pirmdiena, 2011. gada 30. maijs

Bijušais kinoteātris

Senu atmiņu, senu piedzīvojumu, senu iespaidu vieta.
Ikviens mana vecuma liepājnieks spilgti atceras, ka še reiz bija bērnu un jauniešu kino, kas nesa lepno "Dailes" nosaukumu. Tagad gan te saimnieko lietoto lupatu bodīte, lietuviešu kultūras biedrība, bet lielā kino zāle tagad ir Liepājas lielākā rampa skeiteriem zem jumta.
Bet vecos labos laikos te nācām uz tīņu filmām. Bija arī viena otra toreizējo laiku padomju šausmenīte. Šodien par to jaunieši smietos, bet toreiz tas bija kaut kas! Piemēram šī: http://youtu.be/zyg0WUsY9HI

Vecliepājas burvības zaudēšana

Kopumā viss jauki, bet detaļās?
Šis ir krustojums, kurā reizē jūtams daudz vēsturiskā un arīdzan jaunā laika klātbūtne. Piemēram Pasta ielā namā pa labi salikti plastmasas logi, kas vēsturisko elpu nogalina nedalīti. Varētu jau bilst- jāsaka paldies, ka kāds tos vecos namus vispār apsaimnieko. Bet no otras puses, līdzekļi logiem atrasti, kamēr jumts palicis vecais padomju laiku šīfera. Līdzīgi ar namu Graudu un Vītolu ielas krustojumā (attēla centrā). Tai namā gan "Swedbank" treknajos gados telpas īrējusi, gan citi iestādījumi. Tai pašā laikā par daudzmaz Vecliepājai piedienīgu jumtu nama saimnieks nav papūlējies padomāt. Uzlikts tas pats šīferis, ko Eiropas Savienībā visi steidz novākt kā veselībai bīstamu. Varbūt sīkums, bet tomēr nelāgi.

svētdiena, 2011. gada 29. maijs

Katedrālei jāpalīdz!

Pārsteidzoši, bet ierastām ainām bieži vien ir nejaušības raksturs.
Atzīšos, nemaz nezināju, ka Sv. Trīsvienības katedrālei bija jāizskatās pavisam citādi. Tā pamatkrāsai bija jābūt diezgan spilgti dzeltenai, bet skulptūrām pie ieejas un greznumelementiņiem jiftīgi melniem.
Pat grūti būtu iedomāties, kāda izskatītos šī iespaidīgā baznīca tādās krāsās. Bet visticamāk, ka savā mūžā mums tādu viņu var izdoties ieraudzīt, jo unikālā dievnama atjaunošanai joprojām turpinās līdzekļu meklējumi. Arī tu, mans lasītāj un draugs, vari pielikt tam savu artaviņu! Par to vairāk te: http://www.trisvienibasfonds.lelb.lv/

piektdiena, 2011. gada 27. maijs

Lielākais putekļu sūcējs Liepājā

Katru reizi, redzot šo balto bunduli, kas ar šņācošu un reaktīvu skaņu tīra pilsētas ielas, nespēju nepriecāties. Jo kad šis verķis noiet pa ielu, viss tīrs. Super lietiņa!

Līvas laukums beidzot ziedēs

Vēl mazliet un varēsim izbaudīt Līvas laukuma burvību pilnībā.
Pēc divu gadu pārtraukuma Līvas laukums atkal ziedēs. Jau piefiksēju visu Jūsu uzmanībai kā laukums tapa taisīts un uzrakts vēlreiz, bet nu viss aiz muguras! Lai zied!

ceturtdiena, 2011. gada 26. maijs

Gidons Krēmers Liepājā

Uz slavenā dižmeistara koncertu reklāma nav jātaisa, zāle bija stāvgrūdām pilna.
Pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers ir pabijis Liepājā. Un kopā “Kremerata Baltica” atklāja festivālu “Liepājas vasara”. Jau 24. maijā Liepājas Simfoniskā orķestra mājvietā- Graudu ielas koncertzālē dižais meistars kopā ar citiem mūziķiem jau iemēģināja savus instrumentus, bet 25. maijā pārpildītā Liepājas Latviešu biedrības nama lielajā zālē risinājās koncerts.
Te vairāk bildes ar dižo meistaru: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626678162691/

trešdiena, 2011. gada 25. maijs

Drausmīgās bedres

Tik traki tagad ir Graudu un Lielās ielas krustojumā.
Lai arī sākusies bedrīšu lāpīšana, daudzviet bedres patiesi biedējošas. pat vietās, kur agrāk no bedrēm nebija i ne miņas.

Vieta, kur atradās slavenā viesnīca "Pēterpils"

Kastaņkoka atrašanās vietu palīdz izprast Gunārs Silakaktiņš.
Varbūt, ja neziniet, tad pastāstīšu, ka Teātra ielā starp Liepājas teātri un gaiši zaļo ēku, kurā tagad mitinās "Coyote fly" klubs, tāda laukuma reiz nemaz nebija. Te atradās teju 60 metrus gara ēka, kurā atradās viesnīca "Pēterpils". Un viesnīca bija slavena ar varen smalku kafejnīcu, kuras centrā, tieši cauri kafejnīcai auga kastaņkoks. Tas bija aptuveni tai vietā, kur Liepājas vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš uzskatāmi demonstrē kastaņkoka stumbra lielumu, kas reiz tur auga.

Saules laiks atkal klāt!

Lai dzīvo Liepājas baltās smiltis!
Ja tomēr neesi pārāk jūtīgs pret Liepājas vējeli, tad zini, ka pameklējot nelielu aizvēju Liepājā var sākt pieņemt saules vannas. Tepat laba vieta skriešanai, riteņbraukšanai. Bet var arī pastaigāt. Viss viens- tās visas ir lieliskas nodarbes! Baudiet iespējas Liepājā!

otrdiena, 2011. gada 24. maijs

Daiveru kuģis

Rīgas nirēji piestājuši Liepājā.
Braucu pa Tramvaju tiltu un neticu savām acīm- stāv zili balts kuģis ar saulainās Gruzijas karogu. Neesmu slinks, eju skatīt. Patiesi, neticami, kā ar tādu tupeli kāds var iedomāties braukt no Adžārijas līdz Liepājai. Tur jau bez diviem mēnešiem neiztikt. Bet nē, viss izrādās vienkārši- kuģis tikai skaitās gruzīņu. To nofraktējuši Rīgas daiveri. Liepājā tikai tiekot piedzīvojumi meklēti...

Jūras ielas aplī jauna vides reklāma

Par to, ka Swedbank ar zaudējumiem nestrādā, liecina arī iespaidīga vides reklāmas tapšana Jūras ielā, kuru sāka montēt 23. maija pēcpusdienā. Un labi vien ir, ka tā.

pirmdiena, 2011. gada 23. maijs

Lielās pļaujas laiks

Vieniem pienenes sagādā īstu vizuālo baudījumu, otriem lielie darbi tikai.
Vieni no vasaras vēstnešiem ir saulītēm līdzīgie ziediņi, ko mēs saucam par pienenēm. Citi tās sauc par cūkpienenēm, bet gudri vīri un sievas par Taraxacum officinale. Jo kā izrādās- pienenes ir medus bagātas un tāpēc tās iecienījušas bites. Daudzi cilvēki labprāt uzturā lieto svaigo pieneņu lapu salātus. Man gan šķita, ka pienenes ir baisi rūgtas, bet nekā. Ar to var tikt galā. Lai atbrīvotos no rūgtās garšas pirms lietošanas, augošus augus kādu laiku vēlams nosegt ar tumšu, saules gaismu necaurlaidīgu trauku. Tā kā pienenēm piemīt spēcīgas asinis attīrošas īpašības, tāpēc tās ļoti noder pavasarī attīrīšanās kūru laikā.
Tā lūk!

svētdiena, 2011. gada 22. maijs

Padomju auto eksotika

22. maijā Karostas cietumā viesojās “Latvijas Antīko automobiļu klubs” dalībnieki ar 25 padomju laika spēkratiem. Jābilst, ka Liepājā bija tikai viens no apstāšanās punktiem, jo biedrības “Latvijas Antīko automobiļu klubs” Padomju tehnikas sekcija šīgada sezonu atklāj tieši 21.-22. maijā, dodoties uz Kurzemi– uz Pedvāli, Pāvilostu un Liepāju. Atklāšanas pasākuma temats – “Nacionālās zvejas īpatnības”. Tāpēc nebija nejaušība, ka viena otra padomju agregāta bagāžniekā bija slavenās šņabja kastes ar etiķeti “Urožaj”, ko tik bieži esam redzējuši krievu kino superkomēdijā.
Kā bija redzams, tad par pasākumu bija ārprātīga interese. Bet lai noparkotu mašīnu, bija jāmeklē brīva vietiņa, jo skatītāju mašīnu bija tik daudz, ka tām nebija ne gala, ne malas.
Te fotoreportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626654878283/

sestdiena, 2011. gada 21. maijs

Sācies Līvas tirgus festivāls

Lielās andelēšanas un pirkšanas laiks klāt!
20. maija pēcpusdienā sākās festivāla “Līvas ciems” pirmā diena. Tās centrālais pasākums uz skatuves bija Priekules, Durbes, Nīcas un Rucavas novada slavināšana un lielīšana. Festivālā laikā sāka rosību arī amatnieku un tirgotāju stendi. Ļaužus izklaidēja klauni, darbojās āra krogi.
Bet ar skaļu jo skaļu mūziku, patīkami sildošu maija sauli un milzu skaitu ļaužu sākusies Līvas tirgus festivāla otrā diena. Atšķirībā no piektdienas, šodien tirgu ne tikai simtiem tirgotāju un amatnieku, bet arī tūkstošiem festivāla apmeklētāju. Netrūkst ne ēdāju, netrūkst ne pircēju, ne skatītāju, ne vienkārši laimīgo svētku dalībnieku. Bez tam šodien Līvas tirgus laikā ikvienam bija iespēja apmeklēt Latvijas kara flotes flagmani- A 53 “Virsaiti”. Un ziniet, kuģis bija stāvgrūdām pilns.
Te festivāla pirmās dienas fotogalerija: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626644444821/
Te festivāla otrās dienas fotogalerija: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626770369244/
Te festivāla trešās dienas fotogalerija: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626779790884/Bet te neliels video: http://www.youtube.com/watch?v=4skH1PpDglg

piektdiena, 2011. gada 20. maijs

Zirņu ielas pārtapšana

Milzu darbiem jau dots starts!
Zirņu iela allaž bijusi viena no nejēdzīgākajām pilsētas ielām. It kā gara un plata pilsētas iela, bet tai pašā laikā grantēts lauku ceļš. Nu beidzot sācies gadsimta projekts, kuru loloja vēl padomju laikos. Agrāk putekļainā un grubuļainā ielele tagad būs moderna tranzīta iela. Protams, viens otrs Zirnenes iemītnieks jau bija nepamierināts, sakot, ka nu beigšoties miera dzīve, būšot troksnis, būšot slikti. Bet vietā bilst, ka tūkstošiem citu liepājnieki pat tik ilgi nav varējuši baudīt iespējas dzīvot teju pilsētas vidū un vienlaicīgi justies kā laukos, jo pa Zirņu ielu tik tiešām vien retais izvēlējās braukt. Nu tam visam pienācis gals! Zirņu iela būs iela, kas Liepājai kaunu vairs nedarīs! Lai dzīvo progress!

