Pēc mums vēl ilgi zeme skums...

Uz aizmigušiem peroniem
Krīt sniegs un smejas
Tikai lūdzu neaizmiedz
Zem aizejošiem vilcieniem es pazīmējos
Cenšos ziemu piemānīt

Un kāpēc man vienmēr šķiet,
Ka laika nepietiek
Pat vakaros,
Kad snieg

Un mēs noreibsim tā,
Ka uz zemes viss miegs
Vienu nakti būz liegts
Tu neaizbēgsi
Tevi atnesis sniegs
Naktī baltu kā piens
Pēc mums
Vēl ilgi zeme skums

Izplānots kā pārsteigums
Pār zemi laižas
Nakts un mēness atkal skumst
Nebrīnies, ja izmisums
Tā dzeļ kā nātres
Mums vēl jāpaspēj būt mums

Un kāpēc man vienmēr šķiet,
Tev laimes nepietiek,
Pat tad, ja neaizmieg

Un mēs noreibsim tā,
Ka uz zemes viss miegs
Vienu nakti būz liegts
Tu neaizbēgsi
Tevi atnesis sniegs
Naktī baltu kā piens
Pēc mums
Vēl ilgi zeme skums

Mārtiņš Freimanis (1977-2011)