Cepļa ielas skaistākais nams

Namam neveicas.

Liepājā ir tāda mazītiņa Cepļa iela. Tās lielākā rota vienā pusē ir Liepājas muzeja dārzs, bet otrā pusē bijušās prokuratūras ēka, kuru cienītie prokuratūras darboņi nolaida līdz kliņķim un nu tā stāv diezgan aizmirsta. Tagad gar šo namu knakstās Liepājas krievu kopiena ar bēdīgi slaveno Kravcovu priekšgalā. Kā būs tālāk, kas zina...

Laivinieku ielas lāsts

Jaunbūve, kas nu jau vairāk nekā desmit gadu ir vecbūve.

Laivinieku iela ir viena no teju paša centra ieliņām, kurai vajadzētu būt par īstu elitāru rajonu. Bet nezin kādēļ, noticis tā, ka ieliņa burtiski nolādēta un tās malā ir pamesta jaunbūve, bet blakus tai skaists divstāvu savrupnams, kurš arī nav ticis pie labiem saimniekiem un stāv tukšs. Netaisnības galngals.

Rietumu centrs

It kā tas pats vien ir, bet tomēr viss palicis citādi.

Reiz jau rakstīju, ka manā uztverē pats jaukākais Liepājas lielveikals bija agrākais "Citymarket", kas citādi dēvējas par "Rietumu centrs" un no aizgājušās godības saglabājis visai maz- http://www.liepajnieks.lv/2008/02/tas-bija-labkais-lielveikals-liepj.html.
Veikals jau kārtīgs un gaišs. Tā jau nav, ka te ir slikti. Vienkārši agrāk tam bija cits smeķis. Kaut kā patika. Tagad tāds vēss un bezpersonisks. Pat nezinu, kādēļ tā. Varbūt tāpēc, ka tur zemās klases "Supernetto" un tā ķīniešu lielbode "Āzija". Pat nezinu, kādēļ.

Party Bus Liepājā

 Interesanti.

Vakar, braucot pa Ganību ielu, pamanīju, ka pretī brauc Party bus. Sīkums, bet tīri cilvēcīgi interesanti: kas mūspusē to var pasūtīt? Nav jau mazais piķis- http://partybus.lv/.

Man bija taisnība!

 Vismaz redzamāk un drošāk.

Atceraties, rakstīju par vietu Jaunā ielā, kur tapis jauns krustojums ar Zirņu ielu: http://www.liepajnieks.lv/2011/12/bistama-padarisana.html? Nu lūk, šodien tur braucot, ieraudzīju labas pārmaiņas. Es jau saprotu, ka tas ir tikai pagaidu variants, bet tomēr. Drošības nekad nav par daudz. Tāpēc nomainītā un uzliktā zīmē Stop!, ir daudz atbilstošāka par slikti saredzamo zīmi Dodiet ceļu.

Liepājas bāka

Tāda izskatās visiem labi zināma un viens no Liepājas simboliem- sarkanbaltā bāka. Bāka ir īsts vēstures piemineklis. Tā ir vienkārši burvīga savā uzbūvē un skatā. Un galvenais- no metāla!
Diemžēl, iekļūt tur neizdevās, bet pilnīgi iespējams, ka drīz, ar attiecīgo instanču atļauju un labvēlību, tur iekļūšu. Bet tas nu tā.
Būtu vērts atgādināt, ka šī brīnumainā konstrukcija tapusi 19.gadsimta otrajā pusē- 1869. gadā. Tātad- tai tuvojas liela jubileja. Bāka ir gandrīz 33 metrus augsta. Pirmā pasaules kara laikā, cik pareizi sapratu, vācu brāļi to sabojāja ar saviem varenajiem kara kuģiem, apšaudot ostu.

Peldu un Toma ielas krustojums no augšas

Peldu ielas kvartāls lielā mērā ir viena no jaukākajām vietām Liepājā. Še joprojām lielākoties saglabājusies vecā arhitektūra un arī ielas aura tāda īpaša. Tāda buržuāziska, ja varētu teikt.
Pat nezinu vai mani diletantiskie spriedumi ir vietā, bet man šķiet, ka šo ielu vajadzētu maksimāli padarīt transportam ierobežotāku. Sākot kaut vai ar to, ka uztaisīt tur vienvirziena satiksmi. Ielas vienu daļu varētu ierādīt velobraucējiem. Iedomājieties tik, cik tas būtu jauki vasarā! Peldu ielas viens gals sākas burtiski centrā, bet otrs atduras pret Jūrmalas parku un visa iela jauka, apzaļumota, mājas atjaunotas, mašīnas daudz mazāk, ar velosipēdiem tik ērta... Sapnis! Bet tas nu tā. Atkal aizrāvos laikam...

Janvāra sublimācija

Ierasts, ka migla vairāk rodas, kad sāk kust sniegs, kad silts gaiss sāk kausēt sasalušo zemi un vispār, kad pienāk pavasaris. Bet še tikai 20. janvāris aiz loga. Pa radio skandina, ka Latgalē sniegs, esot drēgns, bet pie mums plus 4. Sniega praktiski nav. Toties ir liela sublimācija...

Barikāžu ugunis

 Svarīgu notikumu ugunis.

Kā ik katru gadu, arī 2012. gada 20. janvārī Latvijā atceras 1991. gada Barikādes. Arī Liepājā tas notiek, pulcējot lielus un mazus. Pulcējot dalībniekus un tos, kuriem ir tas gods pazīt kādu Barikāžu dalībnieku. Starp pēdējiem esmu es. Rīgas barikādes neredzēju, bet tajās bija mani vecāki. Par ko abi apbalvoti. Esmu lepns par viņiem. Nebūtu tādu kā viņi un vēl simtiem tūkstošu varoņu, pat grūti iedomāties, kas ar mums būtu noticis.
Te dažas bildes vēl: http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/liepaja-deg-barikazu-atceres-ugunskuri/

Tirdzniecības kanāls no augšas

Esot Loču tornī, izdevās ieraudzīt Liepāju no augšas atkal. Tīri jauki, tīri jauki, ja neteiktu vairāk. Pilsēta izskatās vareni.

Avotu un Brīvzemnieka ielas krustojums

Viens no Vecliepājas jaukākajiem krustojumiņiem.

Šīs ir viena no jaukākajām vietām Liepājas centrā, bet tai pašā laikā maz zināms stūrītis. Protams, liepājnieki te cierā, brauc un iet garām, bet citādi šī jaukā vietiņa ir diezgan nepamanīta. Iespējams, pie vainas tas, ka te aizslēgušās daudzas bodītes un viens otrs namiņš ilgi stāv nepabeigts. Bet atklāti sakot, šī ir vieta, kuru vajadzētu attīstīt. Tā burtiski jāsariktē kā konfekte. Visi namiņi jāsalabo, visos jāsalaiž īrnieki, visur jāsaliek labs, fifīgs un stilīgs apgaismojums, lai kājām varētu staigāt visos gadalaikos. Un tā tālāk un tā joprojām.

Pārmaiņas

Braukšanas laikā nav nekādas starpības- esi Liepājā, Rīgā, Varšavā vai Mančesterā.

Es kā autobraucējs un riteņbraucējs esmu pietiekami suverēns un sabiedrisko transportu izmantoju ļoti reti. Tik pat kā nemaz. Piemēram, ar pilsētas autobusu Liepājā nebiju braucis vismaz 10 gadus. Un katra reize, kad rodas iespēja pabraukt ar autobusu vai tramvaju, man patiesi ir jauns piedzīvojums. Un man kā cilvēkam, kuram sabiedriskais transports nav vajadzīgs vispār, ir ļoti viegli novērtēt lielās pārmaiņas un komforta līmeni, kāds ir radies tieši sabiedriskajā transportā. Ērti krēsli, tīrs un patīkami silts salons, nomazgāti logi, cauri kuriem var labi apskatīt pilsētu no autobusa augstuma. Pat vairums pieturvietu nav tādas, kādas tās bija tos pašus 10 gadus atpakaļ. Protams, darāmā vēl daudz. Ir pieturvietas, kas brēc pēc pārmaiņām (piemēram te- http://www.liepajnieks.lv/2011/01/nepietura.html). Bet, viss ir uz augšu gājis. Viennozīmīgi, ka liels labums būs visiem arī no tā, ka pa pilsētu vairs nedragās maršruta taksometri, kuru salonos visbiežāk skanēja apdullinoši un rēcoši krievu šansoni par Vladimiras cietumu, kur bija piesmēķēts ar zemas raudze pīpēm un domāt par elementāras drošības niansēm vispār bija lieki.
Tāpēc tiem, kas te tagad sūdzas par jauno kārtību Liepājas sabiedriskā transporta sistēmā, ticiet man, jūs vienkārši par daudz esat pieraduši pie labumiem.
Te mazliet vairāk bilžu un video: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/teste-situaciju-sabiedriskaja-transporta-galerija-video/

2012. gada pirmais sniegs Liepājā

Negaidītais baltums.

Vakar piedzīvoju īstu kuriozu- ap17:00 tumšā, lietainā un gluži rudenīgā vakarā iegāju Liepājas ledus hallē, bet kad 21:00 gāju laukā, biju pavisam citā pasaulē, kurā valdīja sniegputenis. Šorīt vispār- kanoniska ziemas ainava. Nu, vai nav brīnumaini?

Karostas spocīgā burvība

Cēsu rotas iela. Kaltais somu bruģakmens, klusums, grezni nami, liepu alejas. Diemžēl, greznie nami stāv pamesti, liepas stāv neapkoptas un kroplīgas, bet bruģi retu reizē deldē vien kāds garāmgājējs, nevis tūristu pūļi. Bet viss taču varētu būt pavisam citādi. Ja ne okupācija, karš, okupācija atkal un tad 20 neatkarības gadi, kuros šo burvību nevienam nevajadzēja, bet kam vajadzēja, nebija ne naudas, ne iespēju.
Un tomēr, Karosta atdzims!
P.S. piektdienas, 13. datuma ieraksts, vai ne?

Labs piemērs

 Ideāls krustojums!

Latvijas bankas Liepājas filiāle allaž izcēlusies ar savu sakoptību un gaumību. Bet kas īpaši priecē, ka še tiek pievērsta uzmanība arī sīkumiem (neticu, ka tik atjautīgi bijuši Liepājas ceļu zīmes uzstādošie, kas drīzāk bieži vien strādā pagalam drausmīgi). Proti, ceļa zīme nav nejēdzīgi nolikta uz trotuāra, bet jauki ielikta bankas sētā. Pie tam, uz viena rores zīmes, kas informē autovadītājus abās ielās. Absolūti perfekts risinājums, labs piemērs visiem krustojumiem. Ja vēl zīmju uzstādītāji mazliet piedomātu pie vienota zīmju stiprinājumu dizaina, vispār būtu šiks.

Sīkumi, kas gandē ainavu

Lūk, atkal spilgts piemērs, kad ar zīmēm un citiem krāmiem kā elektrības kastes vai rokas resnuma kabeļiem gar sienām tiek kropļota potenciāli tūristiem saistoša vieta. Vēsturiskais pilsētas centrs, vecā apbūve, bruģis. Nemaz nav jēgas iedziļināties, kādēļ namu saimnieki tos pienācīgi nesakopj, bet še jautājums citādi jāskata: kādēļ ar ceļa zīmēm, kuru uzdevums ir atvieglot cilvēku dzīvāšanu, viss tiek sarežģīts? Pirmkārt- zīme, kas skaidro, ka beidzas vienvirziena ceļš, mana auguma cilvēkam ir diezgan bīstama. Un es nebūt neesmu garākais cilvēks Liepājā. Otrkārt- kādēļ katrai zīmei atkal zemē ierok to sasodīto cauruli? Nu kādēļ nevar izveidot korektu kronšteinu un korekti vienoties ar nama īpašniekiem, ka zīme tiek stiprināta pie mājas? Un visbeidzot, kamdēļ Vecliepājā vajag tos milzīgos zīmju penkokus? Būsim taču atklāti, lielākais ātrums ar kādu te var pabraukt ir knapi 10 km/h. Tātad, ja zīmes būtu mazākas, tās organiskāk iekļausies vidē un arī redzamas būs tik pat labi. man nav taisnība?

Aizgājējs

Teju katru dienu pabraucu vai paeju garām šim namiņam Klaipēdas ielā. Īsti neesmu drošs, taču namelis varēja būt vecāks par 100 gadiem noteikti. Šoreiz mazāk gaudīšos, ka pazūd koka namelis, cik par to, ka neiedomājos to nobildēt, kad tas bija vēl vesels. Tam bija gan dakstiņu jumtiņš, gan logi, kas bija ieauguši tuvu zemei. Nu vienkārši tā, atmiņām.

 

Riepu dobes!

 Subjektīvi es nespēju to izskaidrot.

Es te visu laiku ķiķinu par Krieviju, kuru ļoti spilgti atceros tieši ar apsēsto māniju taisīt nejēdzīgas dobes no riepām, kuras turklāt tiek krāsotas raibu raibās krāsās. Šajās dienās mani smiekli par Krieviju apklusa, ieraugot šo pašu fenomenu Liepājā... Cietokšņa ielā. Un pārsteidz man ne tikai gaumes izjūta vai pareizāk sakot tās neesamība, bet gan tas nesaprātīgā darba apjoms, kas tajā neprātā tiek ielikts. Riepas tiek atrastas, atvestas, ripinātas. Tās tiek krāsotas, piepildītas ar zemi. Vārdu sakot, apbrīnojami.

Liepājas galvenās sliedes

Dzelzceļš Liepājas pusē noteikti vairs nav galvenais transporta veids.