ceturtdiena, 2011. gada 19. maijs

Dažāda domāšana

Laikam nav viegli kopā sadzīvot.
Loku ielā pamanīju namiņu, kurā spilgti vizualizējas divi iedzīvotāju tipi. Vieni uztur namu kārtībā un nama priekšu uztur vienkārši tīru, ļaujot tur augt zaļai zālītei, kamēr citi (dziļāk sētā) savu logu priekšu padara par īstu cūkrakumu. Šausmas, ja pagadās tādi kaimiņi...

Sapņi piepildās

Reiz nofotografēju, kā brašie ugunsdzēsēji milzu autokāpņu grozā fotografē Vecliepājas ainu. Skaidrs, ka bija interesanti uzzināt, kā no augšas izskatās Liepāja tieši šajā vietā. Nu jāsaka, ka sapņi piepildās. Pie reizes jāsaka, ka 17. maijā Liepājā risinājās Ugunsdzēsēju svētki, kuru reportāža ir te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626742640292/

pirmdiena, 2011. gada 16. maijs

Frīkbaikeri

Kā uztaisīt kaut ko ne no kā?
14. maija saulainā dienā Tirdzniecības kanāla malā bija iespējams būt lieciniekam ārkārtīgi jaukam pasākumam- “Boltic baik”. Taisnības labad gan jāsaka, ka ar varenu parādi tieši šodien Liepājā noslēdzās ērmriteņu darbnīcas, kas pulcēja ievērojamu skaitu dalībnieku. Visa notikuma vaininieki bija biedrība “Radi vidi pats”, kas organizēja ērmiteņu būvēšanas darbnīcas no 9. līdz 14. maijam.
Te neliels video: http://www.youtube.com/watch?v=BgRhEeTjcws
Te neliela fotogalerija: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626607522135/

Futbola diena Liepājā

Futbols ir sports visiem!
Lietainā 15. maija dienā futbola diena risinājās arī Liepājā. Svētkos dalību ņēma gan sportisti, gan futbola mīļotāji, kas sagādāja jaukus brīžus visiem atnākušajiem futbola cienītājiem.
Stadiona „Daugava” rezerves laukumā visas dienas garumā notika dažādas ar sportu saistītas aktivitātes – mazie futbola cienītāji varēja piedalīties dažādos ar šo sporta veidu saistītos konkursos un saņemt balvas. Savukārt futbola konkursa uzvarētājs, kurš no četriem desmitiem dalībnieku spēja mazo bumbiņu iesist mazos treniņu vārtiņos no futbola laukuma viduslīnijas- tika pie balvas- televizora. Un zīmīgi, ka laimīgā bija daiļā dzimuma pārstāve.
Futbola dienas centrālais pasākums Liepājā bija futbola spēle starp „Liepājas Metalurga” treneriem (gan hokeja, gan futbola) un „Liepājas Metalurgs” meiteņu futbola komandu– 2010. gada Latvijas čempionēm. Kaut arī spēle notika neliela lietus pavadībā un gūtie vārti nedaudz vairāk bija treneriem, var teikt, ka šoreiz patiešām uzvarēja draudzība!
Mazliet plašāka reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157626607212553/

Triāls atkal Liepājā

Nu jau triālošana 14. novembra bulvāra fortos tapusi par labu tradīciju.
14.maijā Liepājas fortos 14.novembra bulvārī, tika atklāta triāla sezona ar Latvijas čempionāta 1.posmu. Sacensībās savu dalību bija pieteikuši spēcīgākie Latvijas un Igaunijas triālisti.
„Tieši Liepājā Zaļajā birzī 14.novembra bulvārī atrodas Latvijā labākā triāla trase. Kara laikā saspridzinātie dzoti un bunkuri, radījušas lieliska reljefa akmeņainas un dzelzbetona vietas, kur organizēt Latvijas un Baltijas līmeņa sacensības gan moto, gan velo triālam” komentēja sacensību organizators.
Te neliels video ieskats: http://www.youtube.com/watch?v=Ig7eq9agm2Q

Egona Peršēvica skulptūra “Uguns”

Egons Peršēvics var būt apmierināts- skulptūra jau pirmajā dienā raisīja garāmejošo interesi.
14.maijā pie slavenās kultūras un izklaides vietas „Fontaine Palace” tika uzstādīta tēlnieka Egona Peršēvica skulptūra „Uguns”. Skulptūra „Uguns” ir domāta kā atsauce uz „Fontaine Palace” piedzīvojumiem bagāto likteni, kad divus gadus atpakaļ klubs pārdzīvoja postošu ugunsgrēku.

Te skulptūras uzstādīšanas video: http://www.youtube.com/watch?v=Gr0eaQ8nTYU

sestdiena, 2011. gada 14. maijs

Ēnainā Dārtas iela

Šaura, bruģēta, kastaņu ēnā.
Iespējams kāds nemaz nezin, ka Liepājā ir tāda Dārtas ielas. Bet par šīs ielas ēnaino posmiņu, kurā slejas lepnie kastaņkoki starp Alejas un Kr.Valdemāra ielām, zin laikam viens retais. Esmu par to pārliecināts.

