Kuršu laukums aizņemts

Daži Jurģu gadatirgus mirklīši garāmskrejot. Neierasta aina, kad Kuršu laukums aizņemts ar tirgotājiem.

Liepājas veco koku durvju burvība

Ceļš vaļā!

Tāds nejaušs un simbolisks mirklis iekrita acīs...

Pētertirgus pirms lielās pārbūves

Pētertirgus teritorijā, kur bija drēbju tirgotāji vai citādi saukti par lupatniekiem, šogad tiks uzbūvētas jaunas tirdzniecības vietas.  Kā tad beigās būs, gaidīsim!

Mainīgā Liepāja

Pašiem nemanot dzīvojam jau pavisam citā Liepājā.

Itin bieži dzirdēta kritika, ka Liepājā ir šādas un tādas problēmas. Vienā vietā iela beigta, citur grausts bojā skatu, citur mašīnas par daudz, citur tieši otrādi, viss kā izmiris. Savā ziņā taisnība jau ir, bet reizē jāmin, ka es kā cilvēks, kurš lielu daļu apkārt notiekošo redz caur kameras objektīvu, reizē arī gūstu citu priekšrocību. Proti, man ir iespēja ne tikai redzēt citas pilsētas, kurām līdz Liepājai vēl augt un augt, bet arī salīdzināt pilsētu ilgākā laika posmā, tikai aplūkojot fotogrāfijas. Lūk, ainiņa Kuršu laukumā. Mēs- liepājnieki savā vējainā raksturā visam paskrienam garām, bet atcerēsimies, kā te bija agrāk. Nams priekšplānā bija tuvu grausta stāvoklim, baznīcas jumts bija pavisam cits, aiz muguras bija tirgus koka paviljoni, nevis veikali, savukārt Siena iela te bija caurumcaura un nemeta viss estētisku līkumu, bet gan veidoja bezjēdzīgu asfalta un bruģa mistrojumu. Mašīnas stāvēja laukumam pa vidu, bet braukšana notika gan gar tirgus vārtiem, gan gar baznīcas priekšu. Starp mašīnu rindām šiverēja ielu tirgoņi un puišeļi, kas piedāvāja mašīnu nomazgāt. Savukārt vakara stundās te bija tumši, jo tumši. Un tā bija visā pilsētā, jo, ja neatceraties, tad pilsētā pa naktīm pat neslēdza ielu apgaismojumu. Vai tad tagad kaut kas tāds ir iedomājams?
Vēl pieminēšu tādu sociālo parādību, kā Rojālspirta tirgoņi Pētertirgū, kuri šeit faktiski jutās droši, kamēr municipālā policija deviņdesmito gadu vidū tos burtiski ar spēku iztrieca.
Lai nu vai kā, tagad ir pavisam cita Liepāja.

Vecliepājas rudenīgais skats no Sv. Annas baznīcas torņa

Vecliepāja rudenī nobur pa lielam!

Šodien atkal bija jauka,jo jauka diena. Gan 18. oktobris izrādījās pagalam saulains un mīlīgs, ļaujot izbaudīt rudenīgo Liepājas dzestrumu, gan arī tādējādi, ka palaimējās uzkāpt Sv. Annas baznīcas varenajā tornī, kurš nepelnīti, atšķirībā no Sv. Trīsvienības katedrāles torņa ir krietni mazāk zināms Liepājas ainavu vērotājiem.
Jāsāk ar to, ka pārsteidza, ka tornis ir pamatīgi uzposts. Vismaz tiktāl, lai tornī varētu uzkāpt apmeklētāji un justies pietiekami ērti. Tiesa gan, jārēķinās, ka pats sākums, lai iekļūtu torņa iekšienē, ir diezgan piņķerīgs, jo šaurās un stāvās trepītes laikam taisītas maziņiem cilvēciņiem. Tāpēc ieteicams nenokrāmēties ar lielām paunām un būt ērtos apavos. Dāmām augstpapēdenēs te nākt nevajadzētu.
Bet tālākais jau ir ar ērtībām. Ja cilvēkam nav bail no augstuma, tad droši jākāpj. Par to baidīšanos gan saku cita iemesla pēc. Neba nu jābaidās krist no torņa. Lieta tāda, ka torņa iekšpuse ir vistiešākajā nozīmē tukša, proti, no viena stāva līdz nākamajam nākas kāpt pa koka trepēm un sajūtas nu dien dīvainas.
Atškirībā no Sv. Trīsvienības baznīcas torņa iekšienes, Sv. Annas baznīcas tornī ir ļoti gaišs. Fotografēt ir viegli. Pat ar telefonu sanāks labi skati. Taču, ja tai pašā laikā Lielās ielas katedrāle var lepoties ar iespaidīgu skatu laukumu, diemžēl te tāda nav. Taču ir ērti atverami logi un iespaidīgas ainas aiz tiem. Tas gan vairāk attiecas uz fotogrāfiem.
Un visbeidzot, kad nokļūts pašā augšā, iespējams redzēt Vecliepāju visā tās krāšņumā. Rudens Liepāju padara vienkārši neatvairāmi skaistu.
Ak, jā.Baznīcas personāls ir ārkārtīgi atsaucīgs. Uzkāpšana varētu teikt ir par simbolisku cenu, ko par maksu grūti nosaukt. Droši, ejiet, kāpiet augšā un baudiet Liepāju!
Mazliet ieskats iekšienē te: http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/liepajas-lepnums-svannas-baznicas-tornis/

