Te šīs celtniecība kopainā: http://virtualliepaja.blogspot.com/search/label/baltijas%20krievu%20instit%C5%ABts.
piektdiena, 2002. gada 15. novembris
Te sliesies Baltijas Krievu institūts!
2002. gada novembrī, tieši pirms Latvijas Republikas proklamēšanas svētkiem sākās būvniecības darbi Liedaga ielā. Bijušās telefonu centrāles vietā bija jātop iestādei, kurai tika dots jancīgs nosaukums- "Baltijas Krievu institūts".
svētdiena, 2002. gada 10. novembris
Kas tad tas?
Ak vai, bet kas tad tas? Bet tas ir 2002. gada novembris. Bāriņu ielā vēl nav lepnās un fundamentālās Liepājas policijas ēkas. Tur vēl tikai top būvlaukums. Neticami?
Policijas ēkas celtniecības galerija te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:31054/
Policijas ēkas celtniecības galerija te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:31054/
Svētku gaidās
Liepāja Lāčplēša dienas gaidās. Būs karavīri, būs ieroči, būs patriotisks prāts. Bet te pēkšņi tramvajs ar kataloga reklāmu...
Ak, melnā bumba!
Vēl viens moments iz "Melnās bumbas'' agonējošās dzīves pēdējiem gadiem...
Bet ko par šo unikālo ēku rakstīja laikraksts "Kurzemes Vārds" tai pašā gadā (starp citu, interesanti!): "Pirmais koka tilts pār kanālu parādījās pretī bijušajam Novatoru klubam. 1772.gadā tilta galā tika uzbūvētas divas ēciņas, starp kurām virzījās satiksme pāri tiltam, un tajās bija novietojušies tilta uzraugi. 1894.gadā šīs ēkas tika savienotas, izeja starp tām aizmūrēta, kopš tā laika ēka izskatās tāda, kādu mēs pazīstam bijušo Novatoru klubu. Tolaik pretī tam bijušas pārmijas, gāja dzelzceļa līnija uz ostu, varbūt zem asfalta kādi posmi vēl no tā saglabājušies. Pie bijušā Novatoru kluba ēkas pēc Pirmā pirmā pasaules kara izvietoja augstu mastu, kurā uzvilka melnu bumbu, kad bija jābrīdina par vētru (no tā arī ļaužu atmiņā saglabājusies ēkas iesauka Melnā bumba, ko daudzi lieto vēl šodien). Turpat kanālmalā tajos gados bija stihiski izveidojies zivju tirgus, un zvejnieki tirgoja lomu no laivām. Nāca apteksnes, kalpones pirkt zivis, un jau pa gabalu redzēja: ja uzvilkta melnā bumba, tad skaidrs, ka zvejnieki jūrā nav gājuši, zivju nav. Zivju tirgus bija vēl visu vācu okupācijas laiku, līdz padomju laikam. Tā pavisam precīzi nav izpētīts, kas toreiz atradās pašā Melnās bumbas ēkā. Kamēr darbojās Liepājas tirdzniecības osta, tur atradās daži ostas kantori. Attiecībā uz šo ēku bijuši dažādi projekti. 1950.gados tur bija domāts veidot zivju restorānu, bija jau pasūtīts projekts un izdomāts nosaukums "Zelta enkurs". Bet toreiz projekts netika realizēts, jo sāka applūst ēkas pagrabi. Padomju laikā Liepājas osta un pilsēta kā militāra vienība tika slēgtas, un, kad 1967.gadā nodibināja racionalizatoru biedrību, ēkā iemitināja Novatoru klubu. Līdz 1992.gadam ēka bija vietējās nozīmes piemineklis, bet toreizējais kultūras ministrs arhitekts Jānis Dripe izsvītroja daudzus pieminekļus no šī saraksta. Kad atkal sarakstu papildināja, tajā neatjaunoja visus pieminekļus, arī Novatoru klubu ne, jo pieminekļu valstī esot par daudz. Tādēļ 1997.gadā Liepājas dome pieņēma lēmumu ieslēgt to sevišķi svarīgo būvju sarakstā."
Bet ko par šo unikālo ēku rakstīja laikraksts "Kurzemes Vārds" tai pašā gadā (starp citu, interesanti!): "Pirmais koka tilts pār kanālu parādījās pretī bijušajam Novatoru klubam. 1772.gadā tilta galā tika uzbūvētas divas ēciņas, starp kurām virzījās satiksme pāri tiltam, un tajās bija novietojušies tilta uzraugi. 1894.gadā šīs ēkas tika savienotas, izeja starp tām aizmūrēta, kopš tā laika ēka izskatās tāda, kādu mēs pazīstam bijušo Novatoru klubu. Tolaik pretī tam bijušas pārmijas, gāja dzelzceļa līnija uz ostu, varbūt zem asfalta kādi posmi vēl no tā saglabājušies. Pie bijušā Novatoru kluba ēkas pēc Pirmā pirmā pasaules kara izvietoja augstu mastu, kurā uzvilka melnu bumbu, kad bija jābrīdina par vētru (no tā arī ļaužu atmiņā saglabājusies ēkas iesauka Melnā bumba, ko daudzi lieto vēl šodien). Turpat kanālmalā tajos gados bija stihiski izveidojies zivju tirgus, un zvejnieki tirgoja lomu no laivām. Nāca apteksnes, kalpones pirkt zivis, un jau pa gabalu redzēja: ja uzvilkta melnā bumba, tad skaidrs, ka zvejnieki jūrā nav gājuši, zivju nav. Zivju tirgus bija vēl visu vācu okupācijas laiku, līdz padomju laikam. Tā pavisam precīzi nav izpētīts, kas toreiz atradās pašā Melnās bumbas ēkā. Kamēr darbojās Liepājas tirdzniecības osta, tur atradās daži ostas kantori. Attiecībā uz šo ēku bijuši dažādi projekti. 1950.gados tur bija domāts veidot zivju restorānu, bija jau pasūtīts projekts un izdomāts nosaukums "Zelta enkurs". Bet toreiz projekts netika realizēts, jo sāka applūst ēkas pagrabi. Padomju laikā Liepājas osta un pilsēta kā militāra vienība tika slēgtas, un, kad 1967.gadā nodibināja racionalizatoru biedrību, ēkā iemitināja Novatoru klubu. Līdz 1992.gadam ēka bija vietējās nozīmes piemineklis, bet toreizējais kultūras ministrs arhitekts Jānis Dripe izsvītroja daudzus pieminekļus no šī saraksta. Kad atkal sarakstu papildināja, tajā neatjaunoja visus pieminekļus, arī Novatoru klubu ne, jo pieminekļu valstī esot par daudz. Tādēļ 1997.gadā Liepājas dome pieņēma lēmumu ieslēgt to sevišķi svarīgo būvju sarakstā."
sestdiena, 2002. gada 2. novembris
Arhitektūras mironis vēl savā vietā
Sen, sen atpakaļ ar ģimeni gājām skatīties "King Kongu", "Slepeno eksperimentu" un citus supergrāvējus uz lielisko kinoteātri "Liepāja". Pagāja gadi un vecais labais kinītis beidzās. Un beidzās 1972. gadā tapušās pirmās platekrāna kino ēkas dieniņas mūsu pilsētā. Tā tas baidīja visus liepājniekus. Kas tagad tā vietā? Kāds ir ievērojis?
Galerija, kā nojauc kinoteātri: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:30175/.
Galerija, kā nojauc kinoteātri: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:30175/.
Abonēt:
Ziņas (Atom)