Pagalma ainiņa

Sarkans ar baltu.
Nekādu dziļāku domu te nebija. Sarkano namu pagalms un viss. Tikai iekrita acīs balto maisu čupiņa...

piektdiena, 2011. gada 13. maijs

Gružus nemest!

Ko darīt, ja tik daudz cūku apkārt?
Lai cīnītos ar pilsētas piemēslotājiem, apkārtējo namu iemītnieki spiesti izvietot tādus brīdinājumus. Protams naivi, bet jāatzīst, ka strādā. Pirmo reizi redzu, ka laukums starp Klints, Alejas un Kr.Valdemāra ielu nav piemēslots.

trešdiena, 2011. gada 11. maijs

Ielu atbrīvo satiksmei

Beidzot pienācis tas brīdis, kad sākusies mājas Kr.Valdemāra 32b demontāža. Ziemas pusē piefiksēju, kā šis nams izskatījās vēl esot puslīdz apjaušamās formās. Nu atliek piefiksēt, kāds būs šo darbu fināls.
Jāatgādina, ka Liepājas pašvaldība nolēma, ka Kr.Valdemāra 32b celtnes tiks nojauktas, lai atbrīvotu vietu ielas paplašināšanai. Paredzēts, ka pēc tam pašvaldība veco māju konstrukcijas pārdos vai nodos īpašumā tam, kurš šos namus uzbūvēs no jauna, bet citā vietā. Pēc tam, kad nojauktās mājas būs aizvestas, ielu šajā posmā paplatinās un atvērs satiksmei.

otrdiena, 2011. gada 10. maijs

Pasta ielas bruģa remonts

Bruģētājiem nav laika zvilnēt maija saulītē. Jābruģē!
Beidzot būs izlīdzināts Pasta ielas bruģis, kurš kādu laiku bija diezgan pabojāts. Nu iela atkal taps ērti izmantojama.

Mersīšu brālība

Tādas tās lietas.
Vakar bija grūti paiet garām diviem melniem mersedesiem, kuri bija apstājušies Lielās ielas un Kārļa Zāles laukuma krustojumā. Cik nopratu, limuzīna mersim kāda klizma, kamēr mazais bračka kā palīgs. Īsta meršu brālība.

Tirgoņu ielas veikalnieki

Mazās bodītes atkal veras vaļā.
Pamanīju, ka Tirgoņu ielā parādījušies jauni veikaliņi. Vienā galā "Lattelecom" veikals, otrā galā vēl divi tapuši. Viens no tiem autoveikals. Par to gan mazliet brīnījos, zinot, ka Tirgoņu iela ir gājēju iela. Es protams veikalam vēlu saules mūžu, bet atzīšos, ka diez vai iešu uz šo veikalu pēc akumulatora vai riepām, ja mašīna jāatstāj kādā citā ielā. Bet, iespējams viņiem zināma kāda īpaša formula, kas liks klientam izvēlēties tieši viņus!

pirmdiena, 2011. gada 9. maijs

Liepājas autostāvvietas

Allaž esmu gribējis uzzināt, kā tad ir pēc būtības. Proti, kā zināms, tad Liepājā pašvaldības policija savos pienākumos principiāli par prioritāti izvirzījusi rosību Liepājas autostāvvietās. Diezgan operatīvi un veikli tiek atrasti tie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ formāli neizpilda kādu konkrētas zīmju prasības. Piemēram, stāvvietas, kur prasīts pēc laika norādīšanas, pašvaldības policisti regulāri apstaigā mašīnas, lūkojoties, vai aiz to vējstikliem ir atstāts kartona pulkstenītis vai lapiņa ar apstāšanās laiku. Stāvvietās, kurās ir apstāšanās laika limits, šie paši policisti lūko, lai limits netiktu pārkāpts pat par dažām minūtēm. Savukārt tur, kur ir jāapmaksā stāvēšana, municipāļi ierodas kā pēc burvju nūjiņas vēziena, ja samaksāts nav. Īsāk sakot- autostāvvietu lietās no Liepājas pašvaldības policijas varētu mācīties. Operatīvi, stingri, precīzi, nelokāmi.
Ja principiāli pret visiem, tad principiāli līdz galamAllaž, kad man aizrāda par "piekasīšanos", atgādinu, ka mūsu valstī tomēr joprojām spēkā Latvijas Republikas Satversme, kuras 8. nodaļas 91. pants skan šādi- visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Vēl precīzāk šo domu var izlasīt augsti godātā Kārļa Ulmaņa vārdos Ministru Kabinetā- "Viens likums – viena taisnība visiem". Tātad, kā tad ar to taisnību ir?
Esmu ievērojis, ka policisti, kas kā specvienība no Afganistānas kaujas lauka piedrāžas pie kādas autostāvvietas, īpaši nesteidzas maksāt par apstāšanos. Tādēļ pārlasīju likumus un noteikumus. Pārlasot "Saistošos noteikumus par Liepājas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanu un lietošanu", redzams, ka "bez maksas Liepājas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu var izmantot operatīvā transportlīdzekļa vadītājs, pildot dienesta pienākumus, ja operatīvais transportlīdzeklis aprīkots atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu prasībām" (punkts 4.8.2.). To, vai šis VW spēkrats ir operatīvais transporta līdzeklis dienesta pildīšanas laikā, atliek minēt. Kā labticīgs liepājnieks ticu, ka ir. Bet lai nerastos jautājumi, kas ir operatīvais transporta līdzeklis, pievērsīsim uzmanību "Noteikumiem par operatīvajiem transportlīdzekļiem", kas skaidri nosaka, ka "operatīvie transportlīdzekļi ar stacionāri uzstādītām zilām bākugunīm, speciālām skaņas iekārtām un speciālu krāsojumu" (punkts 2.1.), "operatīvie transportlīdzekļi ar stacionāri uzstādītām zilām un sarkanām bākugunīm, speciālām skaņas iekārtām un speciālu krāsojumu" (punkts 2.2.) un "operatīvie transportlīdzekļi ar uzstādāmām zilām bākugunīm, stacionāri uzstādītām speciālām skaņas iekārtām un bez speciāla krāsojuma" (punkts 2.3.).

Kā redzams, tad attēlā redzamais policijas spēkrats neiekļaujas pirmajos divos punktos, jo uz tā nav stacionāri uzstādītas ne zilas, ne sarkanas bākugunis. Savukārt tad, ja šis spēkrats ir aprīkots ar operatīvajām bākugunīm, saskaņā ar punktu 2.3., tad šādam spēkratam ir jābūt aprīkotam ar speciālām ierīcēm, kas fiksē laiku, kad transportlīdzeklis tiek izmantots ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī transportlīdzekļa braukšanas ātrumu. Kādēļ vispār ir vajadzīgas maksas autostāvvietas Liepājā?

Citās pilsētās, piemēram Ventspilī par stāvēšanu nav jāmaksā, bet jādomā, ka uz pusi mazākā pilsētā transporta problēma varbūt ir risināma citādi. Kā vairums Liepājas autovadītāju maksu par autostāvvietu Liepājā pieņemu par nepieciešamu meslu, lai pildītos pilsētas kasīte. Es protams neiedziļināšos tanī, ka tīri teorētiski daudz lētāk pašvaldības policistu vietā būtu izmantot privātās apsardzes uzņēmumu pakalpojumus, kas uzraudzītu kārtību un lūkotu pēc kartona pulkstenīšiem aiz vējstikla. Nemaz neminēšu, ka to varētu paveikt daži cilvēki uz velosipēdiem, neizmantojot policijas autotransportu.

Ja runājam par naudas lietām, tad jāsāk ar to, ka ar maksas autostāvvietām Liepājā nodarbojas Liepājas pašvaldības SIA "Liepājas Autostāvvietas". Ja par atskaites punktu pieņemam to, ka Liepājas pašvaldības SIA "Liepājas Autostāvvietas" valdes locekļa Alda Mūrnieka gada alga uz krīzes zemāko punktu- 2009. gadā bija 13 200 Ls, jādomā, ka peļņa ir lielumlielā, ja Liepājas mazalgu apstākļos ir tik ievērojama samaksa par darbu.
Cik pelna patreizējais uzņēmuma valdes loceklis Ivars Ķervis, atzīšos nezinu. Un mani tas nemaz neinteresē, jo lietas būtību nemaina.

Esmu labticīgs liepājnieks un man gribētos ticēt labajam. Tādēļ dikti gribētos uzzināt, cik šis pašvaldības SIA ir pelnošs, ja tā rīcībā ir divi desmiti maksas automātu, no kuriem dažos var norēķināties ar īsziņu palīdzību. Te gan jāsaka, līdzīgs eksperiments ar tramvajiem nebija diez ko veiksmīgs. Diezgan skaļi pieteiktā iespēja maksāt par braucienu tramvajā ar īsziņu izrādījās ne pārāk pieprasīta. Domājams jaunie autostāvvietu apmaksas automāti, kuros var norēķināties ar īsziņām nebūt nav lētais prieks. Tāpēc pašām "Liepājas Autostāvvietām" jāraugās uz to pieprasījumu ar lielu optimismu, lai vismaz spētu atpelnīt automātu pašizmaksu.

Bet ja jau pirkums ir izdarīts un modernizēšana iekasēšanas paletes paplašināšanai veikta, jāpieņem, ka veikti aprēķini un peļņa būs. Tātad: cik maksas autostāvvietas Liepājā ir izdevīgas? Vasarā mašīnu daudz, skaidrs, ka jāmaksā vairāk. Bet aktīva iekasēšana par stāvēšanu nebeidzas arī tad, kad bargās ziemās par ielu un trotuāru esamību varam tikai iedomāties kā par kaut ko esošu zem bieza sniega un ledus kārtas, ko papildina milzu sniega kalni. Pats uzņēmums laikrakstam "Kurzemes vārds" apgalvoja, ka ar iekasētajiem līdzekļiem stāvvietu teritorijas tīra un labiekārto. Katrā maksas autostāvvietā ielu horizontālos apzīmējumus uzņēmums atjaunojot divas reizes gadā. Nepieciešamības gadījumā remontējot arī ielas segumu. Uzņēmums "Liepājas Autostāvvietas" vēl 2009. gadā bija plānojis iegādāties speciālo uzkopšanas tehniku, kas būtu paredzēta sniega savākšanai un operatīvāk ļautu uzkopt stāvvietas un apkārtējo teritoriju. Bet, ak vai, te gan jāsaka, ka ziemā dažu brīdi tā maksas autostāvvietu esamība bija pamanāma visai simboliski- kad pie mašīnas steidzās klāt autostāvvietas darbinieks, prasot pēc samaksas. Tātad- nekādas uzkopšanas faktiski nenotika, bet solītā tehnika nav iegādāta. Ja tā, laikam nāktos prasīt: kādēļ? Nepietika līdzekļu? Bet algām pietika? Ja jā, tad kādēļ ir vajadzīgs pašvaldības uzņēmums, kas pelna naudu tikai darbinieku algām un jauniem apmaksas automātiem?

