Pēc labākajām padomju tradīcijām

Kādu laiku atpakaļ interneta anālēs bija redzams kuriozu foto no ASV, kur ceļa trafarējuma līnija bija pārvilkta pāri beigtam skunsam. Domāju pilnīgas muļķības- tā nemēdz notikt. Un ja notiek, tad tikai Krievijā vai Indijā. Bet... braucot pa bedraino un smilšaino Ģenerāļa Baloža ielu, ieraudzīju, ka tur triecientempos tiek atjaunoti gājēju pāreju apzīmējumi. Es protams biju iedomājies, ka vispirms vismaz caurumus asfaltā nāktos aizķepināt , bet nu labi. Laikam jau vajadzētu priecāties, jo drošība ir laba lieta un kaut kas jāsāk darīt. Bet nu ieraugot, ka iela visā garumā burtiski noklāta ar smiltīm, bet ielas malās ziemā kaisītās smiltis nemaz nav savāktas, šķita savādi. Kā tad var krāsot uz smiltīm? Bet redz, var. Ar birstīti smilti pašķūrē mazliet pie malas un tad krāso. Tas nekas, ka pēc mirkļa tās smiltis vējš ar joni sapūš atpakaļ, tas nekas, ka zem krāsas tomēr gruži paliek. Tā sakot- pēc labākajām padomju laiku tradīcijām. Plāns jāizpilda...