Veloceliņš apaug ar greznumiem

It kā jau jauki, bet mūža ilgums tām diez vai būs garš.

Reiz kādā sniegotā dienā ieraudzīju, ka Raiņa parkā liek tādas kā stilizētas velociņa zīmes no metāla. Uzreiz nodomāju, kamdēļ tas vajadzīgs, ja tieši blakus ir parastā ceļu zīme. Pieņēmu, kas tas tādam kā kičam, lai skaistinātu Jaunliepāju. Vakar cierājot pa parku, ar bērniem, nolēmām pa veloceliņu aizkātot līdz pat pilsētas robežai. Un tavu brīnumu, tās metāla zīmes ar velosipēda attēlojumu saliktas visās malās. Un šoreiz nu dien nespēju izprast, kamdēļ tās te saliktas. Vasarā avīzē bija lasāms, ka veloceliņam esot izvēlētas ne tās veiksmīgākās ceļu zīmes, kas skaidri nenorādot, kura puse gājējiem, kura velobraucējiem. Tad domes pārstāvji skaidroja, ka veloceliņā tikšot iestrādātas piktogrammas. Atzīšos, uzreiz biju skeptisks par to, jo zinot mūsu klimatiskos apstākļus, tās piktogrammas labākajā gadījumā būs redzamas tikai pusi no gada. Redziet, tagad ziema turpinās ceturto mēnesi un manu vārdu patiesums apskatāms visiem- veloceliņš ir zem biezas ledus kārtas un nekādas piktogrammas nav redzamas. Kaut arī nekādas braukšanas tur nav iespējamas. Labākajā gadījumā iešana.
Atgriežoties pie šīm velosipēda zīmēm, rodas sajūtas, ka tās tur uzliktas divu iemeslu dēļ: lai redzētu, ka tas ir veloceliņš ziemas laikā, otrais- projektā bija palikusi pāri kāda naudiņa, tādēļ bija nolemts to izlietot. Un tas būtu sīkums. Esmu abām rokām par, lai cilvēkiem būtu iespēja nopelnīt, taču tai pašā laikā mazliet esmu saērcināts. Veloceliņš daudzviet nobeigts visai formāli- daudzviet neērtas nobrauktuves, daudzviet celiņa klājums ārkārtīgi nekvalitatīvs un pavasarī prasītos pēc uzlabojumiem, ceļu zīmes dažviet joprojām traucējošas, bet citviet veloceliņš ir tikai ķeksītis dokumentācijā un faktiski ir tikai fikcija. Un tad vēl vandālisma jautājums. Allaž esmu uzskatījis, ka kulturāli nepilnvērtīgā sabiedrībā pretvandālisma jautājumam ir jāpieiet ārkārtīgi nopietni. Pat Lielbritānijā, kuru bieži vien aiz stereotipiem uzskatām par vienu no Eiropas kultūras šūpuļiem, vandāļu apkarošanai pievērš ārkārtīgi lielu uzmanību. Mēs turpretī tam pieejam pagalam vieglprātīgi. Arī valoceliņa sakarā. Tiek radīta vide, kas vandālismam un prastai zagšanai ir ārkārtīgi vilinoša. Veloceliņš jau ir cietis no vandāļiem un cietīs vēl, taču plānojot visu elementāri un maksimāli vienkāršu, vandālismam var stāvēt pretīm. Šādas metāla zīmes, ticiet man, ir viens no magnētiem vandāļiem.

Vasarā, esot Krakovā, pievērsu uzmanību turienes veloceliņiem. Tie mani pārsteidza ar vienkāršību. Nekādas metāla piktogrammas ceļa segumā, nekādas metāla ceļu zīmes. Un galvenais, paskataties uz ceļa zīmi- elementāri (varbūt arī Liepājai vajadzēju iet šo ceļu- būvēt vienkārši, bet vairāk?). Un ticiet vai nē, bet poļi šīs zīmes respektēja. Retu reizi uz veloceliņa kāds stāvēja vai traucēja velokustībai, kamēr pie mums par kārtību šķēpus lauza visu velobraukšanai piemēroto sezonu.