Karostas dzelzceļa stacija

Lai arī Karostā dzelzsceļa vairs nav, stacijas ēka, spītējot ilgiem okupācijas gadiem, neatkarības gadu nesaimnieciskumam pret pašu kultūras vērtībām un dažādu sabiedrības padibeņu pūliņiem visu aiznest un noplēst, Karostas dzelzsceļa stacija joprojām stāv. Par spīti ugunsgrēkiem, cauram jumtam un visām citām laiku likstām.

Rožu iela

Rožu ielā var ne tikai satikt Liepājas ietekmīgākos vīrus un sievas, bet arī apskatīt slavenā Maksa Paula Berči šedevru.

Ja gribas apskatīt Liepājas 19. gadsimta vēsturisko seju ar nelieliem uzprišinājumiem, Rožu iela ir lieliska vieta tam. Te slejas lepnais domes nams, te daudzmaz saglābajušies nami, kas pārdzīvojuši abus Pasaules karus. Tiesa gan, visu kopainu bendē tukšais laukums tieši pretīm domes namam, taču mūsdienu automašīnu laikmets laikam uz visiem laikiem uzspiedis savu zīmogu un tā tas paliks ilgi. Kaut kur jau jāparkojas ir.

Olimpijas māja

Nams ar īpašu vēsturi.

Daudzi šo staļinlaika namu joprojām dēvē par Olimpijas māju. Jo "Krājbankas" vietā te ilgus gadu desmitus bija sporta un makšķernieku veikals "Olimpija". No tā visa ne miņas, bet nosaukums pielipis tā teikt. Kaut gan pareizāk šo namu būtu saukt par komunistu elites namu, jo vēl Staļinam dzīvam esot, tagadējā Pedagoģiskā akadēmija tika celta kā Latvijas komunistiskās partijas (LKP) Liepājas apgabala komiteja, savukārt šis nams esot projektēts kā miteklis tiem komunistu bonzām, kas no tā lepnā nama pār mums valdītu. Par laimi, abas iespaidīgas celtnes uzcēla pie kukurūzas karaļa Hruščova. Citiem vārdiem sakot, ja Staļins nebūtu atstiepies 1953. gadā, pats Liepājas centrs būtu pārvērsts par tādu kā vietējo komunistu Vatikāniņu. Kas zin, ko tie neneromālie sadomātu darīt ar pretīm stāvošo Sv.Trīsvienības baznīcu utt.

Lielie logi

Lielie logi uz Kuršu laukuma.

Viens no veikaliem, ko patiesi var uzskatīt par moderno veikalu karognesēju, ir liepājniekiem labi zināmie "Lielie logi". Deviņdesmito gadu pirmajā pusē gan tas bija citu saimnieku rokās, taču nosaukums un ierastā vizītkarte- logu nojumītes palikušas.

Pētertirgus austrumnieciskā burvība un lāsts reizē

Tirgus burvības sajūta pabalējusi.

Liepājas Pētertirgus principā ir unikāls pēc būtības. Tas atrodas šai vietā sazin cik ilgi un tas ir speciāli būvēt kā tirgus. Ar greznu paviljonu un ar tirgošanās rindām. Te netrūkst pircēju, te netrūkst tirgoņu. Te ir kā svētkos, kad risinās gadatirgi. Bet citādi, nekā īpaša.
Diemžēl līdzīgi kā ar pārējiem Latvijas tirgiem, arī te viena nelaime- labākās vietas tā sauktajiem lupatniekiem. Pat tirgus paviljonā, jeb citādi sauktajās šarās sāk parādīties tas pats. Nu piedodiet, atvainojiet, nedomāju, ka dermantīna jakas, čības, pupturus un dvieļus nāktos tirgot pie pašas ieejas, kamēr preces ar ko tirgus tieši saistās, ir jāiet meklēt kaut kur starp rindām. Īpaši savādi, zinot, ka šis lupatu kontingents bieži vien tirgo preces, kas Liepājas tirgum kā iespējamam apskates objektam godu nepavisam nedara. Tostarp drēbes ar PSRS simboliem vai apakšbikses ar Ramzana Kadirova un Čečenijas nosaukumu. Mazliet jau nereāli tas izskatās.

Vilku bedre cilvēkiem pašā centrā

Gribat bez maksas stāvēt Liepājas autostāvvietās? Droši meklējiet nelaimi Zivju ielā.

Redz kā tas notiek pasaulē- noparkosi mašīnu stāvvietā bez papīra pulkstenīša, kā pēc burvju nūjiņas mājiena atskrien modrie pašvaldības policijas zēni. Iekāpsi autobusā bez biļetes, aiz krāga notvers tie paši zēni. Sniegputeņa laikā nebūsi notīrijis trotuāru, nedotu ne pieci, ka pēc brīža nebūs klāt tā paša kantora zēni vai meitenes. Un varētu jau bilst, sak, tāds taču viņu darbs- darīt visu, lai pilsētā būtu kārtība. Jā, bet allaž uzsveru, ka vissvarīgākais tomēr cīņa ar principiāliem noteikumu un likuma neievērotājiem. Proti te pat- acu priekšā, pašā pilsētas centrā ilgu jo ilgu laiku stāv vilku bedrei līdzīgs caurums, kas pārklājies ar ledus kārtu vairāk atgādina nāvējošu slazdu. Neviena brīdinājuma, nekāda nožogojuma. Bet tas jau nav dienu, nedēļu vai pat ilgāka laika jautājums. Tā vilku bedre pie "Trīs sivēniem" vismaz gadu tur ir. Cik iets garām, tik tā stāv. Vakaros kāds tur norāpo aturinēt, cits pat brūno lāci atstājis. Un tā tur krājas tie netīrumi.
Gribētos redzēt- ir te piemērotas kādas soda sankcijas? Ir namīpašnieks paņemts priekšā pēc pilnas programmas? Ja jā, tad kādēļ nekas par to neliecina?

Mormoņi vilina

Durvis uz citu pasauli.

Teju katru dienu eju gar mormoņu namu un vēroju to, kas tur notiek. Par sarūgtinājumu, neko daudz nevaru ieraudzīt. No rītiem tur vēl tumšs, bet vakaros nekādi nespēju saņemties ieiet. Gan tādēļ, ka negribas skaidroties, kamdēļ esmu ieradies, gan tamdēļ, ka tā īsti tam nav bijis laika.
Teikšu tā- biju viens no tiem, kas bija ar abām rokām pret, ka še ceļas no ASV ieceļojuša reliģija. Bet, kad tas mormoņu nams tapa, mazliet nomierinājos. Ēka tīri gaumīga. Neskatoties, ka tieši starp trim skolām, tā te vismaz aizpildīja tukšo laukumu, ko Liepāja nevīžoja sakārtot.
Bet nu kā Liepājas blogeris, vēršos pie mormoņiem: uzaiciniet mani pie sevīm un izrādiet, ar ko Jūs tur nodarbojaties. Izrādiet sava nama iekšieni.

Ielu nemājīgums ziemā

Tirgoņu iela kā gājēju iela ziemas mēnešos paliek par vienkāršu ūķu aleju.

Pacierājot pa pilsētas centru, nekādi sevi nespēju piespiest justies labi, neskatoties, ka vairs nav diez ko salīgs laiks un ir brīvdiena. Ejot visu laiku jāskatās uz diezgan netīrām un sapļekušām sniega čupām, trotuārus klāj ledus un smilšu maisījums, visiem veikaliem tik netīri skatlogi, ka tajos pat nevar saskatīt savu atspulgu. Un sadrūmuši cilvēki tumšās drēbēs. Varētu prasīt: ko darīt? Manuprāt neko daudz nevajadzētu. Vairākas reizes jau rakstīju, ka iesākumam derētu nelikt šķēršļus cilvēku tieksmēm nopelnīt. Zināms taču, ka viens no veidiem kā pelnīt, ir izdomāt svētkus. Pasaulē uz svētkiem strādā veselas industrijas. Piemēram pie angļiem veiksmīgi dzīvo veikaliņi, kuros tirgo bezgaumīgas papīra cepurītes, taurītes un citādus vienreizējos niekus. Viņi svinēšanai piemēro kaut kādus citus mērogus. Mūsuprāt svētki ir milzu iepirkšanās lielveikalā, lai uztaisītu lielas rosola bļodas, galda klāšanas un lielas pieēšanās pēc kuras visi vēderus turēdami skatās televizoru. Lielākoties. Bet protams ir jau arī izņēmumi. Bet kādēļ gan mums nepašpikot no citiem un neiepriecināt pašiem sevi ar gaužām banāliem ikdienas svētkiem kā ziemas aiziešanas dienas vai krāmu dienas, kurā tiek rīkotas ielu tirgošanās ar visu ko. Tostarp mantām, kas kļuvušas katram mājās liekas. Un galvenais, lai bez liekām formalitātēm. Bez tam tuvojas pilsētas dzimšanas diena 18. martā, kas tradicionāli lielākoties ir diezgan pretīgi svētki, jo visapkārt tas pats piedirstais sniegs, smiltis teknēs, čubīši pieturās, drēgnums un visapkārt aizejošās ziemas netīrība. Bet tai pat laikā taču varētu sākt lielo gatavošanos pilsētas dzimšanas dienai, vismaz iztīrot no visa netīrā pilsētas centru.

Vēl viena uzvara Liepājai

Lai arī liepājnieki demonstrēja biedējošu uzbrukumu pārsvaru, metienu realizācija piekliboja.

Lai arī "Liepājas Metalurgs 2" šodien pārspēja HS "Rīga/Prizma" komandu ar pārliecinošu 5:1, rezultāts nebūt neataino spēles gaitu. Pirmā trešdaļa gan pagāja Liepājas vadībā, kamēr otrā trešdaļā uz laukuma dominēja viesi. Vien mājinieku sīvā pretošanās vārtu priekšā un laukuma stūros Prizmai neļāva izlīdzināt rezultātu. Trešajā trešdaļā uz laukuma jau iznāca cits Metalurgs un spēles gaita atkal tika pagriezta liepājnieku labā, kam sekoja divu vārtu gūšana.
Pat neskatoties uz viesu komandas septīto vietu Latvijas čempionāta turnīra tabulā, rīdzinieki nodemonstrēja labu un ātru hokeju, ko spilgtināja gaumīgie komandas formastērpi, kas atšķirībā no citām čempionāta komandām varēja lepoties ar sponsoru reklāmām, kas mūsdienās nav mazsvarīgi.
Te visa reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625931524664/

Metalurga apsveikuma kartiņu autori

Labākie zīmētāji tika pie balvām.

28. janvārī Liepājas ledus halles kafejnīcā pulcējās sporta kluba "Liepājas metalurgs" jaunie hokejisti un futbolisti, kuri piedalījās uzņēmuma Ziemassvētku kartīšu zīmēšanā. Kopumā balvas tika desmit labākajiem zīmētājiem, bet galvenās Ziemassvētku kartītes autors ir sešus gadus vecais futbolists Nils Patriks Freibergs. Viņa treneris ir Ingus Lukovičs.
Tika iesniegti 140 zīmējumi, piedalījās aptuveni 120 bērnu. Nila Patrika Freiberga uzzīmētā kartīte tika izsūtīta uz 28 pasaules valstīm uzņēmuma sadarbības partneriem.

Stacijas nojume joprojām top

Nojume jau finiša taisnē.

Lai arī tā epopeja ap stacijas jauno un ilgi topošo nojumi visiem apnikusi, tomēr šodien, braucot garām, ievēroju, ka nemaz tik slikti nav. Acīmredzami, ka darbs kūsāt kūsā.Varbūt ne pārāk intensīvi, bet tomēr šis tas notiek. Domāju, kad nokusīs sniegs, būsim patīkami pārsteigti.

Sporta bārs Atlanta Thrashers

NHL nosaukums valdzina.

Pievakarē pamanīju, ka Kungu ielā atvēries jauns sporta bārs ar visai neierastu nosaukumu- "Atlanta Thrashers". Man kā hokeja mīlim tas šķita ārkārtīgi īpaši, amizanti un ļoti vilinoši. Īpaši, kad mūsu pilsētas ļaužu prātos ir divu klubu dominante- Dinamo un Metalurga, kurā tik advancētas izpausmes kā sporta krogu kultūra gan nepastāvēja. Protams, ja neskaita ledus halles kafejnīciņu, kura vairāk gan pilda sportistu ēdināšanas uzņēmuma rūpalu.
Diemžēl laika un skaidrās naudas trūkuma dēļ apmeklējumu atliku uz citu dienu. Tādēļ kādus spriedumus izdarīšu vēlāk.

Pēc mums vēl ilgi zeme skums...

Uz aizmigušiem peroniem
Krīt sniegs un smejas
Tikai lūdzu neaizmiedz
Zem aizejošiem vilcieniem es pazīmējos
Cenšos ziemu piemānīt

Un kāpēc man vienmēr šķiet,
Ka laika nepietiek
Pat vakaros,
Kad snieg

Un mēs noreibsim tā,
Ka uz zemes viss miegs
Vienu nakti būz liegts
Tu neaizbēgsi
Tevi atnesis sniegs
Naktī baltu kā piens
Pēc mums
Vēl ilgi zeme skums

Izplānots kā pārsteigums
Pār zemi laižas
Nakts un mēness atkal skumst
Nebrīnies, ja izmisums
Tā dzeļ kā nātres
Mums vēl jāpaspēj būt mums

Un kāpēc man vienmēr šķiet,
Tev laimes nepietiek,
Pat tad, ja neaizmieg

Un mēs noreibsim tā,
Ka uz zemes viss miegs
Vienu nakti būz liegts
Tu neaizbēgsi
Tevi atnesis sniegs
Naktī baltu kā piens
Pēc mums
Vēl ilgi zeme skums

Mārtiņš Freimanis (1977-2011)

Zemgalieši pārspēj liepājniekus

Lai kā arī censtos, liepājniekiem nācās atzīt Jelgavas pārākumu.

Šodienas Latvijas atklātā čempionāta spēlē starp Liepājas Metalurgs 2 un HK Zemgale/JLSS pirmās divas trešdaļas laukumā dominēja Liepājas hokejisti, demonstrējot agresīvu uzbrukuma hokeju, kamēr Zemgales vīri turēja sīkstu aizsardzības līniju. Vairākkārt bīstamus momentus pie pretinieka vārtiem radīja metalurgs Dāvis Paipa, taču viss velti. Tiesa gan, jelgavnieku vārtu vīrs Renārs Kazānovs izrādījās sīksts rieksts un tikai otrā periodā Paulam Hodzko izdevās apvest pretinieku vārtsargu, izvirzot liepājniekus vadībā ar 1:0. Un atklāti sakot, nekas neliecināja, ka kaut kas mainīsies, līdz jelgavnieki negaidītā pretuzubrukumā rezultātu izlīdzināja. Vietā bilst, ka īsts snaipera metiens izdevās Kristapam Krūzem. Bet tālākais jau bija īsta katastrofa, kad jelgavnieks Otomārs Plinta ar precīzu šāvienu pēdējās trešdaļas izskaņā izvirzīja savu komandu vadībā. Rezultātā zemgalieši līksmā noskaņojumā uz mājām aizveda trīs punktus, pārspējot Liepāju ar 1:2.
Te reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625915914124/

Limuzīns

Limuzīns padots!

Liepājā jau tā šauras ielas, bet kad ziemās tās ar sniegu vēl aizņemtas, braukšana nepavisam nav ērta. Vismaz tā domājam mēs- vienkāršie rullētāji. Bet redz, izrādās grūta braukšana ar golfiņiem, kadetiem un geciem. Tiem, kam mašīna ikarusa garumā, veikli izlokās pat pa šaurākajām vietiņām.

Jaukas vietiņas sabrukums

Reiz taču Peldu un Dzintaru ielas krustojumā tapa jauks iestādījumiņš kā "Kaupiņdārzs", kas nosaukts par godu Liepājas notāram Kaupiņam, kam pirms Otrā pasaules kara te piederējusi zeme, māja un dārzs. Jā, jau tālajā 2003. gadā iestādījuma saimnieks vietējam laikrakstam teicās, ka vasaras kafejnīca ar savu izteikto sezonalitātes raksturu uzņēmējam sagādā daudz rūpju un otru reizi viņš diezin vai uzņemtos šādus pienākumus. Tomēr šīs zemes saimnieks nežēloja līdzekļus, lai savu vasaras kafejnīcu apmeklētājiem padarītu pēc iespējas pievilcīgāku.
Tiešām bija omulīgs iestādījums. Reiz pa reizei ar bērniem te pat ienācām. Skanēja mūziciņa, bija kur bērneļiem palikt, bija ierastā "latviešu" ēdienkarte- kartupeļi frī, šašličoks, desiņas, plovs, tomātu sula, aliņš. Bet nezin kā tas tā sanācis, ka pēdējā laikā te bija baisais klusums. Un nu jaukais paviljons šķiet nav izturējis vientulības nastu un zem ledus smaguma salūzis. Cik žēl.

Raimondam Paulam 75

Kopā ar maestro arī Liepājas zvaigznes.

23. janvāra vakarā ar nerimstošiem aplausiem noslēdzās divu dienu lielkoncerti "Pilsētā vētru un dzintara krastā" par godu maestro Raimonda Paula 75 gadu jubilejai, kuros piedalījās vairāk nekā 100 mūziķu un klausījās vairāk nekā četri tūkstoši liepājnieku.
Te neliela reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625768867479/

Neizturēja sniega smagumu

Ziemas trakumi.

Esot Promenādē, ievēroju, ka "Piemares" teritorijā esošā saldētava nav izturējusi sniega smagumu un iebrukusi. Neko vairāk gan par to neesmu dzirdējis vai lasījis. Jācer, ka nekā nopietna tur nav un viss tiks atjaunots.

Brīvības iela aizvien mazāk līdzinās Brīvības ielai

Pagaidām te izskatās pēc nekā, bet jau drīz te varēs braukt kā Vācijā!

Vēl tikai novembra beigās te bija pavisam cita aina, ko nejauši ievēroju un piefiksēju. Bet nu- sajūtas, ka tā ir pavisam cita vieta.

Celtnieku iela atkal brūk iekšā

Kas pie vainas- nemākulīgie ceļu remontētāji vai kādi mistiskie spēki?

Īsti nezinu iemeslus, taču Kūrmājas un Celtnieku ielas krustojumā asfalts brūk iekšā regulāri. Tieši vienā un tai pašā vietā. Es pieņemu, ka pie vainas kas tāds, ko nezinu un nesaprotu, tostarp kādi mistiskie spēki, taču manuprāt tiem, kas tur jau vairākas reizes ir labojuši, par samaksāto darbu nāktos atbildēt. Viens, ja tur atkal iebruktu vismaz pēc dažiem gadiem, bet katru gadu un vismaz dažas reizes gadā jau ir par traku.

Atceroties barikādes

Ar Latvijas krāsām sirdī.

Dienā, kad pieminam 1991. gada janvāra Barikāžu laiku, pie ugunskuriem pulcējas visas Latvijas skolēni. Arī Liepājas 10. vidusskolas jaunieši un bērni iededza savu ugunskuru, pie kura tika atstāstīti 20 gadus vecie notikumi, lasīta patriotiska dzeja un skandēts pa kādai dziesmai. Papildus gara siltumam bērni bija sagatavojuši karstu tēju.
Iedomājos, ka uz nākamo gadadienu vajadzētu izveidot interaktīvo karti, lai redzētu, kurās vietās valstī šodien tika iedegti atmiņu ugunskuri.
Vēl dažas bildes: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625866164390/

Pārliecinoša uzvara bez sāta sajūtas

Pret ogrēniešiem laukumā tika laista Liepājas jaunā maiņa.

Toties "Liepājas Metalurgs 2" hokejisti droši soļo pēc medaļām. Vakar ar pārliecinošu rezultātu tika uzvarēta čempionāta lejasdaļas komanda HK "Ogre". Un neskatoties uz teritoriālo pārsvaru, ogrēnieši nebija ar pliku roku ņemami. Daudzie mūsu zēnu uzbrukumi atdūrās pret viesu aizsardzību, bet daudzie metieni vārtu virzienā tā arī palika par metieniem uz vārtu pusi vai garām tiem. Tikmēr Ogres hokejisti pretuzbrukumos veselas trīs reizes cauršāva Liepājas aizsardzību. Rezultātā 7:3 uzvara, kas sportisku gandarījumu nedaudzajiem skatītājiem nenesa.
Te neliela reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625740589953/

Līdz pilnai laimei mazliet pietrūka

Beigās jau viss bija lieliski.

Ar tādu ironiju jāsaka, ka vakardienas spēlē liepājnieces iesāka kā pēdējās spēlēs ierasts- ļaujot pretiniecēm samest duci grozu. Uz spēles beigām jau liepājnieces centās dikti, tomēr izlieto sasmelt nepaspēja. Rezultātā atkal pa biksēm- 61:66 uzvarēja TTT/Kadetes.
Te neliela reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625740571495/

Nepietura

Šie būtu tādi kā vārti uz Liepājas apkārtnes novadiem.

Ik reiz, kad eju vai braucu pa Sientirgu, šausminos par šī laukuma nesakārtotību un haosu, kas tanī valda. Satiksme bez jēgas, bruģis- nu tā, pa pusei normāls, taču braukt ļoti neērti. Mašīnas noparkot ļoti neērti, jo abās pusēs pieturvietas. Laukuma galā stāvvieta autobusiem. Brīžam braukšana neiespējama kaut vai dēļ tā, ka te ir galapunkts un apgriešanās laukums veselai plejādei autobusu, neskatoties uz to, ka te nav nekā, lai autobusi te vispār ierastos. Vien mītiska iedoma, ka laucinieki te nāks no tirgus, tādēļ viņiem te ērtāk iekāpt. Bet sen jau zināms, ka neba nu laucinieki ar kartupeļiem, galošu saiņiem un ziepju kastēm te brauc. Visbiežāk tie ir skolēni, studenti un cilvēki, kas strādā pilsētā, bet dzīvo ārpus tās. Tā autobusa pietura vispār neiztur nekādu kritiku. Ne tur normāli atpūtināt nogurušās kājas, ne patverties no vēja un lietus. Par kādu labierīcību vai kiosku, kurā nopirkt siltu kafiju pat nerunājot. Vien zilīšu pieķēzīti soliņi. Kopainā ar milzīgo tukšo laukumu gaidīt autobusu ir īstas mocības.
Un tad vēl tas aprakstītais un baisais autoveikals kā piemineklis kooperatīvo laiku piparbodīšu ērai. Un vēl tas sniegs, un vēl tas drēgnais laiks...

Lielā sublimācija

Pilsētas centrs pazudis.

Šodien Liepājā turpinājās lielā sniega kušana, kas tieši tāpat kā vakar noveda pie lielās miglas. Jebšu precīzāk sakot- notika sublimācija. Bail pat iedomāties, kas notika uz šosejas pie tādas redzamības. Par jūru nemaz nerunājot.

Migla

Ja ne sniega kaudzes, sajūtas ne tās ziemīgākās.

Sniegs kūst tik strauji, ka pilsēta ietinas miglā. Nudien jaukas sajūtas. Neskatoties uz ziemas turpināšanos, pavasara sajūta jau uz sliekšņa. Gluži kā 2010. gada martā, kad pirmo reizi atlaidās negantais sals.

Nakts spīdeklis

Liepājas izgaismotājs.

Reizē ar salainām ziemas naktīm atnāk arī iespēja lūkoties uz debesīm, kuras spilgtāk par visām spuldzēm izgaismo Mēness. Bet kad atkusnis, nekā.

Dinamo uz Liepājas ledus tomēr piekāpjas SKA monstriem

Kristaps Sotnieks tika pie gūtiem vārtiem.

16. janvārī Liepājas ledus hallē Dinamo Rīga tomēr nespēja noturēt pārsvaru un papildlaika pēdējās sekundēs zaudēja SKA zvaigžņotajai komandai ar 2:3. Un tomēr- lai arī tikai viens punkts, Dinamo Liepājai radīja ilgi gaidītos hokeja svētkus!
Visa reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625712916947/

Krievu hokeja superzvaigznes jaunajiem liepājniekiem sniedz meistarklases

Kad vēl ko tādu var piedzīvot?

Šodien SK „Liepājas metalurgs” četrpadsmit gadu jaunie hokejisti trenera Maksima Bogdanova vadībā piedzīvoja iespēju iziet treniņā uz ledus kopā ar „Sanktpēterburgas SKA” hokejistiem. Pusstundu ilgajā treniņā kopā ar Alekseju Jašinu, Alekseju Petrovu, Georgiju Berdjukovu, Gļebu Kļimenko, Dmitriju Šitikovu, vārtsargu Maksimu Sokolovu un treneri Vladimiru Jurzinovu puikas apguva gan hokeja iemaņas, gan varēja pēc treniņa palūgt autogrāfu un nofotografēties kopā ar hokeja leģendām.
Visa reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625704678311/

Liepājnieki uzvar jelgavniekus

Beigās neiztika arī bez dūru cīņām.

Šodienas spēlē starp "Liepājas Metalurgs 2" un klubu "Zemgale/JLSS" izvērtās ārkārtīgi sīva cīņa jau pirmajā trešdaļā. Lai arī liepājniekiem izdevās izvirzīties vadībā, jelgavnieki ar ātru pretuzbrukumu rezultātu izlīdzināja un nākamajās sekundēs pat izvirzījās vadībā. Tāpat kā pirmā, arī otrā trešdaļa risinās līdzvērtīgi. Tikai pēdējās trešdaļas izskaņā zemgalieši burtiski salūza, jo nespēja izturēt liepājnieku nemitīgos uzbrukumus. Tiesa gan, neskatoties uz graujošo rezultātu 8:2, spēles gaitu tas atspoguļo pavisam nedaudz, jo par iegūtiem trīs punktiem liepājnieki nevarēja būt pārliecināti līdz pat spēles beidzamajām desmit minūtēm.
Visa reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625702977983/

Piesnigušais guļamrajons

Vietas daudz un reizē maz.

Tā nu pie mums iegājies, ka Liepājas guļamrajoni nebūt nav tik piemēroti tai gulēšanai, neskatoties, ka vietu tur daudz. Lai ar mašīnu tur ērti nokļūtu, nākas pamocīties gan pa ieliņām, kas tādai mūsdienu satiksmei diez ko nav piemērotas, gan vakaros nākas pacīnīties par vietu mašīnas noparkošanai. Īpaši ziemās. Spilgts piemērs tas pats Ezerkrasts- cik daudz iekšpagalmu, cik daudz visādu betona elementu, bet tik vienkārša lieta kā sniega novietošana nemaz nav paredzēta.

Autobusā

Arā melns, iekšā balts.

Ziemā pēc tumsas iestāšanās uz ielas tā īpaši darīt nemaz nav ko. Tādēļ pieturvietās stāv sadrūmuši sabiedriskā transporta gaidītāji, priecājoties, kad iekāpts siltā autobusā vai tramvajā, kas viņus aizvedīs uz mājām.

Vietas par maz

Labi, kad šoferīši viens otram palīdz.

Šodien Klaipēdas ielas iekšvartālā varēja skatīt klasisku šī gadalaika ainu, kas izveidojas vietās, kurās absolūti nav domāts par satiksmi. Proti, te nav trotuāru. Iet grūti, bet ko darīt ar bērnu ratiņiem vai cilvēkiem ar īpašam vajadzībām? Laikam jāsēž dzīvoklīšos. Tai pat laikā sasaluši pseidosniega (ledus) kalni ielas malā stāv nenovākti jau otro mēnesi. Brauktuve slidīga, ledus čupas arī. Pabraukt garām viens otram nevar. Nolikt mašīnas nav kur. Iet ar kājām- īsts trilleris, ka kāds nenobrauc. Un vainot laika apstākļus nav galīgi vietā. Stulbi te ir arī vasarā.

Gružu izvešana ir svarīgs jautājums. Pat tik, lai konteineri aizņemtu pusi ielas.

Tā te notiek kopš pilsētā pieaudzis spēkratu skaits. Vienkārši te nav ne stāvvietu, ne to pašu pieminēto trotuāru, ne normālas brauktuves. Toties ir piedirsti krūmāji veselas ielas platumā, ir gružu konteineri, kas tiek likti goda vietā tieši ielas malā.

Laikmeta simboli

Agrāk šo vietu- Ļeņina un Komjaunatnes ielas krustojumu sauca īsi un kodolīgi- "kur milicis karājās". Nu vietai mainījies nosaukums- te ir Tirgoņu un Peldu ielas krustojums. Jau sen te vairs nebrauc tramvajs, jau sen pie brūnās mājas sienas nav būdiņas, kurā apkārtni cītīgi uzmanīja milicis, kas vietai deva tik savdabīgu palamu. Toties jau sazin cik gadus ik rītu kā uz darbu te ierodas sieviete, kura te pavada dienas lielāko daļu. Kāds apžēlojas un noziedo, kāds vienaldzīgi paiet garām. Lielākoties jau paiet garām.

Sākas brūnā sniega laiks

Visur, kur iesiet, jūs pavadīs brūnie sniega kalni.

Kad ziemas baltais sastingums atlaižas, seko atkusnis. Pēc tam atkal piesalst. Tad mazliet uzlīst. Atkal piesalst. Un tā sākas brūnā sniega laiks, pilsētu padarot pagalam nepievilcīgu.

