Rallijs Kurzeme 2008

Ulda Seska ekipāža Rallija Kurzeme 2008 pilsētas posmā.

Pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas laikā Rallijs Kurzeme tā pa īstam dragā pa Liepājas ielām.

Vairāk bilžu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:34187/

Nu būs gudri Baltijas krievi!

Baltijas Krievu institūts gatavs.

Liepājas lepnums ir Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Bez tās Liepājā ir Rīgas Tehniskās Universitātes filiāle. Te ir Biznesa Augstskolas "Turība" filiāle. Zinības var gūt vēl krietnā skaitā iestāžu, kuras piedāvā augstāko izglītību. Bet nevienas pašas iestādes nenes Baltijas igauņu, Latvijas latviešu vai Liepājas čigānu nosaukumu. Un tomēr Liepājas krieviem tagad būs savs institūts. Kaut mācīties tur varēs taču visi, vai ne? Jeb tos, kas nav Baltijas krievi ar kājas spērienu izvadīs?

Te šīs celtniecība kopainā: http://virtualliepaja.blogspot.com/search/label/baltijas%20krievu%20instit%C5%ABts.

Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem

Šis piemineklis ir viens no Liepājas simboliem.

Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem ir vizītkarte pilsētai no pludmales puses. Kā jau ierasts, okupācijas gados tam tika piešķirta ideoloģiska aura. Nu tas ir apolitisks un godina visus bojāgājušos Baltijas jūrā, ne tikai padomju jūras arājus. Par piemiņu PSRS militāristu notriektajai ASV lidmašīnai ar visu apkalpi, to grezno vēl viena piemiņas plāksne.
Atmodas gadu pašā sākumā pie šī pieminekļa pulcējās liepājnieki, lai pieprasītu Pāvilostas AES projekta apturēšanu. Šajā mītiņā, tiesa- kā pusaudzim, bija tas gods piedalīties arī man. Pēc tam liepājnieki te pulcējās uz vienu no lielākajām tautas sanāksmēm Kurzemes pusē 1989. gada 18. novembra vakarā prasītu pēc brīvas Latvijas. Pasākuma vadītājs Mārtiņš Vilsons prata varen spēcīgi iedrošināt. Viņa brašā balss drēgnajā un slapjajā rudens vakarā skanēja vareni!
2003. gadā piemineklis gan nebija tai labākajā stāvoklī, kā redzams bildē, bet nu tas restaurēts un priecē ikvienu.

Liepājai vējš, citiem iespaidīga viesuļvētra

Vētra aizšķērsojusi Alejas ielu

Katra gada vasaras beigas un rudens Liepājai atnes vēja sezonu. Mēs, Liepājas skartie, tam pārāk lielu uzmanību gan nepievēršam. Ar lietussargiem vēja laikā liepājnieki neiet. Jumti mums vējos rūdīti, logus aizveram cieši, visi koki, kam bija jānolūst, nolūzuši. Mašīnas dūšīgā vējā zem kokiem arī neturam. Bet reizi pa reizei vēju nomaina Baltijas vētras. Tad nerātnis vējš rauj nost jumtus, lauž lielus kokus, apgāž lielas sētas. Un vecmāmiņa jūra izrāda, cik lieli var būt tās bangojošie viļņi. Ja citi steidz atrast drošāku stūrīti, liepājnieki tieši otrādi. Dodas uz molu un vēro vētru.
Vētras fotogalerija apskatāma te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:31274/
P.S. 2003. gada augusts.

Par pagātni atceras tad, kad tas ir izdevīgi

Nē, nē! Tā nav kāda pamesta pilsēta vai mežā ieauguši kapi laukos. Viss ir daudz vienkāršāk. Netālu no Liepājas centrālajām ielām šo ainiņu varēja "baudīt" ikviens. Proti, kamēr holokausta notikumiem top jauni pieminekļi, veciem Līvas kapsētā ļauj aizaugt un sabrukt.