Laiks velosipēdam!

Arī mūķene!

Protams, ka šogad vasara diezgan vienaldzīga pret mums. Nekāds baigais siltums nav. Bet jāpriecājas par to, kas ir, tādēļ ir labs iemesls likt savus auto uz steķiem un ņemt velosipēdus. Zinot, cik ārprātīgi sastrēgumi tagad Liepājā, cik daudzas ielas zem skalpeļa, tas būtu labs risinājums, ko?

Jurģu gadatirgus Pētertirgū

Ar vareniem priekšnesumiem.

Sestdien, 21.aprīlī, Pētertirgū norisinājās gadatirgus un uzstājās cirka trupa "Beztemata", kas radīja neviltotu interesi gan lieliem, gan maziem skatītājiem.Vairāk lūkojat te: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/izklaide/gadatirgu-publiku-izklaide-klauni-garkajis-un-citi-galerija-video/

Kuršu laukuma panorāma

Bilde ir lielāka, tādēļ klikojiet!

Lieldienu pēcpusdiena bija gana drēgna, taču saulaina, tāpēc pārvarēju nevēlēšanos cierāt un nolēmu uztaisīt vēl viena krustojuma panorāma. Šoreiz Kuršu laukumu. Diemžēl saule un objektīva 10mm no nekādi neļāva izvairīties no ēnas, bet tas taču nav galvenais. Pašam prieks apskatīt kādu ierastu un katru dienu skatāmu vietu plašākā skatā!

Atkušņa nelaimes

Ziema rada problēmas nemākulīgas tīrīšanas dēļ.

Jo redziet, jau kopš padomju laikiem brīnos un nesaprotu, kādēļ ietves un ielas tīra tā, it kā abu pušu tīrītāji karotu savā starpā? Tie, kas greiderē ielas par savu pienākumu uzskata visa sniega sašķūrēšanu krustojumos, lai cilvēkiem nebūtu kur iet, bet tie, kas tīra trotuārus, čupas taisa tā, ka tās traucē normālai mašīnu noparkošanai un pat braukšanai
Bet visu taču varētu atrisināt diezgan vienkārši. Pa nakti nāktos kādam mazam traktorelim pabraukāt pa galvenajām ielām un šādām autostāvvietām. Tik vien vajadzētu kā sniegu atstumt no krustojumiem un gājēju pārejām. Ja ir sals, neveidotos lielie kalni, ja atkusnis, nebūtu peļķes. Un ja vēl uz ziemas iestāšanos tiktu padomāts kā pasargāt notekas no aizsalšanas un apbēršanas ar sniegu un gružiem, būtu pavisam perfekti. Izkusušais sniegs aiztecēt un nebūtu šīs ārprātīgās dubļu lāvas.

2012. gada pirmais sniegs Liepājā

Negaidītais baltums.

Vakar piedzīvoju īstu kuriozu- ap17:00 tumšā, lietainā un gluži rudenīgā vakarā iegāju Liepājas ledus hallē, bet kad 21:00 gāju laukā, biju pavisam citā pasaulē, kurā valdīja sniegputenis. Šorīt vispār- kanoniska ziemas ainava. Nu, vai nav brīnumaini?

Liepājā lietus

Lietus.

14. jūlijs Liepājā nu galīgi nejūlīgs. Lietus gāž spaiņiem... Gāž, gāž, gāž. Neko vairāk pat nav iespējams pateikt.

Ielu sīkumiņi

Braucējiem dzīvi atvieglotu ielu marķējums.

Personīgi man ir sajūta, ka daudzām Liepājas ielām prasās marķējums. Tas ne tikai disciplinē satiksmes dalībniekus, bet arī ielu padara pilsētai daudz atbilstošāku. Bet tai paša laikā ar to marķēšanu gan vajag būt uzmanīgiem, lai nesanāk, kā te: http://www.liepajnieks.lv/2011/05/pec-labakajam-padomju-tradicijam.html

Sākam lāpīt bedrītes

Vismaz kāds caurums būs ciet.

Kuršu laukumā nacās apstāties un gaidīt. Jau šķita, ka Liepājā atgriezušies sastrēgumi, bet nē- Kuršu laukumā vīri sākuši lāpīt bedrītes. Pie reiz pamanīju, ka šajā sezonā vīriem zaļos kombinezonus nomainījuši oranži.

Viesmīlīgās durvis

Stikla durvju labākais paraugs.

Allaž esmu priecājies par durvīm, kādas pēc mājas rekonstrukcijas tika ieliktas šajā namā. Kad iestāde strādā, smagās koka ārdurvis tiek atvērtas un durvju funkciju tad bilda stikla durvis, kamēr smagās koka durvis pilda vien dekoratīvās funkcijas. Gan telpās gaiši, gan ienācējiem patīkami, ka viņi tiek gaidīti. Principā labs paraugs, iekārtojot komercplatības vecās mājās.

Sv.Annas baznīca- viens no Berči brīnumiem

Arī Annas baznīca ir Berči brīnumdarbs.

Liepājas Sv. Annas baznīca ir vecākais dievnams Liepājā. Pirmās ziņas par to rodamas jau no 1508. gada Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga lēņu grāmatas. Bet šī ēka tolaik vēl nav atradusies dievnama tagadējā vietā.
1798. gadā baznīcas tornī iespēra zibens, tāpēc 1823. gadā to pārveidoja. 1873. gadā pilsētas arhitekts Maks Pauls Berči saņēma pasūtījumu uzbūvēt baznīcas torni, pēc kā tas kļuva par augstāko celtni pilsētā.

Lielie logi

Lielie logi uz Kuršu laukuma.

Viens no veikaliem, ko patiesi var uzskatīt par moderno veikalu karognesēju, ir liepājniekiem labi zināmie "Lielie logi". Deviņdesmito gadu pirmajā pusē gan tas bija citu saimnieku rokās, taču nosaukums un ierastā vizītkarte- logu nojumītes palikušas.

Autobusā

Arā melns, iekšā balts.

Ziemā pēc tumsas iestāšanās uz ielas tā īpaši darīt nemaz nav ko. Tādēļ pieturvietās stāv sadrūmuši sabiedriskā transporta gaidītāji, priecājoties, kad iekāpts siltā autobusā vai tramvajā, kas viņus aizvedīs uz mājām.

Jurģu gadatirgus Liepājā

Mmmmm- piparkūku mašīnītes!

Par pūkainajiem trusīšiem sajūsma bērniem.

Rokdarbnieku brīnumlietiņas.

Galdnieku darinājumi.

Sestdien Pētertirgū risinājās Jurģu gatatirgus. Bija sabraukuši andelmaņi un rokdarbnieki no malu malām. Taču vislielākais prieks par tiem, kas tirgoja pašgatavotās lietiņas- sākot no koka baļļām un sudraba rotaslietām, beidzot ar medu un piparkūkām. Pēdējās mani iepriecināja īpaši.

Augstākais kronis pilsētā

Vai varat uzminēt, kur tāds ir? Liepājnieki pateiks uzreiz- Annas baznīcas tornī.

Jāsaka tā, aptuveni zināju, kas uz tā torņa ir. Bez tam tā ir vienīgā baznīca Liepājas pusē, kuras torni nerotā krusts. Tiesa, no tāluma tas izskatās pēc krusta. Ar savu 300mm Sigmu izdevās ieraudzīt mazliet vairāk. Principā, nezināju, ka tas ir tik grezns. Pašā spicē izrādās vēl ir asumiņš.