Un tas savukārt noved pie loģiskā jautājuma atkārtotas uzdošanas: Vai pašvaldības policija autostāvvietu uzraudzību veic tik drakoniski likuma burta vārdā, lai būtu kārtība, ienākumi pilsētai par kuriem tiek atjaunotas ielas, koptas stāvvietas, vai tādēļ, lai nodrošinātu naudas plūsmu algām?
Ļoti ceru, ka likuma burta vārdā, bet pagaidām gan to sajust var ar visai lielu iztēles devu, zinot, ka no iekasētās summas 30 procentu nonāk CSDD kasē, bet pārējie 70% attiecīgi Pašvaldības policijas un Liepājas domes kasē vienādās daļās.

Ne vienmēr ir jāsteidz maksāt!

Nereti ir tā, ka, apstājoties kādā no Liepājas maksas autostāvvietām, pie jums piesteidzas dāmīte ar mapīti, prasot par samaksas veikšanu. Tādēļ šādos gadījumos ir jāatceras, ka stāvvietas darbinieks nemaz tik ātri pēc maksāšanas prasīt nevar. Jo redziet, saskaņā ar "Saistošiem noteikumiem par Liepājas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanu un lietošanu", par stāvēšanu līdz 5 minūtēm nav jāmaksā, jo to nosaka noteikumu punkts 1.3.- "Maksas autostāvvietas lietotājs - transportlīdzekļa vadītājs, kas iebraucis transportlīdzekli maksas autostāvvietā tās darba laikā un apturējis to uz laiku, kas pārsniedz 5 minūtes". Punkts 2.8. papildina iepriekšteikto- "Maksimālais maksas autostāvvietu bezmaksas lietošanas laiks ir 5 minūtes". Saistošie noteikumi par Liepājas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanu un lietošanu punktā 7.5.2. nosaka, ka "autostāvvietas apmaksas biļete, iedzīvotāja karte, mēneša vai gada abonements nav saskatāms (neatrodas redzamā vietā)", atbildīgie darbinieki uzliek brīdinājumu. Pie konkrētā spēkrata nekādu biļešu, iedzīvotāju karti vai abonementu redzēt nevar.

9. maijs

9. maijs zemē, kas 1945. gada 9. maijā piedzīvoja vēl vienu nežēlīgu okupāciju,
diemžēl nekad nebūs svētku diena visiem...
Atzīšos, man 9. maijs principā neko nenozīmē. Vien diena, kad skolas gados gājām likt ziedus uz šo pašu vietu. To, ka daudziem, īpaši Liepājas krieviem tie ir svētki, nekāda atklājuma nav. Un es varu vien priecāties, ka mēs visi mierīgi kopā dzīvojam.
Skaidrs, ka krieviem 9. maijs ir uzvaras diena, kad tika uzvarēts ienaidnieks, kamēr vairumam Liepājas nekrievu šī diena ir vienkārši 9. maijs. Ja daudziem 1945. gada 9. maijs tik tiešām nesa atbrīvošanu, tad daudziem citiem tā bija vienkārša maija diena, kad vāciešus uzvarēja krievi. Sākās smagi gadi, kas nebija viss kādi miera un brīvības gadi, bet bija diezgan drausmīgs laiks. Ar trūkumu, represijām, neuzticību, nabadzību, politiskām vajāšanām. Tūkstošiem liepājnieku joprojām bija Sibīrijas izsūtījumā, daudzi tūkstoši bija devušies bēgļu gaitās trimdā, lai aizbēgtu no padomju varas represijām, bet tūkstošiem liepājnieku bija zuduši biedējošā kara ceļos. Bet to, ka pēc nepilniem četriem nosacītiem miera gadiem- 1945. gada 25. martā sekos visdrausmīgākās represijas 20. gadsimtā, reti kurais liepājnieks 1945. gada 9. maijā varēja iedomāties...

Līdz pat tā sauktam Hruščova atkusnim neviens īsti nevarēja būt drošs, ka viņu neizsūtīs. Un arī pēc tam reti kuram sākās viegli laiki, kā to nereti mēdz viens otrs uzsvērt, piesaucot bezmaksas medicīnu vai izglītību. Skaidrs, ka kara beigas bija svarīgs notikums. Pilsētu vairs nebombardēja, uz cilvēkiem vairs nešāva ierakumos. Taču šāvienu troksnis nebūt neapklusa. Turpinājās sistēmas ienaidnieku meklējumi, paraugprāvas un daudzu ļaužu pazemojumu ceļi. Turpinājās nesaudzīga cīņa arī Latvijas mežos, kuros turpināja mirt cilvēki. Un cietušo lomā nebija latvieši vien, atgādināšu.

Atšķirībā no Krievijas, kurā 9. maijs ir savdabīga pašidentitātes diena, Latvijā tā ir diena, kas allaž gaidīta neviennozīmīgi. Lielā mērā kara beigu dienu daudzu acīs palikusi par revanša dienu. Paldies Dievam, Liepājā ar to visu, kā pārējā Kurzemē, daudzmaz saprotami. Ir jau kāds, kas šajās dienās meklē iespēju pavicināt gar latviešu acīm Krievijas karogu, demonstrēdams izcilu muļķību, jo diez vai šādi cilvēki apjēdz, ka 1945. gadā par to viņus pašus nošautu bez tiesas un sprieduma, jo trīskrāsu Krievijas karogs toreiz bija tik pat liela ķecerība un noziegums kā Latvijas sarkanbalti sarkanais karogs. Tomēr atšķirībā no citiem gadiem, lielā mērā ir jūtams, ka Liepājā ir daudz mierīgāks noskaņojums nekā citus gadus. Vai še iemesli meklējami spējā diezgan labi sadzīvot vai kādos citos apstākļos, atliek vien minēt.

Un ja tā atklāti, kas krievam ar latvieti Liepājā dalāms?

svētdiena, 2011. gada 8. maijs

Nelāgs paraugs namīpašniekam

Vieta, kas būtu izcili piemērota naudas pelnīšanai, padarīta par sliktu lauku viensētas paraugu.
Šķiet, ikviens no liepājniekiem zin, kur atrodas šī māja. Ja nē, tad paskaidrošu, ka tas ir namīpašums starp Raiņa, 1905. gada un Baseina ielām. Šī nelielā divstāvu namiņa priekšā allaž gozējas vismaz divi traktori un vismaz kāda smagā mašīna ar lielu piekabi. Pēdējos gados gan nama saimnieks kaut ko centās darīt, lai savu īpašumu norobežotu- tika uzsliets žogs, namu mēģināja palabot, taču izrādījās, ka ar to noteikumu ievērošanu pašvaki. Saprotamu iemeslu dēļ pašvaldība žogu lika novākt un taisīt atbilstoši noteikumiem. Pēdējā laikā te manāma zināma rosība. Žogs aizvākts, vēl šis tas tiek vākts. Tomēr redzams, ka joprojām viss notiek tik... Pieklājīgi, sakot, pilsētai neraksturīgā veidā. Ja reiz ir īpašums tik publiskā vietā, kurā ikdienas garām pabrauc tūkstošiem spēkratu, simtiem cilvēku, kādēļ mājas sētu pārvērst par sarūsējušu un netīru lauktehnikas novietni? Kādēļ visu apskatam kabināt savu veļu? Vai tiešām nav iespējam sakopt sava nama priekšu? Pieņemsim, ka remontdarbi šodienas apstākļos var ievilkties, bet tāda aina ap šo īpašumu jau ir vismaz gadus desmit. Varbūt pat vairāk.

Uguns triki

Vīrs, kas no liesmām nebīstas, bet ar tām rāda trikus.
6. maija pašā vakarā, kad vairums liepājnieku par labāko izvēlas pabūt mājas omulībā, Rožu laukumā savas uguns žonglēšanas prasmes demonstrēja Dmitrijs Pudovs no Rīgas. Viņš pārstāv studiju “Fire spirit”, kas tieši arī nodarbojas ar šādiem bīstamiem trikiem.
Te neliels video: http://youtu.be/SrLUxKgxIgg

sestdiena, 2011. gada 7. maijs

Stacijas laukums un autoosta ir atvērta

Nu jau bēdīgu slavu ieguvušais uzņēmums “Ceļu, tiltu būvnieks”, kas ilgstoši nespēja pabeigt Liepājas stacijas laukumu, ir iesniedzis pašvaldībā darbu pabeigšanu apliecinošus dokumentus. Līdz ar to Liepājas domes Būvvaldes speciālisti apsekos objektu un dos savu slēdzienu par tā pieņemšanu ekspluatācijā. Pagaidām gan vēl nojaušams, ka mazi darbiņi vēl jānobeidz, bet visumā- labi.

Projekta kopējās izmaksas ir 1 399 118 latu, no kurām ERAF finansējums – 1 143 902 lati, Valsts budžeta dotācija – 80 746 lati, bet Liepājas pilsētas domes finansējums – 174 470 latu.
Te neliels video: http://youtu.be/aII649G-ljs

piektdiena, 2011. gada 6. maijs

Biznesiņš

Autostāvvieta ar īpašu šarmu.
Blakus "Olimpijas" stadions. Vienīgais prieciņš pa dienu kāda futbola spēle starp bērniem, kas te trenējas. Nav jau nekā īpaša. Daudz krāmu. Pašķobījies žogs. Paplucis rudais runcis. Arī mazs izbalējis Krievijas karoģelis pie birstes kāta. Toties ir silta tēja un maija saule. Un autostāvvietas biznesiņš turpina eksistēt.

ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

Pavasara atsvaidzināšanās

Beidzot Klaipēdas ielas "Top!" veikaliņš tiek pie svaiga šmiņķa.
Agrāk rakstīju, ka "Top!" veikaliņš, kas agrāk nesa nosaukumu "Sala" ir pamatīgi zaudējis, ka palicis bez savas palmas un zaļās krāsas. Nu ieraudzīju, ka veikala saimniekiem bālā miesaskrāsa tomēr patīk un tā tiek atsvaidzināta. Es gan tam nepiekrītu, jo agrāk veikalam bija īpašs kolorīts, bet vismaz labi, ka būs atjaunots.

