Pētertirgus austrumnieciskā burvība un lāsts reizē

Tirgus burvības sajūta pabalējusi.

Liepājas Pētertirgus principā ir unikāls pēc būtības. Tas atrodas šai vietā sazin cik ilgi un tas ir speciāli būvēt kā tirgus. Ar greznu paviljonu un ar tirgošanās rindām. Te netrūkst pircēju, te netrūkst tirgoņu. Te ir kā svētkos, kad risinās gadatirgi. Bet citādi, nekā īpaša.
Diemžēl līdzīgi kā ar pārējiem Latvijas tirgiem, arī te viena nelaime- labākās vietas tā sauktajiem lupatniekiem. Pat tirgus paviljonā, jeb citādi sauktajās šarās sāk parādīties tas pats. Nu piedodiet, atvainojiet, nedomāju, ka dermantīna jakas, čības, pupturus un dvieļus nāktos tirgot pie pašas ieejas, kamēr preces ar ko tirgus tieši saistās, ir jāiet meklēt kaut kur starp rindām. Īpaši savādi, zinot, ka šis lupatu kontingents bieži vien tirgo preces, kas Liepājas tirgum kā iespējamam apskates objektam godu nepavisam nedara. Tostarp drēbes ar PSRS simboliem vai apakšbikses ar Ramzana Kadirova un Čečenijas nosaukumu. Mazliet jau nereāli tas izskatās.