Reiz taču Peldu un Dzintaru ielas krustojumā tapa jauks iestādījumiņš kā "Kaupiņdārzs", kas nosaukts par godu Liepājas notāram Kaupiņam, kam pirms Otrā pasaules kara te piederējusi zeme, māja un dārzs. Jā, jau tālajā 2003. gadā iestādījuma saimnieks vietējam laikrakstam teicās,
ka vasaras kafejnīca ar savu izteikto sezonalitātes raksturu uzņēmējam sagādā daudz rūpju un otru reizi viņš diezin vai uzņemtos šādus pienākumus. Tomēr šīs zemes saimnieks nežēloja līdzekļus, lai savu vasaras kafejnīcu apmeklētājiem padarītu pēc iespējas pievilcīgāku.
Tiešām bija omulīgs iestādījums. Reiz pa reizei ar bērniem te pat ienācām. Skanēja mūziciņa, bija kur bērneļiem palikt, bija ierastā "latviešu" ēdienkarte- kartupeļi frī, šašličoks, desiņas, plovs, tomātu sula, aliņš. Bet nezin kā tas tā sanācis, ka pēdējā laikā te bija baisais klusums. Un nu jaukais paviljons šķiet nav izturējis vientulības nastu un zem ledus smaguma salūzis. Cik žēl.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru