 |
| Vientuļais eņģelis.
|
Esmu viens no tiem, kas priecājas par katru jaunumu un rotājumu Liepājā kā bērns. Taču tai pat laikā varu atkārtot, ka atlašēšanas princips uz rotājumiem pilsētas mērogā neder, jo Liepāja tomēr ir par lielu, lai ar dažiem rotājumiem piepildītu pilsētas telpu ar svētku sajūtām. Proti, nolikt uz plašā ledus laukuma eņģelīti protams ir jauka doma, taču kā rotājums tas pazūd no visu acīm. Jo zināms taču, ka kājāmgājēju tik aukstā laikā gar ostmalu tik pat kā nav, bet no tramvaju, autobusu vai mašīnu logiem šo rotājumu tik pat kā neredzēt. Un labi vēl, ka ir īsts Ziemassvētku laiks, bet ko tad, ja ledus izkustās?
Neesmu pilsētainavists vai mākslinieks, taču kā vienkāršs pilsētnieks un skaistā mīļotājs šo pašu eņģeli novietotu drīzāk tādā vietā kā Līvas laukuma apļa vidū vai vismaz tādā vietā kā domes pagalms iepretīm tirgum Kuršu ielā. Cilvēku tur daudz un arī prieks garāmbraucot būtu. Bet ledu itin viegli varētu izgaismot ar dažiem prožektoriem no kāda nama jumta.
1 komentārs:
Nu nezinu gan... Man gan patīk enģelis uz ledus. Nezinu, cik drīz pēc uzlikšanas to ieraudzīju, bet tā kā katru dienu braucu pāri tiltam ar sabiedrisko, tad mēs ar bērnu viņu katru reizi ar prieku aplūkojam, un redzēt var tīri labi. Tagad gan pavisam dīvaini - stāv joprojām viens pats uz ledus, kaut arī sen vairs nedeg....
Ierakstīt komentāru