Kur rotaļāties Dienvidrietumu mikrorajona bērniem?

Bērnu vienīgā izklaide- vismaz četrus gadu desmitus veci tepiķa klapēšanas rāmji,
ko retu reizi vairs izmanto tikai PSRS laikos apmaldījušies dīvaiņi.

Dienvidrietumu mikrorajons viennozīmīgi ir viens no cilvēkiem draudzīgākajiem Liepājā. Tuvumā jūra un pludmale, ko no apbūves atdala mežiņš, pa kuru pērn tika izbūvēts veloceliņš. Rajonā vairāk vai mazāk ir mierīga vide, kurā ir patīkami uzturēties. Bet vienā ziņā šis rajons ir īsts garlaicības perēklis- te nekad nav bijis padomāts par bērniem. Ja neskaita trīs gadu desmitus vecos šūpoļu rāmjus un slidkalniņu netālu no veloceliņa, tad jāsaka, ka nekā cita, kas vismaz attālināti varētu būt bērniem domāts, nav.
Tai pašā laikā šajā rajonā ir saglabājušās tādas arhaiskas konstrukcijas kā tepiķu klapēšanas rāmji, kurus jau sazin cik bērnu paaudzes izmantojušas trulām rotaļām, jo nekā cita gluži vienkārši nebija. Tas pats notiek tagad.
Bet tos tepiķus te labākajā gadījumā atnāk paklapēt reizi gadā tie, kas tik pat idiotiski iedomājās, ka viņu svētais pienākums ir iznest savus netīros tepiķus visu acu priekšā tieši zem daudzdzīvokļu māju logiem un klapēt uz tiko uzsniguša sniega, lai pēc tam visu "priekam" to rotātu netīrumu kvadrāts, kas izbiris no viņa tepiķa.
Un vietā jautāt: kādēļ šos padomju komunālā murga artefaktus nevarētu aizvākt, lai te uztaisītu Dienvidrietumu mikrorajona bērniem vismaz kaut kādu atpūtas stūrīti- dažus soliņus, novietni velosipēdiem, smilšu kasti ar vāku mazākajiem, un dažus kāpelētājus? Bērni būtu laimīgi bez gala.