Ja interneta ārēs meklēsim kaut ko par Liepāju, galvoju, ka 99% atradīsim labi daudz ziņu un dažādu materiālu holokausta sakarā. Atradīsim baisas bildes par drūmajiem notikumiem Šķēdes kāpās, atradīsim daudz atmiņu par vācu varasdarbiem. Taču ikviens izglītots liepājnieks zinās teikt, ka Liepājā ir kapsēta, kurā jau no seniem laikiem tika apbedīti Libavas ebreji. Kapsētā starp simtgadīgiem kokiem joprojām redzami iespaidīgi melnā marmora kapu pieminekļi un lepnas dzelzs kaluma sētas. Apmeklējot Līvas kapsētas ebreju sektoru, redzams, ka kapi tik tiešām ir pamesti novārtā. Ja pilsētas komunālie dienesti reizi pa reizei te nenorīkotu talciniekus, kas sagrābj gružus un lapas, un nopļauj zāli, tad varētu droši apgalvot, ka kapi pazudīs no pilsētas kartes ātri vien. Un būtu saprotams, ja kapi stāvētu pamesti, jo nav neviena paša, kam tos sakopt. Bet bija laiks, kad teju katru otro gadu Liepājā tapa kāds jauns holokausta notikumiem veltīts memoriāls. Līdzdalību šo memoriālu būvniecībā ņēma gan Liepājas ebreju uzņēmēji, gan vietējā ebreju kopiena ar pašvaldības finansiālu un rabināta morālu atbalstu. Un neviļus pārējiem liepājniekiem radās jautājums: kādēļ tiek celti jauni pieminekļi, ja ap veciem pat nevar savākt gružus? Tā taču ir nelāga attieksme pret kopējo vēsturi.

P.S. 2003. gada vasara.

Zirgu salas ainiņas

Vecliepājas panorāma no Zirgu salas

Liepāju var apskatīt no četrām debess pusēm. No jūraspuses, no Liepājas ezera puses, no Rīgas puses un no Lietuvas puses. Bet atliek paiet mazliet tālāk no šī klasiskā četrstūra, kā aina paveras gluži čābiska. Netrūkst cūku, kuri izgāž savus mēslus kur pagadās. Netrūkst neliešu, kam nospļauties, kas aiz paša mitekļa sliekšņa. Šoreiz priekšplānā Zirgu sala, kura gadu desmitiem bijusi gaužām nepievilcīgs pilsētas nomales stūrītis. Reiz te tika izveidota trase motokrosam. Reiz te bija grandiozi plāni par lielu kinoloģijas centru. Viss palicis nerealizēts un sala stāv pamesta. Kā atbaidošs papildinājums: Liepājas rūpnīcu, pamatā "Liepājas Metalurga" dūmu radītais smoks virs pilsētas.
P.S. 2003. gada vasara.

Dzeramā ūdens plūdi

Reizi pa reizei dzeramā ūdens upes izplūst uz ielām, padarot tās neuizbraucamas

Ūdens cauruļvadu sistēma, tāpat kā ikvienā Latvijas pilsētā, ir gaužām veca. Tādēļ mēdz notikt ārkārtas situācijas. Kā 2003. gada vasarā Pļavu ielā, pārpludinot visas apkārtējās ieliņas.

Ugunsgrēks bijušajā trako mājā

2008. gada 5. jūlijs, Pērkones ielā.

Kāds rakaris jau kuro reizi aizdedzinājis vienu no bijušās Liepājas Psihiatriskās slimnīcas ēkām.
Vairāk fotogrāfiju ir te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:30213/

Bet video redzams te.

Maziņa padomju savienība Liepājā

Šajā vietā par smārds kā laikos, kad te saimniekoja varenā padomju kara flote. Daudzviet rūpnīcā nekas nav mainījies. Vai pareizāk sakot, vizuāli mainījies ir ļoti maz. Varbūt tas pat ir labi, ka Liepājā palikusi tāda vēstures liecība?