 |
| Ikvienas Vecpilsētas centrs ir manīmeikers, bet pie mums? |
Nav daudz vietu, kur visā ielas garumā iespējams aplūkot daudzmaz piedienošu ainavu Vecliepājai. Laiks mainījis daudzas ielas. Bet kari postījuši nesaudzīgi, piemēram Vītolu ielu. Tai pašā laikā Vītolu ielas turpinājms ir Pasta iela, kas Otrā pasaules karā cietusi daudz mazāk. Arī vecais bruģakmens godam turpina kalpot, bet, ak vai- paši liepājnieki par Pasta ielu nebūt nav lielā starā.
Ielas malās sētas ar izburbušiem žogiem, viens otrs namelis izskatās nožēlojami, bet satiksme uz ielas pilnīgi nebaudāma. Ielas sašaurinājumā pirms Friča Brīvzemnieka ielas bez maz vai jāpalaiž pretīmbraucošie, kamēr pārdesmit metrus tālāk- pie pašas Graudu ielas ielas platums kā stadionam. Normālas satiksmes organizācijas vietā vien pārprasta autostāvvieta, kuras iekārtojums kā radīts, kur apmulsušos autovadītājus medīt
pašvaldības miličiem. Bet iela pašā centrā. Bet krīze nebūt nav beigusies. Bet naudas visiem trūkst. Un tūristi nebūt nekāro te atstāt savu naudu. Un jāprasa: par ko- par Pasta ielas apskati?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru