 |
| Alus nav, bet mūri stāv. |
Reiz aiz šiem mūriem tapa vecais labais Liepājas alutiņš, kuru rotāja banānveidīga etiķete uz paša pudeles kakliņa. Diemžēl alus te sen vairs netop, taču savās atmiņās par šo rūpnīcu atmiņās palikusi diena, kad uz manām kāzām tika atvesta apsarmojuša alumīnija muciņa, kurā bija ledus auksts vecais labais Liepājas aliņš. Tas bija 1997. gads...
3 komentāri:
Forša vēsturiskā industriālā arhitektūra un (mmm...) garšas un dzīves izjūtu kairinošs apraksts!
Kas tad ar Liepājas alu notika? Vai citi brendi izspieda no tirgus?
Vienkārši tas beidzās. Visticamāk, ka ar vecām iekārtām konkurēt bija neiespējami, vecās ēkas piekurināt dārgi, bet radīt ko jaunu neiespējami. Tagad taču mums Līvu alus!
Berčī industriālais mantojums!
Ierakstīt komentāru