Ejot pa smilšaino Arnolda ielu, neviļus iekrita acīs Vecliepājas nomaļo nostūru burvība. Vecās durvis, koka stabi, noteku čuguna restes un citas jaukas detaļas. Acīs iekrita arī vecās infiormatīvās plāksnītes uz ārdurvīm. Sīkums, bet sirdi sildoši. Ja tā padomā, cik jaukas ir tādas nesteidzīgas rudens pēcpusdienas pilsētas baudīšanai, vai ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru