piektdiena, 2011. gada 4. februāris

Padomju Karostas aina

Ja šodien Karosta būtu PSRS, tā izskatītos tieši tāda. Nu varbūt tas zaļais veikals vēl būtu vaļā un tur tirgotu tiem laikiem ierasto sortimentu- tomātu sulu trīslitru burkās, lielus veļasziepju klučus, divu veidu maizi- baltos batonus un melnos ķieģelīšus, būtu griķi, grūbas. Varbūt kādas saimniecībā noderīgas lietas kā metāla vāciņi konservēšanai, kādi pudeļu atveramie būtu atrodami. Iespējams pat kādu smēķi- Prīma vai Kosmoss, kādu spirtoto vīna dziru kā Солнце Дар, ko citādi sauca par barmatuhu varētu nopirkt. Bet viss pārējais jau tā arī paliktu- biedējoši krāsaini logu rāmji, zili zaļi balkoni, kurās kalst voblas, balē slēpju inventārs un saimniecībai vairs nevajadzīgi priekšmeti. Būtu tās pašas aprakstītās sienas vien ar piebildi, ka krietni vulgārāka izpildījumā, kur dominēja divu ģenetāliju veidu vizualizācijas vai apraksti. Un mūžīgās papeles ielu malās.

5 komentāri:

Renuar teica...

Tu nobildēji manu mīļāko bērnības kafejnīcu!

PhotoRiga teica...

Papeles gan nevajadzēja minēt kā vienu no negatīvajiem faktoriem :) Mans mīļākais koks - kaut to būtu vairāk. Loti skumji, ka tiek izzāģētas.

Anonīms teica...

aiz pelēkajām sienām dzīvoja cilveki, kas darinaja brinišķīgas un krāsainas lietas.Pie voblam padomju cilveki bija iemacījušies pagatavot un lietot dažādus gardus un originālus ēdienus un dzēŗienus. Jā, mājas bija pelekas toreiz.Jautajums- kas ir pelēks tagad, ne jau lielveikalu plaukti, protams....

PhotoRiga teica...

Patiesībā padomju laikos šīs blokmājas bija daudz gaišākas un estētiskākas nekā tagad, jo vēl bija svaigi būvētas. Ja paskatās uz padomju laiku bildēm, tikko svaigi uzceltie mikrorajoni - piemēram, Imanta ar visām tās baltajām 9stāvniecēm - izskatās kā sava veida idille!
Tāpēc nav īsti loģiski pārmest, ka šīs pašas mājas padomju laikos (kad tās bija smukākas!) bija slikti, bet tagad (kad tās ir patiešām nolaistas) - tās vairs netraucē.

Aigars teica...

1. Karostā tās mājas nekad nav bijušas estētiskākas, jo tās cēla padomju stroibata celtnieki, kas lielākoties bija jauniņi kareivji no Vidusāzijas. Šodienas džamšuti, ja tā teiktu. Mājas bija līkas un greizas. Nekad tur nav bijis normāls polānojums. Strupceļi strupceļu galā. Reti kad kāds trotuārs, reti kad kāds zālājs. Viena vienīga nekārtība.
2. Papeles ir skaistas vienreiz gadā- kad pirmās izdzen pumpurus, padarot brūno pavasara ikdienu zaļu. Pārējo gadu liela bēdu ieleja. Tad seko milzu daudzums ar pumpuru paliekām. Tad visu vasaru no papelēm krīt lejā mazi riebīgi pilieniņi, kas ķipīgas padara ne tikai mašīas, bet arī asfaltu, kuros pieķīp tās baltās pūkas. Rudeņos lapu un žagaru kaudzes līdz riebumam. Un tad vēl rudens vētras, kad tās papeles burtiski bombardē ielas. Nezinu kā citur, bet Liepājā gandrīz visas papeles ir sakropļotas, aizlūzušas, pusnokaltušas. Jo absolūti netur vēju.