Lielās egles tumšā apkārtne

Skaisti, bet tumši.

Atzīšos, kad deviņdesmito gadu nogalē izskanēja, ka Liepājā lielo egli nomainīs egļu karkass, kuru sabakstīs ar daudzām mazām eglītēm, biju sadusmots. Tā teikt, kādēļ tiek aizmirstas vecās tradīcijas? Bet kopš tā šodien pierastā egle sāka greznot Liepājas centru, esmu kļuvis par tās lielāko karsēju. Egle tik tiešām ir burvīga. Tā patīk lieliem un maziem. Te katru gadu nāk simtiem un varbūt pat tūkstošiem ļaužu, lai pie tās pienāktu, nofotografētos, papriecātos.
Bet allaž esmu bijis nesaprašanā, kādēļ egle tiek uzstādīta vietā, ka jābradā zālājs? Kādēļ te tik tumši? Ja ne egles lampiņu gaismas, tad Rožu laukumā varētu nolauzt kaklu. Atkal un atkal pats sev, domniekiem un visiem pilsētas gudrajiem prasu: kādēļ te nevarētu uztaisīt jauku celiņu ar apgaismojumu? Kādēļ gar ielas malu te joprojām nav daudzmaz ērta un sakarīga trotuāra, lai svētkos te varētu justies labi un ērti? Vai pēc svētkiem tā izbradātā zāle ir labāka? Un labi, ja ir sniegs, atceros kā bija, kad ziema padevās bez sniega. Dubļu jūra, tā teikt.