Spraigā cīņā metalurgi pārspēj spēcīgo "Neman" komandu

Edijs Brahmanis bija noskaņots uz uzvaru.

Šovakar fanu pieskandinātajā Liepājas ledus hallē izvērtās īsta intriga. Pēc otrā puslaika nekas neliecināja, ka Liepājas Metalurga būtu izredzes pret Baltkrievijas ekstralīgas otro spēcīgāko klubu. Taču pēdējā trešdaļā notika neticamais- no 0:2 liepājnieki izrāva neizšķirtu, pēc kuriem pēcspēles metienos lielisks bija Liepājas vārtu vīrs Dmitrijs Žabotinskis un Edgars Brancis, kas guva vienīgos vārtus bullīšos. Rezultātā 3:2.
Te visa reportāža: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625676658199/

Kopāsadzīvošana

Viens namiņš, bet divas puses un divas adreses.

Allaž esmu šausminājies, kad ieraugu privātnamiņus, kurus dala divi saimnieki. Kāda tur sadzīvošana? Viens mīl klusi pasēdēt pie klasiskās mūzikas meldiņiem no vinila platēm, lasot grāmatu, otrs mīl tehno uz pilnu klapi. Viens grib logus baltā krāsā, otrs brūnā. Bet kad atceros, ka pats mūža 20 gadus esmu laimīgi nodzīvojis mājā, kurā 120 dzīvokļi, jautājumi pazūd.

Pētertirgus rosība

Pētertirgus zem klajas debess arī ziemā.

Drēgns vai līst. Snieg vai vai saldē ziemas vēji- viss viens. Tirgošanās nerimst arī tad. Savdabīgs tirdzinieku rūdījums.

Sabrukušais "Depo" jumts

Kad bleķi netur sniegu.

Garāmbraucot no Loku ielas puses ievēroju to slaveno "Depo" jumtu, par kuru bazūnēja vai visos medijos. Šis tas jau apvākts, bet salabots gan vēl nav. Patiesību sakot, nekāds lielais jumts jau tas nebija. Drīzāk nojume. Bet tik un tā baisi, ja tāda mahīna gāžas lejā ar visām sniega& ledus tonnām.

Ausekļa iela zem ūdens

Ziema mazliet piekāpusies, tādēļ pa Ausekļa ielu labāk ar gumijas zābakiem!

Pirmo reizi kopš sevi atceros, es patiešām priecājos par šo žļurgu un atkusni. Protams, es priecājos arī par skaisto ziemu, taču kopš 23. novembra Liepāju klāja sniega sega. Un nevis šāds tāds, bet te valdīja riktīgi arktiska ziema. Vietā teikt, ka arī pirms 23. novembra nebija pārāk silti un iepriekšējā ziema pavasara pilnbriedā nebūt negrasījas atkāpties. Tāpēc atkusnis ir īsti laikā, kaut līdz ziemas beigām vēl kāds laiciņš!

Liepāja bullīšos pārspēj Brestu

Šoreiz metalurgu mundieri piemērīja dinamietis Gints Meija.

Baltkrievijas hokeja ekstralīgas spēlē uz sava ledus liepājnieku komanda, ko spēcināja dinamietis Gints Meija, pārspēja baltkrievu klubu "Brest". Tiesa gan, tas notika pēcspēles metienos, kuros ar izciliem šāvieniem pa pretinieku vārtiem uzvaru izcīnīja divi EB- Edijs Brahmanis un Edgars Brancis, savukārt mūsu vārtu vīrs Māris Jučers bija nepārspējams. Rezultātā 5:4.
Dažas bildes te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625658025593/

Kuršu pirmā superuzvara 2011. gadā

Bullīšos pārāki bija liepājnieki.

Savā 2011. gada pirmajā spēlē Kurši tik ļoti bija izslāpuši pēc uzvaras, ka burtiski iespieda pretiniekus savā laukuma pusē. Centība atmaksājās, izvirzoties vadībā ar 2:0. Pēdējā trešdaļā viesi gan nodemonstrēja pavisam citu spēles raksturu un ne tikai izlīdzināja rezultātu, bet pat izvirzījās vadībā ar 2:3. Tikai ar gana lielām pūlēm liepājnieki panāca izlīdzinājumu, uzvaru gūstot vien pēcspēles metienos, panākot sev labvēlīgo 4:3.
Visa reportāža te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157625652459329/