieši uzvar metalurgus

Rīgas Dinamo mašīna uzbruka kā negudri.
3. septembrī Liepājā risinājās liepājnieku ilgi gaidītā spēle starp Rīgas Dinamo superklubu un Liepājas Metalurgu. Neskatoties uz spēlētāju cenšanos iztikt bez asumiem, lai jauno sezonu iesāktu bez liekām raizēm, spēle raisījās ātra, skatāma un vairāk nekā aizraujoša. Tiesa gan, rezultāts līmenim un varēšanai likumsakarīgs- Rīgas superklubs sagādāja Liepājai zaudējumu-2:5. Bet zaudēt tādai manšaftei nemaz nav kauns, bija vienasprātis vairums metalurgu fanu.
Tāpat būtu īpaši vērts atzīmēt, ka pirms spēles ar svinīgu brīdi tika godināts ilggadējais Liepājas Metalurga kapteinis Eduards Ivanovs, bez kura liepājniekiem savu komandu būtu grūti iedomāties, ja vien viņa vietā nestātos publikas mīlētais Vents Feldmanis.
Te var aplūkot visu reportāžu: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157624748027207/

ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

Krāsainās debesis

Varenās debesis aiz meža.
Šodien, braucot gar Liepājas lidostu Cimdenieku apkaimē, ieraudzīju jauku ainu- debesis, kurās lāsoja varavīksne. Tik jauki, tik skaisti!

trešdiena, 2010. gada 1. septembris

Mazākie un lielākie

Šurp grāmatas uz skolu, es būšu teicamnieks!
1. septembris klāt. Vieniem klāt pēdējais gads vidusskolā, citiem pirmais skolas gads tikai sāksies. Un tikai vienu vienīgu reizi viņi būs kopā- pirmajā skolas zvanā.

Apliecinot Jāņa Čakstes ideālus

Aivara Kleina audzēknis ir atbildīgs par 10. vidusskolas plāksnes uzrakstu.
14. septembrī Liepājā notiks pilsētas un visas Latvijas mērogā svarīgs notikums, proti, vienīgā Latvijas vidusskola, kas nes mūsu valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdu, ir Liepājas 10. vidusskola. Tieši tādēļ 14. septembrī, kad ir šī dižā vīra dzimšanas diena, pie skolas ēkas tiks atklāta plāksne ar skolas nosaukumu un Jāņa Čakstes portretu, kas visiem liecinās, ka skola godam nes pirmā prezidenta vārdu.
Nav nejaušība, ka 10. vidusskolas plāksni darina tieši pazīstamais Liepājas mākslinieks un pedagogs Aivars Kleins kopā ar savu audzēkni Jāni Judinu. Aivars Kleins ir bijusi īsta ceļagaisma gan daudziem liepājniekiem, kuri pie viņa mācījušies, gan paraugs ikdienas sīkstumam un talantam, kurš nav turēts noslēpts no citu acīm. Tieši Aivars Kleins, spītējot dažādām grūtībām, burtiski no gruvešiem atjaunoja nesen vēl tik populāro māju “Klints”, kas bija īsta mākslas oāze, un ir simbols slavenajam mākslas plenēram “Liepājas marīna”. Un spītējot visam, Aivars Kleins ir atdarināšanas vērts piemērs gan vērtībām, ko sludinājis Jānis Čakste, gan jauks apliecinājums, ka savu pilsētu un valsti var mīlēt ar darbiem, nevis vārdiem.
Starp citu, arī Jānis Judins, tāpat kā daudzi citi Aivara Kleina skolnieki, ir absolvējis Liepājas Mākslas vidusskolu, kura ir tuvākais 10. vidusskolas kaimiņš.