Vēstures liecību paliek aizvien mazāk

Vecais stabs gar zemi.

Vienu dienu ieraudzīju kādu biedējošu ainu- Jaunajā ostmalā tika nozāģēts Liepājā vienīgais elektrības stabs, kas te palicis kopš Aizputes mazbānīša laikiem. Kādu laiciņu atpakaļ gluži savādu priekšnojautu vadīts to safotografēju un sapriecājos, cik brīnišķi, ka, labojot šo ceļa posmu, tika paglābts fantastiskais 19. gadsimta stabs ar visu mazo metāla balkoniņu un baltajiem podiņiem. Iedomājos, ka nākamajām paaudzēm vismaz paliks maza mazītiņa liecība, ka šai vietā bija Aizputes mazbānīša stacija, kad te vēl bija bruģēts laukums, pa kuru klaudzināja pajūgi, kad te drūzmējās cilvēki, lai dotos nesteidzīgā braucienā ar šaursliežu vilcienu, par kuru liecina vien senās fotogrāfijas un šis vientuļais metāla stabs- kāda amatnieka un kalēja roku darbs. Bet nu, stabs gar zemi.
Diezgan satraukts centos apzvanīt iestādes, kas par to varētu ko paskaidrot. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā pēc vairāku personu apzvanīšanas vien varēja pateikt, lai mēģinu zvanīt uz muzeju. Visbeidzot Liepājas būvvaldē uzzināju, ka stabs nozāgēts ar ziņu. Stabs tapšot par daļu no Liepājas himnas tēlu skulptūrām, konkrēti- telefonista skulptūrai. Es protams priecājos, ka Liepājā būs šīs skulptūras. Es protams priecājos, ka Liepājas kultūrai būs jauna pievienotā vērtība, bet es tiešām biju šokēts, kad tik vieglprātīgi izrīkojās ar pēdējām mazām kripatiņām no vēstures liecībām, kuras vairs nekad, nekad nebūs iespējams atjaunot.
Nevienu nenosodot vai nepamācot, esmu pārliecināts, ka izgatavot stilizētu telefonista stabu skulptūrai taču varēja bez lielām naudām, liekot mierā veco stabu, kas pieredzējis laikus, kad tam garām pa Tirdzniecības kanālu kuģoja buru kuģi un zvejnieku laivas ar lomiem, kad gar to šņākdams un pukstēdams brauca garām mazbānītis. Šis stabs pieredzējis divus Pasaules karus, redzējis labākus un sliktākus laikus, bijis liecinieks tam, kā tik pat viegli un vieglprātīgi tika izjaukts vecais Dzelzs tilts par kuru tagad liecina vien necila metāla daļiņa muzeja dārzā. Nu vecais un vientuļais metāla stabs pārtaps par modernu pieminekli, pārtopot par sintētiskās vēstures daļu.