Agrāk Liepāja bija burtiski dzelzsceļa mezgls. Nu nekā. Liepāju ar ārpasauli savieno tikai viens sliežu ceļš, kas ved Rīgas virzienā. Blakus ceļš jau pazudis. Jau labu laiku demontētas sliedes uz Ventspili, jau sen Liepāju ar Vaiņodi nesavieno dzelzceļš. Vēl senāk Liepāju ar Aizputi un Rucavu nesavieno šaursliežu bānītis.
Tāpat burtiski nesen pazuda sliedes, kas savienoja Jaunliepāju ar Vecliepāju. Objektīvu iemeslu pēc, protams, bet tomēr skumji:  http://www.liepajnieks.lv/2009/11/dzelzscela-uz-vecliepaju-vairs-nav.html . Sekojoši, aizgājusi vēl viena laikmeta liecība, kuras vizualizācija bija šis Dzelzs tilts, kurš sen tāds vairs nav: http://www.liepajnieks.lv/2010/07/aizmirstais-tilts.html
Tematiski par šaursliežu lietām rakstīju te, pieminot tiltu pāri Bārtas upei: http://www.liepajnieks.lv/2008/03/aurslieu-dzelzscea-tilts-pr-brtas-upi.html savukārt vienīgā šaursliežu dzelzsceļa liecība Liepājā bija šī te: http://www.liepajnieks.lv/2010/09/vestures-liecibu-paliek-aizvien-mazak.html

Bet tā jau nav, ka dzlezsceļš Liepājā pazūd. Nē, tieši otrādi. Tas aug. Aug jaunās vietās: http://www.liepajnieks.lv/2009/09/jaunais-dzelzcels-uz-liepajas-ostu.html

Pie mums te pabija 2012. gada pirmā vētra

Liepājā kā jau Liepājā. Pāri iet visas vētras un vēji. Bet pilsēta tam ir tik rūdīta, ka pēc katras vētras žurnālisti burtiski ganās pa pilsētu, meklējot kādu nolauztu koku vai apgāztu reklāmas stendu. Jo gluži vienkārši, viss, kas nogāžams, te nogāzts.
Bet tā jau nav, ka vētrām nav arī otras- skaistās puses. Karostas pludmale ir īsta ekstrēmo sajūtu cienītāju meka. Vieni fotografē un filmē, otri vienkārši vēro, trešie metas jūrā.
Te video arī: http://www.youtube.com/watch?v=xTC6SMq9VjQ

Vecliepājas jumti atkal

Pāri jumtiem...

Nu tāds ir skats uz Liepājas daļu, kas uz leišmali iet. Pašā galā deviņstāvu mājas Klaipēdas ielā. Skats no domes loga, ja kas.
Un te skats no pretējās puses: http://www.liepajnieks.lv/2007/10/vecliepjas-jumti.html

Zīmju uzstādītāju principialitāte

Sīkums, bet kaitinoši.

Vienmēr esmu domājis: kādēļ pie mums tik ietiepīgi liek tos ceļa zīmju stabus, ja blakus jau ir kāds? Piemēra pēc varu minēt šo Siena un Ukstiņa ielas krustojumu. Burtiski pie gaismas staba stāv ceļa zīmes, bet zīmes, kas informē pretējā virzienā braucošos, uzliktas pie rores, kas ierakta burtiski pusi metra no ielas apgaismojuma staba. Nu kur loģika padarīt Vecliepājas ainavu pilnu ar rorēm? Tas kāds principiāls noteikums vai vienkāršs biznesa nolikums. Par to rori va papildus naudiņu paprasīt? Vairs taču nevienu Liepājas ainavu nevar nofotografēt. Visās malās tās rores. Vietā un nevietā.
Vienreiz jau sūkstējios par tiem zīmju desmitiem promenādē (http://www.liepajnieks.lv/2009/09/promenades-daudzie-elementi.html), kas pēc būtības tomēr ir atpūtas vieta, nevis šoseja. Ir taču veidi, kā tās zīmes piemērot korektāk. Piemēram, izvēloties mazāka izmēra zīmes (līdzīgi kā Ventspilī vai britu zemē)  vai gluži vienkārši padomājot par to novietojumu, lai neizkropļotu panorāmas ainavu. Piemērs pat atrodams tepat Liepājā: http://www.liepajnieks.lv/2011/03/zime.html
Bet ja tā atklāti, zīmju licējiem Liepājā ir mazliet jāpārdomā savs arods. Nav pirmā sašutuma reize par absolūtu nedomāšanu: http://www.liepajnieks.lv/2010/07/velocelina-sausmas-turpinas.html
Bet vietās, kur vajadzētu noskopoties ar zīmju redzamību, ir šitā te: http://www.liepajnieks.lv/2011/12/bistama-padarisana.html

2012. gads ir klāt!

Pārpildītā Rožu laukumā, emocijām pārpilna gada nogale. Salūts vienkārši neticams. Šoreiz viss uz to labāko sanācis! Un pie reizes, jāatgādina, ka esmu piefiksējis šai bloga gandrīz visus Jaungadus: http://www.liepajnieks.lv/search/label/jaungads.