Laukuma rekonstrukcija laikam tomēr notiks vēlāk

Lāpīšana iet vaļā arī te.
Beidzot drausmīgās bedres būs aizdarītas arī Kārļa Zāles laukumā. Bet reizē skumji. Jo tas nozīmē, ka ilgi aprunātā un gaidītā laukuma rekonstrukcija tuvākajā laikā tomēr nenotiks. Un nemaz tik traki neiespējama tā nebūtu. Vien vajadzētu sakārtot kustību joslas un segumu. Un bedrēs labi redzams, ka zem asfalta ir vecais bruģis, ko varētu labi izmantot. Un vispār- cik jauki būtu, ja to pretīgo un caurumaino asfaltu novāktu, un K. Zāles laukums būtu no smukā veco laiku bruģa.

trešdiena, 2011. gada 4. maijs

4. maijs klāt

Spītējot saltiem vējiem, svētkos noskaņojums labu labais!
Šodien 4. maijs. Brīvdiena. Pie namiem plīvo karogi. Ar maziem karodziņiem izrotāti arī tramvaji. Svētku rotā arī Tramvaju tilts un Liepājas Universitāte. Jo Latvija svin neatkarības atjaunošanas 21. gadadienu. Valsts prezidents Valdis Zatlers apsveikumā Latvijas iedzīvotājiem 4.maija svētkos novēl katru gadu šajā dienā no jauna iemīlēties mūsu valstī. Un lai ar Liepājā šajos svētkos tā pamaz norišu, kas būtu veltīti šai dienai, bija arī patīkami pārsteigumi. Viens no tiem Kazdangas pūtēju orķestris Gunta Simanoviča vadībā, kas Rožu laukumā sniedza koncertu.
Video te: http://youtu.be/Gxpc7S224Q0



Spilgti

Rozā nams.
Reizi pa reizei, lapojot kādu citu valstu mājas lapas un vērojot turienes gaumi un sāta trūkumu krāsās, šausminos. Bet, braucot pa Tosmari pamanīju kādu piecstāvu namu, kas lika apšaubīt mūsu pilsētas iemītnieku gaumi. Principā jau domāts bija jauki- namam dot jaunu izskatu, bet kā zināms, tad tīras un spilgtas krāsas tik arhitektoniski degradētā vidē kā Pāvilostas iela spilgtina vienu- vides degradētību. Un spilgtina apkārtējo iemītnieku apjausmu, ka nekad un nekas labāks viņus negaida...

otrdiena, 2011. gada 3. maijs

Brūnais stūra nams

Manuprāt ikviens liepājnieks zin šo biedējoši brūno namu. Atceros to spilgti tādēļ, ka skolas gados mans klases biedrs Dāvids te dzīvoja. Atceros šī nama biedējoši tumšo kāpņu telpu, kuras vidū bija restota lifta bedre. Pats lifts gan ēkā vairs nebija. Kā man stāstīja klasesbiedrs un kā Liepājā toreiz klīda leģenda, tad pirms Otrā pasaules kara nams esot piederējis kādam bagātam žīdam, kura dēls tai liftā vai lifta šahtā esot gājis bojā. Tāpēc lifts esot izņemts un par tā būšanu tur liecina tikai atsevišķas detaļas. Cik no leģendas ir taisnība, atzīšos, ka nezinu. Bet kopš man to stāstu pastāstīja, bērns būdams, tai melnajā un tumšajā gaitenī bija bail staigāt...

pirmdiena, 2011. gada 2. maijs

Pēc labākajām padomju tradīcijām

Kādu laiku atpakaļ interneta anālēs bija redzams kuriozu foto no ASV, kur ceļa trafarējuma līnija bija pārvilkta pāri beigtam skunsam. Domāju pilnīgas muļķības- tā nemēdz notikt. Un ja notiek, tad tikai Krievijā vai Indijā. Bet... braucot pa bedraino un smilšaino Ģenerāļa Baloža ielu, ieraudzīju, ka tur triecientempos tiek atjaunoti gājēju pāreju apzīmējumi. Es protams biju iedomājies, ka vispirms vismaz caurumus asfaltā nāktos aizķepināt , bet nu labi. Laikam jau vajadzētu priecāties, jo drošība ir laba lieta un kaut kas jāsāk darīt. Bet nu ieraugot, ka iela visā garumā burtiski noklāta ar smiltīm, bet ielas malās ziemā kaisītās smiltis nemaz nav savāktas, šķita savādi. Kā tad var krāsot uz smiltīm? Bet redz, var. Ar birstīti smilti pašķūrē mazliet pie malas un tad krāso. Tas nekas, ka pēc mirkļa tās smiltis vējš ar joni sapūš atpakaļ, tas nekas, ka zem krāsas tomēr gruži paliek. Tā sakot- pēc labākajām padomju laiku tradīcijām. Plāns jāizpilda...

Ceļu darbi iet vaļā

Ceļu labošanas laiks sācies!
Grīzupes un Slimnīcas ielas krustojumā sākušies remontdarbi. Tiek liktas apmales un jācer, ka sadrupušā asfalta vietā tiks uzklāts arī daudzmaz normāls segums.

Sibīrija Spīdolas ielā

Maza Sibīrija degungalā.
Esot Tosmarē, izbraucu cauri Spīdolas ielai. Nu gluži vai Sibīrijas sādžas iespaidi. Miniatūra sādža, bet tomēr. Un arī tā skaitās Liepāja.

Top jaunais peldbaseins

Liepājas Olimpiskais centrs taps pavisam liels.
Drīz Liepāja varēs lepoties ar īstu peldbaseinu sporta sacīkstēm. Protams, neba nu nu Liepājā nav vietu peldēšanai. Ir Liepājā veseli divi peldbaseini, taču tāds īsts baseins sportam ar 25 metru garumu nebija. Bet nu būs.