Cēsu rotas iela. Kaltais somu bruģakmens, klusums, grezni nami, liepu alejas. Diemžēl, greznie nami stāv pamesti, liepas stāv neapkoptas un kroplīgas, bet bruģi retu reizē deldē vien kāds garāmgājējs, nevis tūristu pūļi. Bet viss taču varētu būt pavisam citādi. Ja ne okupācija, karš, okupācija atkal un tad 20 neatkarības gadi, kuros šo burvību nevienam nevajadzēja, bet kam vajadzēja, nebija ne naudas, ne iespēju.
Un tomēr, Karosta atdzims!
P.S. piektdienas, 13. datuma ieraksts, vai ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru