 |
| Tirgoņu iela kā gājēju iela ziemas mēnešos paliek par vienkāršu ūķu aleju. |
Pacierājot pa pilsētas centru, nekādi sevi nespēju piespiest justies labi, neskatoties, ka vairs nav diez ko salīgs laiks un ir brīvdiena. Ejot visu laiku jāskatās uz diezgan netīrām un sapļekušām sniega čupām, trotuārus klāj ledus un smilšu maisījums, visiem veikaliem tik netīri skatlogi, ka tajos pat nevar saskatīt savu atspulgu. Un sadrūmuši cilvēki tumšās drēbēs. Varētu prasīt: ko darīt? Manuprāt neko daudz nevajadzētu.
Vairākas reizes jau rakstīju, ka iesākumam derētu nelikt šķēršļus cilvēku tieksmēm nopelnīt. Zināms taču, ka viens no veidiem kā pelnīt, ir izdomāt svētkus. Pasaulē uz svētkiem strādā veselas industrijas. Piemēram pie angļiem veiksmīgi dzīvo veikaliņi, kuros tirgo bezgaumīgas papīra cepurītes, taurītes un citādus vienreizējos niekus. Viņi svinēšanai piemēro kaut kādus citus mērogus. Mūsuprāt svētki ir milzu iepirkšanās lielveikalā, lai uztaisītu lielas rosola bļodas, galda klāšanas un lielas pieēšanās pēc kuras visi vēderus turēdami skatās televizoru. Lielākoties. Bet protams ir jau arī izņēmumi. Bet kādēļ gan mums nepašpikot no citiem un neiepriecināt pašiem sevi ar gaužām banāliem ikdienas svētkiem kā ziemas aiziešanas dienas vai krāmu dienas, kurā tiek rīkotas ielu tirgošanās ar visu ko. Tostarp mantām, kas kļuvušas katram mājās liekas. Un galvenais, lai bez liekām formalitātēm. Bez tam tuvojas pilsētas dzimšanas diena 18. martā, kas tradicionāli lielākoties ir diezgan pretīgi svētki, jo visapkārt tas pats piedirstais sniegs, smiltis teknēs, čubīši pieturās, drēgnums un visapkārt aizejošās ziemas netīrība. Bet tai pat laikā taču varētu sākt lielo gatavošanos pilsētas dzimšanas dienai, vismaz iztīrot no visa netīrā pilsētas centru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru