otrdiena, 2011. gada 1. marts

Polārā pludmale

Aiz pludmales milzu dīķis.
Pēdējo reizi savā mūžā aizsalušu jūru redzēju 1986. gadā. Atceros tieši un precīzi, jo Liepājas piekrastē aizsaluša jūra ir vairāk nekā relatīvs jēdziens. Tādēļ būdami jauni idioti, toreiz aizgājām tik tālu pa ledu, ka knapi varējām Liepājas mājas. Tiesa gan par mierinājumu sev, atceroties šīs pārgalvības, atceros, ka ledus burtiski bija pilns ar ļaudīm un tik negudri nebijām vieni.
Aizejot līdz pludmalei šodien, ieraudzīju, ka aina līdzīga tai, ko atceros no bērnības. Jūra aizsalusi viscaur, kur vien skatiens sniedzas. Atzīšos, ka uz ledus kāpt mēģināju, bet jau pēc kādiem metriem 20 tas diezgan nedroši krakšķēja. Varbūt pie vainas mani centneri, varbūt tas ledus tomēr nav tik stiprs. Un tā pārāk pārbaudīt negribējās.
Bet ja nu tomēr, esat Liepājas pusē, steidzami ejiet uz jūru. Ņemiet savus telefonus, fotokastītes un knipsējiet! Un pēc tam visi vienā rindā lieciet iekš Liepājniekiem.lv!




3 komentāri:

PhotoRiga teica...

Izskatās fantastiski - līdzīgi izžuvušajiem sālsezeriem!
Tomēr es brīnos, ka tieši šogad Baltijas jūra aizsalusi vairāk nekā pērn, jo pērn taču ziema bija vēl bargāka...

PhotoRiga teica...

Un kā tev sanāk tik forši sauli nobildēt - ar stariem? Kāds speciāls filtrs? Man tieši pret sauli vispār nekas nesanāk - rodās kaut kāds defekts, balta švīka, un, ja arī nerodās, tad tik un tā saule ir neizteiksmīgs, balts pleķis, nevis kā tev - ar zvaigžņveida stariem.

Aigars teica...

Esmu ļoti vecmodīgs un filtru man nav. Vienkārši F uzgriez uz 8 un vēl tumšāku, iso pašu mazāko, slēdzi pašu ātrāko. Tad jau būs.